<strong>Nodokļa rēķins tiem, kas maksā mazas algas</strong>

Līdz ar likumprojektu likumā Par nodokļiem un nodevām paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole, kuras rezultātā VID būtu tiesības atsūtīt rēķinu, ja uzņēmums nespēj paskaidrot algas, kas ir zemākas par vidējām nozarē, reģionā vai profesijā. Šķiet, ka bija Satversmes tiesas spriedums, kur tā apšaubīja minimālā atalgojuma nozarē prasības likumību, vismaz attiecībā uz publiskiem iepirkumiem. Tas varētu kļūt aktuāls, ja VID un FM virzīs šo uz priekšu. S.Garančas nodaļas jau 3. 'kreatīvais' risinājums panākt lielāku nodokļu samaksu (jau iepriekš rakstīju arī par rēķiniem pircējiem par piegādātāju parādiem valstij un agresīvo pieeju ar uzņēmuma pārejas interpretāciju). Šobrīd statistika neesot VID glaimojoša: uzrēķini ir ap EUR 1 miljardu, no kuriem piedzīts aptuveni 1%.

Kas ir zināms par VID plāniem?

Nedaudz un tie, šķiet, nav līdz šim publiskoti. Tiem, kam algas (h skaits, h tarifa likme) būs zem vidējās nozarē, reģionā vai profesijā, VID sagatavos brīdinājumu par nenomaksāto nodokļu apmēru – uzņēmumam 30 dienu laikā jānovērš neatbilstības. Šajā brīdī plānotas aktīvas diskusijas ar VID, lai pārliecinātu, ka ar algām viss ir kārtībā. Ja VID tomēr neizdodas pārliecināt, VID plāno izsniegt nodokļu (un nokavējuma naudas) (ap)rēķinu, kas sagatavots, izmantojot VID rīcībā esošo un pārbaudē iegūto informāciju. Ja uzņēmums nepiekrīt VID nodokļu aprēķinam, tam pašam būs jāpierāda, ka tas nav pamatots.

VID aprēķina piemērs

VID gatavotā piemērā datos no darba devēja ziņojumiem bija apkopēji, kas strādā pa EUR 3,5/h, un bija tādi, kas pa EUR 8,5/h. Tālāk datos par profesiju atalgojumu no VID mājas lapas bija redzams, ka vidējā h tarifa likme ir EUR 4,85, bet 80% no tās – EUR 3,88. Tiem, kam likme ir zemāka par šo, VID veiktu algas nodokļu aprēķinu par starpību.

Kur tiešām ir problēma?

Ar šo VID priekšlikumu saskārāmies, kad mēģinājām kopā ar klientiem risināt problēmu, ka publiskos iepirkumos startē uzņēmumi, kuru piedāvājums ir zem pašizmaksas. It sevišķi būtiska šī problēma ir darb-ietilpīgās nozarēs, tādās kā apsardze vai telpu uzkopšana. Pēc VID datiem telpu uzkopšanas nozarē lielākā daļa darbinieku (ap 60%) strādā ar algu zem minimālās.

Kādu alternatīvu risinājumu piedāvājām mēs?

Mūsu piedāvājumiem, starp citu, pievienojās ne vien attiecīgā asociācija, bet arī LTRK un LDDK. Lai, izvēloties pakalpojumu sniedzēju, valsts vai pašvaldību iestādei būtu iespēja pieņemt izsvērtu un izvērtētu lēmumu, ir nepieciešams, lai publiski būtu pieejami dati par uzņēmēju kārtējā gadā regulāri veiktajiem nodokļu maksājumiem. Tādēļ aicinājām VID un FM rosināt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot VID pienākumu publiskot datus par visu saimnieciskās darbības veicēju nodokļu maksājumiem, atsevišķi izdalot algas nodokļu maksājumus, darbinieku skaitu un apgrozījumu četras reizes gadā, kā tas jau ilgstoši pastāv Igaunijā. Šobrīd šādi dati izsecināmi vien no ikgada finanšu pārskatiem ar aptuveni pusotra gada nobīdi.

Priekšlikums noderēs ne vien publisko iepirkumu sakārtošanai

Šādas informācijas pieejamība būtiski uzlabotu ne vien valsts un pašvaldību iespējas objektīvi izvērtēt pretendentus publiskajos iepirkumos, bet arī būtu īpaši noderīga arī privātā biznesa pārstāvjiem, izvēloties savus piegādātājus. Nav noslēpums, ka tieši nekvalitatīva darījumu partneru izvēle ir vairuma PVN uzrēķinu pamatā. Tādēļ arī no šī viedokļa šādas informācijas publiskošana ir vitāli nepieciešama biznesa vides uzlabošanai Latvijā kopumā. Igaunijā PVN plaisas rādītājs ir uz pusi mazāks nekā Latvijā – zaudētie PVN ieņēmumi Latvijā ir EUR 256 miljoni, kamēr Igaunijā – EUR 127 miljoni.

