Nebrīnieties, ja bankas prasīs vairāk

Jauna vienošanās Šveices bankai ar ASV izmeklētājiem pierāda, ka banka turpinājusi palīdzēt ASV pilsoņiem izvairīties no nodokļu nomaksas pat pēc 2014.g. vienošanās, par rekord-lielu sodu USD 2,6bn.

Atkal jau..

Vakar mediju slejas pāršalca ziņa, ka Credit Suisse Services AG, ko pirms pāris gadiem iegādājās UBS, attiecīgas krimināllietas ietvaros ir piekritusi maksāt ASV vēl ap USD 1/2 miljardu sodu par palīdzēšanu ASV rezidentiem nemaksāt ASV nodokļus. Attiecīgajos rakstos figurē ap USD 4bn ASV nedeklarētas summas, kas noparkotas attiecīgās bankas kontos. Šoreiz - g.k. Singapūras filiālē.

Kā ASV ieguva informāciju?

Arī šoreiz ASV valdība un nodokļu administrācija par šiem faktiem uzzināja no attiecīgiem trauksmes cēlājiem. Par skaļāko no šādiem ziņošanas gadījumiem pat sarakstīta grāmata, par ko jau iepriekš rakstīju - grāmatas autoram izmaksāta līdz šim lielākā trauksmes cēlāja atlīdzība. Par ziņošanu viņš arī nonāca aiz restēm. Par to visu viņš ir piekritis atbraukt rudenī uz Latviju un izstāstīt personīgi, gan Tax Stories podkāstā, gan atsevišķā lekcijā, par ko šī bloga sekotājiem paziņošu atsevišķi.

Kā notika izvairīšanās no nodokļiem?

Attiecīgajos ASV mediju rakstos minēts, ka kāds ASV universitātes profesors ap USD 200 milj. noparkojis, mainot konta patiesā labuma guvēju uz radinieku, kas nav ASV rezidents. Citā gadījumā esot bijis kāds Šveices jurists, kurš atvēris bankā vairāk kā 100 kontus. Konti vērti vaļā arī ‘nedeklarētiem labuma guvējiem’.

Kādas šim varētu būt sekas?

Banku prasības par PLG, nodokļu rezidenci u.tml. ne tikai pie mums kļūs vēl stingrākas. Domāju, ka viens jautājums, kurā varētu sagaidīt praktiskas pārmaiņas, ir kontu turētāju nodokļu rezidence. Līdz šim bankas visai liberāli ļāva klientiem pašiem deklarēt nodokļu rezidenci. Tā kā tas nosaka, kuras valsts nodokļu administrācijai bankai ir jāziņo, tad stingrāk tiks regulēts jautājums, kam jāuzņemas atbildību par nekorekti deklarētu rezidences valsti. Iepriekš minētais precedents ar ASV liks bankām pārdomāt savu politiku - tās nevēlēsies uzņemties šādus riskus un šaubu gadījumā sāks prasīt klientiem rezidences pierādījumus. Mana prognoze - vēl piedzīvosim laikus, kad tuvāko 5 gadu laikā bankas jau pildīs nodokļu administrāciju funkcijas, lai vērtētu rezidences strīdīgos aspektus. Un ne tikai bankas, bet visi, kam jāziņo administrācijām, arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kripto biržas, utt.

Turpinājums sekos?

Jebkur pasaulē paliek arvien mazāk tolerances pret apiešanām, nemaz nerunājot par izkrāpšanām. Arī UBS ir paziņojusi, ka šī vienošanās ar ASV valdību ir CS pagātnes seku nokopšana, kas neatbilst UBS politikai. Uz to viens paziņa, kas labi pārzina Šveices banku sistēmu, tikko nokomentēja: “In my opinion, it is still being protected through complex structures and lawyers in the country.”