Nav jāmaksā nodokļus. Nekad un nekur.
Tā kārtējā aizraujošā rakstā 'Tax Policy Associates' izceļ nodokļu 'lietpratējus', kas reklamē Kipras trastus. Kas šādās struktūrās nepareizs no Latvijas nodokļu skatu punkta?
Ko piedāvā lietpratēji?
Līdzīgi saukļi (a la, nemaksājiet taču nodokļus) kaut kur dzirdēti arī Latvijā, vai ne? Uzmanīgi sekosim līdzi, kā veiksies EPPO ar Karību Tiktokiešu nogādāšanu aiz restēm. Tikmēr, ko tad sola attiecīgie t.s. wealth management konsultanti, kas, izrādās, ir reģistrēti tepat kaimiņos - Igaunijā? Šie konsultanti apgalvo, ka piedāvātā struktūra ar trastu Kiprā strādā 30 Eiropas valstīs, t.sk. Latvijā. Te, starp citu, runa var būt par jebkuru citu tml. jurisdikciju, kur iespējams veidot līdzīgas juridiskas vienības - trastus vai fondus. Jaunākajā TPA rakstā teikts, ka piedāvātā sistēma paredz sekojošus soļus.
Jūsu uzņēmums pārvieto tā intelektuālo īpašumu uz trastu Kiprā. Jūsu uzņēmums veic komercdarbību, izmantojot Kipras trasta intelektuālo īpašumu un uzņēmuma peļņu maksā uz Kipras trastu kā autoratlīdzību (royalties); jūsu uzņēmumā peļņas nav, jo visa aizskaitīta uz Kipras trastu.
Arī jūs pats varat savus visus īpašumus (māju, kripto valūtu, utt) ieguldīt Kipras trastā tā, ka uz papīra jums nekas nepieder. Ja nepieciešams kaut ko nopirkt personīgām vajadzībām (nekustamo, auto, jahtu), to iegādājas Kipras trasts un nodod jums lietošanā.
Ja jums pašam nepieciešami līdzekļi ikdienas tēriņiem, aizņemieties no Kipras trasta; ja līdzekļi nepieciešami jūsu uzņēmumam, lai trasts veic ieguldījumu jūsu uzņēmuma kapitālā.
Rezultātā trasta līmenī nepiemēro IIN, UIN, kapitāla pieauguma vai mantošanas nodokļus, bet jums pašam un jūsu uzņēmumam nekas nepieder.
Kur ir problēma, ja šo izmantotu Latvijā?
Ko nozīmē ‘pārnest intelektuālo īpašumu’ uz trastu? Lai aiznestu Latvijā tapušus intelektuālā īpašuma aktīvus uz citu valsti, vairumā gadījumu šo aktīvu pārnešanai būs jāpiemēro Latvijas UIN, jeb t.s. exit tax.
Autoratlīdzība, kas ir visas SIA peļņas apmērā, būs jāpamato no transfertcenu viedokļa par atbilstību tirgus cenai.
Kā jau rakstīju, kopš šī gada par nekustamajiem īpašumiem Latvijā, kas pieder ārzemju juridiskām vienībām, ir reģistrējami PLG. Nemaz nerunāsim par citām praktiskām lietām, kur banka uzdos zilijons jautājumu, tiklīdz ieraudzīs Kipras trastu jebkuros norēķinos.
Un mēs vēl nemaz neesam ķērušies klāt pret-izvairīšanās normām par to, ka:
VID ir tiesības jebko pārkvalificēt pēc ekonomiskās būtības, ignorējot juridisko formu (GAAR, general anti-avoidance regulation);
pastāv arī iespēja no Latvijas vadītos ārzemju uzņēmumus pārkvalificēt par Latvijas nodokļu rezidentiem,
tad visa ārzemju uzņēmuma peļņa būs apliekama Latvijā;
vai arī VID iespējams pierādīt attiecīgā ārzemju uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, ja no Latvijas pieņem lēmumus par ārzemju uzņēmuma darbību vai vēl vairāk - paraksta tā vārdā dokumentus, (tehniski tos sauc par t.s. “pastāvīgas darbības vietas” testu, “pakalpojumu sniegšanas vietas” testu vai “atkarīgā pārstāvja” testu;
tad te būt apliekama ārvalstu uzņēmuma peļņas daļa, kas attiecas uz šo pārstāvniecību, neatkarīgi no tā vai pārstāvniecība ir te reģistrēta vai nē;
vēl eksotiskākās valstīs paslēpti aktīvi var radīt t.s. CFC (controlled foreign corporation) risku - Latvijas fiziskajai personai ir jādeklarē domājamais ienākums no ārvalsts kontrolētās sabiedrības un no tā jānomaksā IIN Latvijā, neatkarīgi no tā, vai ārvalsts sabiedrības peļņa ir sadalīta. Šīs normas darbība, gan, ir maznozīmīga, jo to piemēro vien 12 Melnā saraksta ofšoru jurisdikcijām. Kādēļ šis saraksts ir tik mazs? Tādēļ, ka pārējās ofšoru jurisdikcijas noslēgušas ar OECD vienošanos par dalīšanos ar informāciju par tajās reģistrētajiem uzņēmumiem.
Ziņošana nodokļu administrācijai
Latvijā
Daudziem jau piemirsies, bet kopš 2020.gada visā ES, arī Latvijā, ieviesta t.s. DAC6 direktīva. Tā paredz nodokļu konsultantiem ziņot VID par nodokļu pārrobežu shēmām, ko pēc uzskaitītajām pazīmēm var uzskatīt par agresīvām. Ziņošanas pienākums attiecas uz visiem, kas ar šādām shēmām saskarās, piemēram, nodokļu konsultantiem vai citiem shēmas izveidošanā, pārdošanā un ieviešanā iesaistītajiem. Tas neattiecas uz advokātiem, bet par viņu konsultētajām shēmām jāziņo VID ir pašiem konsultāciju saņēmējiem. Problēma, protams, ka Latvijā sodi par šīs prasības nepildīšanu ir diezgan simboliski, tāpēc nav redzēts, ka aktīvi notiktu ziņošana.
Ārzemēs
Starp citu, TPA rakstā minēts, ka par šādas shēmas neziņošanu Lielbritānijas nodokļu administrācijai tās tirgotājiem draud sods līdz GBP 1 milj., bet noilguma periods automātiski pagarināts līdz pat 20 gadiem. Savukārt, turpat minēts, ka Itālijā jebkura izvairīšanās no nodokļiem shēma traktējama kā krimināli sodāma.
Prognoze par sekām
Domājams, ka tuvākajā laikā politiķi aptvers, ka nepieciešams pastiprināt sekas par neziņošanu par agresīvām pārrobežu shēmām. Vai tiešām kāds ir tik naivs, lai domātu, ka uzņēmējs šādos jautājumos pakustina kaut pirkstu, nekonsultējoties ar grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, baņķieriem vai advokātiem? Lielbritānijā gan sankciju par pārkāpumiem sistēma, gan ziņošanas sistēma ir tik detalizēti izstrādāta, ka nekādu jaunu riteni te nebūtu jāizdomā.