Nevienlīdzība un Latvijas nodokļi

Tikko publiskota grāmata 'Taxation & Inequalities' (Nodokļi un nevienlīdzības) profesores Rita de la Feria vadībā. Grāmatai Latvijas sadaļu rakstījis Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Ne tikai grāmata

Kopumā par šo tēmu (nodokļi un nevienlīdzības) šīs grāmatas sakarā radušies daudz turpmāk uzskaitīti avoti, kur pasmelties jaunas domas saistībā ar nodokļu sistēmu pamatprincipiem un to iekļaušanu konstitūcijās, it sevišķi saistībā ar nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem.

• Te ir saite, kur varat iegādāties pašu grāmatu.

• Iepriekš jau publiskota arī profesores Rita de la Feria rakstītā grāmatas daļa - apkopojums par galvenajiem secinājumiem no dažādu valstu prakses.

• Jau rakstīju nedaudz par profesores neseno lekciju par šo tēmu.

• Te - Latvijas (J.Neimaņa) pienesums minētajai grāmatai.

• Savukārt, te sarunājamies ar profesori ne vien par pašu grāmatu, bet arī par filmām un dzīvi kopumā.

• Konceptuāli sarunai rudens pusē piekritis arī J.Neimanis.

Tomēr pirms tam - pašķirstīsim grāmatas Latvijas sadaļu ar domu, ko no tā visa varētu izlobīt praktiskai Latvijas nodokļu maksātāju un Latvijas sistēmas praksei?

Lai nekļūdītos ar pamatiem

Šobrīd Audible klausos grāmatu par golfu (Make Your Next Shot Your Best Shot). Vispār, kā jau esmu to rakstījis, pastāv ļoti daudz paralēles starp profesionālo sportu (kas arī ir bizness) un mūsu ikdienu - biznesu. Man patika grāmatā atsauce uz vienu profesionālu golferi, kas sevi noskaņoja izšķirošajam raundam sacensībās, kur viņa galvenais sāncensis bija leģendārais Tiger Woods. Golferis teica, ka vakarā pirms rauda viņš ir sapratis, ka vakara lūgšana taču bija veltīta Dievam, nevis Taigeram. Tātad, Taigers ir uzvarams un tā arī notika. Citreiz mēs balstāmies ne uz tiem pareizākajiem pamatiem. Tāpēc J.Neimaņa un jaunās grāmatas pamati kopumā ir svarīgs pienesums, lai mēs balstītos nodokļu jautājumos uz stabiliem pamatiem.

Satversmē nostiprinātie nodokļu principi

Sistēmas pamatu izpratne ļauj uzdot daudzus jautājumus - vai sistēmā vajadzīgi kādi uzlabojumi un vai kādus no šī brīža nodokļu sistēmas aspektiem ir vērts dot Satversmes tiesai vērtēt vai tie atbilst mūsu konstitūcijai. Dažus no nodokļu sistēmas jautājumiem, kurus potenciāli varētu dot ST vērtējumam, jau centos uzskaitīt atsevišķā blogā. Savukārt jaunās grāmatas Latvijas sadaļā J.Neimanis uzsver sistēmas pamata principus - Satversme netieši atbalsta nodokļu taisnīguma principu, tostarp:

• horizontālo taisnīgumu (nodokļu maksātājiem ar vienādu nodokļu maksāšanas spēju tiek piemērota vienāds nodokļu slogs - hmm..?) un

• vertikālo taisnīgumu (spēja samaksāt nodokļus) un, zināmā mērā,

• iedzīvotāju ienākumu nodokļu sistēmas progresivitāti (par šo, gan, labprāt padiskutēšu). Par kādu super-atšķirīgu progresivitāti Baltijā, gan, grūti runāt, jo absolūti lielākais vairākums piemēro tik vienu IIN likmi:

  • Igaunijā 22% (visiem);

  • Latvijā 25,5% (līdz 8775/mēn.);

  • Lietuvā ar nākamo gadu - 20% (līdz ap 6300/mēn.);

  • progresivitāti arī rada neapliekamie minimumi:

    • Igaunijā - 654 mēnesī (kas lielākām algām samazinās, līdz 0 virs EUR 2100/mēn.);

    • Latvijā - 510/mēn. (visiem; 1000/mēn. pensionāriem - šo joprojām uzskatu kā pagājušās reformas labāko darbu);

    • Lietuvā ap 750 mēnesī (kas lielākām algām samazinās, līdz 0 virs EUR 2865/mēn.).

