Nekustamajiem īpašumiem jāreģistrē PLG

Pirms gada rakstīju, ka šādas izmaiņas palīdzētu Latvijas biznesa vides caurspīdīgumam, it sevišķi Krievijas sankciju dēļ. Diez vai blogam bijusi kāda būtiska nozīme, bet prieks, ka ideja ieviesta.

Ko paredz grozījumi?

Ar 1.1.2025. jau stājušies spēkā attiecīgi grozījumi Zemesgrāmatu likumā. Tie paredz, ka ES nereģistrētiem veidojumiem pirms jebkura nostiprinājuma lūguma iesniegšanas Zemesgrāmatā ir UR jāreģistrē tā PLG. ES (arī Latvijā) reģistrētajiem PLG jau tāpat jāreģistrē. Februāra sākumā MK nosūtīja Saeimai attiecīgu likumprojektu par grozījumiem UR likumā, kas paredz minēto PLG reģistrācijas kārtību. Tā kā paredzēts, ka tie stāsies spēkā vien ar 1.aprīli, līdz tam ir interesants tiesiskais vakuums - PLG jāreģistrē, bet nav regulējuma - kā. Arī fiziskām personām paredzēts reģistrēt personu numuru, kas atvieglos cilvēku identificēšanu.

Kādas tam sekas?

Te varat pārlasīt attiecīgo blogu par Lielbritānijas pieredzi, kas attiecīgo normu ieviesa pagājušā gada sākumā. Tagad labs jautājums - vai Jūrmalas ofšoru villas nonāks tirgū vai tām parādīsies PLG. Par nekorekti deklarētu PLG paredzēta kriminālatbildība.

Kā tas attiecas uz nodokļiem?

UIN un IIN kapitāla pieaugumam

Ja pārdod kapitāla daļas uzņēmumā, kam pieder nekustamais īpašums Latvijā, kapitāla pieauguma nodokli (UIN, ja pārdod uzņēmums vai IIN ja pārdod fiziska persona) jāmaksā Latvijā. Ja ārvalstu uzņēmums pārdod Latvijas nekustamo citam ārvalstu uzņēmumam, jāpiemēro 3% no darījuma summas un jāiemaksā Latvijas budžetā. Ja pārdevējs ir no ES vai nodokļu konvencijas valsts, tas drīkst tā vietā izvēlēties piemērot 20% kapitāla pieaugumam.

Valsts nodevas

Pēc līdzīga scenārija arī Zemesgrāmatā nekas nemainās, ja pārdotas uzņēmuma kapitāla daļas - tad formāli nav maksājama valsts nodeva par īpašuma tiesību maiņu. Būs interesanti pavērot, vai VID šajā gadījumā nevēlēsies piemērot nodevu, ja viņi konstatēs PLG maiņu.

Maksājumi uz ofšoriem

Kā zināms, pastāv arī 20% ieturējuma nodoklis no visiem maksājumiem no Latvijas uz ārzonu saņēmējiem, ja maksātājs (pircējs) atrodas Latvijā. Starp citu, ja Latvijā un Igaunijā Melnajā (ofšoru) sarakstā ir vien 12 jurisdikcijas, tad Lietuvas sarakstā ir virs 50.

Taču VID šos darījumus līdz šim neredzēja..

Tomēr par šādiem darījumiem starp ārzemju pusēm iestādes Latvijā līdz šim varēja nezināt, jo šādas ārzemēs notikušas izmaiņas nekur nebija jāreģistrē Latvijā. Tagad ar nekustamā īpašuma PLG reģistrāciju Latvijā būs jāreģistrē arī PLG maiņa. Vienīgi, nav skaidrs vai VID drīkstēs kā sasaistīt PLG maiņu ar atsavināšanas aizlieguma reģistrāciju līdz iepriekšējais PLG norēķināsies ar Latviju par kapitāla pieaugumu darījumam. Un kā varēs VID pierādīt, ka darījumam bijis kapitāla pieaugums? Būtu loģiski, ja Zemesgrāmatas reģistrētu PLG maiņu tikai tad, ja jaunais PLG pierāda nodokļu un nodevu nomaksu par darījumu.