Jocīgā FM atbilde

Es to vairāk sauktu par atrakstīšanos. FM atbildēja, ka attiecībā uz izteikto priekšlikumu noteikt pienākumu piedāvājuma izvērtējumā ņemt vērā iepriekšējos periodos samaksāto nodokļu apmēru, FM paskaidroja, ka likums neparedz nodokļu nomaksas vērtēšanu, lai atlasītu publisko iepirkumu pretendentus. Piedāvājumu izvēles kritēriji var attiekties tikai uz konkrētā līguma izpildi nākotnē, savukārt iepriekš samaksāto nodokļu apjoms nekādā veidā neliecina par pretendenta nodokļu nomaksu nākotnes līgumos, kā arī nodokļu nomaksas apjoms nedod nekādu priekšstatu par nākotnes līguma kvalitatīvu izpildi! Interesanti, ko teiktu tiesas un VID, ja uzņēmums šādi atbildētu uz VID pārmetumiem par piegādātāju izvēli, kur izrādījies, ka piegādātāja piegādātājs bijis PVN izkrāpējs un pircējam par to vajadzēja zināt.

Jautājums par saimnieciskās darbības veicēju veikto nodokļu maksājumu publicēšanu FM ieskatā ir rūpīgi izsverams un izvērtējams no fizisko personu datu aizsardzības aspekta. Varētu padomāt, ka Igaunijā attiecīgās ES tiesības darbojas savādāk, kā Latvijā. VID jau tāpat publisko daudz informācijas dažādos griezumos, tādēļ viss jau tāpat labi strādā. Tikmēr VID uzrēķinu gaņģi turpina griezties, eksportētāji tērē vairākus gadus strīdiem ar VID naudas pelnīšanas vietā, un arī tiesas turpina pildīties ar arvien jaunām lietām, par informāciju par piegādātājiem, ko pircējiem vajadzēja zināt.

Vai boss drīkst saņemt algu, kas mazāka kā sekretārei?

Domāju, ka nevar, ja akcionārs vai valdes loceklis, gluži kā citi uzņēmuma darbinieki, caurām dienām strādā, galvu nepacēlis. Daudzi atceras Vorena Bafeta slaveno apgalvojumu, ka viņš maksā mazāku nodokļu likmi, kā sekretāre. Ja viņš arī strādā pilnu darba dienu, tad arī viņam būtu jāsaņem ar algas nodokļiem apliekamu atalgojumu, kas ir ne mazāks par atbilstošas kvalifikācijas speciālistu. Pretējā gadījumā visi darbinieki var būt akcionāri, kas darba algas vietā saņemtu dividendes (mazāks IIN lielākajām summām un nav VSAOI). Cita lieta, protams, ja akcionārs (kapitāla daļu īpašnieks) vien ieguldījies uzņēmuma kapitālā, bet pats visu laiku spēlē golfu un pavada laiku kopā ar draugiem un ģimeni, un tik gada beigās atnāk pēc dividendēm – tad nekādu jautājumu.

Kas nosaka, ka strādājošam akcionāriem jāmaksā algas nodokļus?

Pirmkārt, jau vispārīgās pret-izvairīšanās normas, kas ļauj VID piešķirt ekonomiskai būtībai pārsvaru pār juridisko formu.

6 pārkvalificēšanas par darba attiecībām pazīmes

Likumā ir arī speciālās normas par 6 pazīmēm, kas ļauj pārkvalificēt par darbinieku jebkuru cilvēku, kaut arī aizslēptu aiz dažādām juridiskām formām (IK, pašnodarbinātais, MUN, SIA, AS). Uzskata, ka fiziskā persona gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

• 1) cilvēka ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

• 2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu parādu gadījumā;

• 3) cilvēka integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus;

• 4) cilvēka faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

• 5) cilvēka darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, cilvēkam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

• 6) cilvēks nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks.

Avansi arī var būt algas

Jāuzmanās arī ar dividenžu priekšlaicīgas ikmēneša izmaksas avansa veidā. Likums paredz, ka algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, ja par to nav veikts norēķins 90 dienu laikā no avansa izsniegšanas dienas. Īpaši aizdomīgi šādi ikmēneša avansi izskatās, ja akcionārs strādā uzņēmumā un saņem minimālo vai tml. algu – tad ar avansiem uzņēmums jau citreiz pasaka VID priekšā: “Redz, cik liela patiesībā ir mana ikmēneša alga.”

Izņēmumi, kad esat drošībā

Protams, pavisam cita situācija un noteikumi ir, ja attiecīgais akcionārs ir, piemēram, kādā jaunā startapā vai ja viņš/viņa saņem atalgojumu par darbu kādā citā grupas uzņēmumā.

Ja nav darbinieku, bet ir apgrozījums

Jāuzskata, ka valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu minimālo mēneša darba algu mēnesī, kad uzņēmumā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa ar minimālo mēneša algu, ja mēneša apgrozījums ir lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (5×500 = EUR 2500). Šī norma attiecas tik uz gadījumiem, ja nav citu darbinieku, bet ir apgrozījums. Tomēr, šis noteikums nenozīmē, ka samaksājot valdei minimālo mēneša algu viss ir ok. Šī norma tikai nosaka kritērijus, pie kuriem alga nedrīkst būt zemāka par minimālo. Tomēr tas nenozīmē, ka valdes loceklis lielā uzņēmumā, kas tur strādā pilnu darba laiku, drīkst saņemt mazāku algu, kā šī paša uzņēmuma sekretāre.