Tātad, Latvijā ir lielākā IIN likme un mazākais ar IIN neapliekamais minimums Baltijā. Starp citu, pie konstitucionālo principu tēmas, piemēram, nesen aprakstītais gadījums noteikti rada bažas par sistēmas atbilstību Satversmei, sevišķi - tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Kādēļ fiziskām personām jāreģistrējas VID?

Piemēram, kādēļ mums Latvijā īpaši jāreģistrējas VID, lai fiziska persona veiktu saimniecisko darbību un varētu atskaitīt biznesa izdevumus? ASV iespējams vienkārši iesniegt attiecīgo deklarācijas veidlapu bez īpašas reģistrācijas un speciālu darba devēja numuru jāizņem IRS tikai, ja persona vēlas kādu nodarbināt. Varbūt arī mums VID reģistrācija ir lieka birokrātija un cilvēki daudz vairāk nodarbotos ar biznesu un atskaitītu biznesa izdevumus, ja nebūtu šī liekā soļa?

Jautājumi par VSAOI

Profesionālie bezdarbnieki

Vakar platformā X redzēju interesantu diskusiju - vai šodienas darbinieku trūkuma apstākļos ir pamatoti maksāt dāsnus bezdarbnieka pabalstus? Varbūt labāk tomēr samazināt VSAOI vai vismaz samazināt periodu, par kuru valsts maksā pabalstus? Un vispār par VSAOI ir daudz jautājumu.

Bezmaksas medicīna?

Piemēram, man Igaunijas kolēģi nesen jautāja - kādēļ mums vispār ir attiecīgā VSAOI daļa, ja mēs paši maksājam par medicīnas aprūpi no savām kabatām vai ar privātu apdrošināšanu, kas parasti ir darba devēja darbiniekam sniegto labumu pakotnē?

Pensiju sadale starp laulātajiem

Te, starp citu, ir laba jauna iniciatīva ManaBalss.lv platformā, par nevienlīdzības mazināšanu starp dzimumiem attiecībā uz pensijas saņemšanu. Ideja - laulātie var brīvprātīgi vienoties, ka vīra pensiju drīkst saņemt arī sieva. Proti, ja sieviete ir visu dzīvi rūpējusies ģimenē par uguns saglabāšanu pavardā, bet vīrietis - par mamuta atnešanu mājās, tad no sievietes viedokļa ir negodīgi pensiju maksāt tikai mamuta nesējam, jo upurējušies par labu ģimenei ir abi. Protams, ir iespējams arī 2.pensijas līmeni mantot, bet kā ar 1.līmeni un kā ar to lielo daļu, kas nav atķeksējuši sistēmā, ka vēlas pensiju nodot mantiniekiem, nevis valstij? Es jau parakstījos.

Ģimene kā IIN maksātājs?

Vienīgi, iepriekš minētais jautājums varētu pavērt slūžas uz plašāku jautājumu loku - vai arī IIN sistēmā tad nav nepieciešams skatīties uz ģimeni kā nodokļu maksātāju? It sevišķi, kad mums ir IIN progresivitātes sliekšņi.

Solidaritātes nodoklis

Interesanti, ka šī nodokļa kontekstā J.Neimanis komentē, ka SN precīzāk var aprakstīt kā ienākuma nodokli. Tieši tā! Bet nu pagaidām te neķersimies atkal pie šīs Pandoras lādes.