No kurienes nākam
Neatkarības atjaunošanas dienā nolēmu pašķirstīt avotus no sistēmas, no kuras neatkarība mūs sargājusi. Lai būtu arvien pateicīgi tiem, kas mūs no tā purva izvilkuši.
Nodokļi radās, sabiedrībai sadaloties šķirās un izveidojoties valstij.
Nodokļi ir viens no galvenajiem ekspluatatoru valsts ieņēmumu avotiem, darbaļaužu papildu ekspluatēšanas līdzekļiem.
Ļoti plaši nodokļi tiek lietoti kapitālismā, it sevišķi imperiālismā.
Regresīvās nodokļu likmes samazinās, palielinoties ienākumiem. Šīs nodokļu likmes raksturīgas g.k. kapitālisma valstīs, kur tās tiek izmantotas lielo monopolu interesēs.
Netiešie nodokļi “ar visu savu smagumu gulstas uz trūcīgajiem, radot privilēģiju bagātajiem. Jo trūcīgāks ir cilvēks, jo lielāku daļu sava ieņēmuma viņš atdod valstij netiešo nodokļu veidā.” (Ļeņins, Raksti, 5)
Starp citu, šis ir samērā korekts apgalvojums par netiešo nodokļu regresivitāti. Te ir ASV NVO Tax Foundation apkopots kopsavilkums par nodokļu sistēmām - no kādiem nodokļiem tās sastāv OECD valstīs 2022.g. Te labi redzams, ka patēriņa nodokļi mums ir par augstu, bet UIN un NĪN - par zemu, ja mēs vēlētos tiekties uz vidējo temperatūru slimnīcā.
Kapitālismā nodokļiem ir prettautisks raksturs: galvenie nodokļu maksātāji ir darbaļaudis.
Monopolu interesēs tiek izmantotas regresīvas nodokļu likmes, monopoliem tiek piešķirti dažādi nodokļu maksāšanas atvieglojumi, bez tam kapitālismā uzņēmēji slēpj (izmantojot komercnoslēpumu, falsificējot datus) savus patiesos ienākumus.
Iedzīvotāju nodokļi veido tikai nelielu daļu no valsts budžeta ieņēmumiem (PSRS 1983 - 7,7%). Neliels īpatsvars ir arī kooperatīvu, kolhozu un sabiedrisko organizāciju ienākuma nodokļiem (1983 - 0,6%).
PSRS pēc Oktobra revolūcijas uzvaras ekonomikas cīņai pret buržuāziju tika lietoti ārkārtēji nodokļi.
Lielā Tēvijas kara laikā tika ieviests kara nodoklis un neprecēto, vientuļo un mazģimeņu pilsoņu nodoklis, kas ļāva iegūt papildus līdzekļus valsts aizsardzībai.
PSKP 21.kongresā (1959) tika pieņemts lēmums par iedzīvotāju nodokļa pakāpenisku atcelšanu.
Latvijas Padomju Enciklopēdija, 1986.g.