Nodokļu politikas pamatnostādnes 24.-27. (1)

Darbs jau uzsākts martā. Ko redzu šī projekta dokumentos un darba grupās? Pagaidām trūkst vīzijas - ko ar šo reformu vēlamies sasniegt. Un ir viegli apjukt statistikas mežā un ar to viegli manipulēt.

Darba grupa - jūsu iespēja

Darba grupa strādās pie šī projekta no marta līdz oktobrim. Darba grupā no sociālajiem partneriem ir LDDK un LTRK, kā arī eksperti, t.sk. šī bloga autors.

Vispārējā IIN deklarēšana

Kā viens no apspriežamiem uzdevumiem projekta gaitā izskanējis - vispārējas deklarēšanās ieviešana ar 2026.g., šādu procesu automatizējot. Šāda projekta lielākais izaicinājums paliks - kā atlasīt personīgos izdevumus no atskaitāmiem. Principā, te info būtu jānāk no trešajām personām. Nodokļu maksātājam tik būtu jāpārbauda VID izveidoto deklarācijas sagatavi.

Baltijas nodokļu ieņēmumu salīdzinājums

Šī man likās interesanta FM tabula. Starp Baltijas valstīm IIN ieņēmumi Lietuvā krietni augstāki un viņu reformas ietvaros tos plānots vēl paaugstināt. Latvijā UIN ieņēmumi ir vairāk kā 2x mazāki, kā Lietuvā. NĪN būtiski pārsniedz līdzīgus ieņēmumus kaimiņos. Gandrīz 4% pārējos nodokļu ieņēmumos ļauj apšaubīt manu fantāziju, ka varētu reducēt mūsu nodokļu sistēmu no 14 nodokļiem uz 5-6.

Varbūt tad labāk jāsalīdzina pret OECD?

Tagad salīdzināsim, kā Latvija izskatās pret OECD valstu vidējo temperatūru slimnīcā - nodokļu sistēmu ieņēmumu proporciju. Tātad, lai pielīdzinātos OECD rādītājiem, uz ko tik ļoti FM tiecas nodokļu ieņēmumu % no IKP rādītājos, tad no šīs tabulas sanāk, ka būtiski jāsamazina VSAOI un PVN, bet jāpalielina IIN, UIN, NĪN un akcīzi.

• VSAOI: LV 33%, OECD 27%;

• IIN: LV 19%, OECD 24%;

• PVN: LV 30%, OECD 20%;

• Akcīze: LV 10%, OECD 12%;

• UIN: LV 3%, OECD 9%;

• NĪN: LV 2%, OECD 6%;

• Pārējie: LV 4%, OECD 3%.

Nodokļu sistēmu 3 konceptuāli virzieni

Kopumā, tomēr, daudz objektīvāka šķiet zemāk iekopētā OECD tabula, kas norāda nodokļu sistēmu konceptuālos virzienus un šo virzienu tipiskākās paraug-valstis. No tabulas redzams, ka mūsu sistēma iedalīta patēriņa nodokļu grupā.

Labāk daudz no mazliet vai mazliet no daudz?

Nav arī skaidrs virziens - kādēļ mēs gribētu virzīties uz OECD vidējo nodokļu ieņēmumu % no IKP, ja Īrija vien ar 22% no IKP nodokļu ieņēmumiem šķiet augstākas labklājības valsts, nekā Latvija ar 31% no IKP. Kaut kā pagaidām nav novērots, ka īri masveidā dodas peļņā uz Latviju. Atšķirība meklējama ekonomikas (IKP) apmēros - Latvijā ap EUR 39 miljardi pret Īrijas EUR 560 miljardiem.

Kas Īrijā savādāk?

Izskatās, ka, ja mums vispār ko jākopē, tad drīzāk tieši Īrijas nodokļu modeli, nevis Baltijas vai Austrumeiropas. Jāsaprot, ka ne jau nodokļu sistēma vien radījusi tik lielu IKP Īrijā - tur pie vainas ir arī ASV tuvums un dominējošā angļu valoda, kā arī uz klientu apkalpošanu vērstā nodokļu administrācija. Tomēr, ja skatāmies uz nodokļu sistēmu, daudzi uzsvēruši Īrijas zemo efektīvo UIN likmi (brīžiem ap 1-2%). Pillar 2 UIN projekts ar 15% likmi diez vai šo būtiski mainīs, jo tas attieksies tik uz lielajām grupām. No tabulas redzams, ka Īrijas nodokļu pīrāgā dominē (ap 50% no nodokļu ieņēmumiem) IIN un UIN (!), otrus 50% g.k. veido VSAOI un PVN ieņēmumi. Ar visu manis minēto 1-2% efektīvo likmi UIN Īrijā atnes ap 15% no visiem nodokļiem, pretstatā Latvijas 2-3%.

Kā palielināt IKP?

Visu dzīvi esmu pieturējies pie universitātes laikos pie kāda ASV pasniedzēja iemācīta principa - ja trūkst naudas, jāpalielina ieņēmumus, nevis jāsamazina tēriņus. Tāpēc šajā FM vingrinājumā galvenais uzdevums varētu būt - kā veicināt būtisku IKP pieaugumu, veicinot strauju investīciju pieplūdumu. Jārunā ar lielajiem investīciju fondiem - kas viņiem nepieciešams, lai nāktu uz Latviju arvien vairāk.

Vai valsts var pateikt, precīzi kur tērējam?

Nenoliedzami, ka arī jāpievēršas caurā maisa aizlāpīšanai. Dzirdēju no biznesa, ka valsts pārvaldei nemaz nav vienotas uzskaites sistēmas, lai būtu iespējams pateikt, kur tieši izlietota nodokļu nauda.

Liela likme nenozīmē lielākus ieņēmumus

Turklāt, no FM sarūpētās statistikas visdažādākajos griezumos redzams, ka likmes diez vai ir pie vainas, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus. Zviedrijas 25% PVN likme atnes 9,2% no IKP, Beļģijas 21% PVN - 6,9% no IKP, bet Latvijas 21% - 8,4%.

Vēl idejas

Manas jau iepriekš paustās nodokļu sistēmas uzlabošanas idejas atrodamas dažādos blogos, bet daudzas no tām apkopotas šajā.

Turpinājums par šo tēmu noteikti sekos..

.. jo darba grupās cilāti gan jautājumi par ēnu ekonomikas ierobežošanu, gan IIN, gan arī minimālā 15% UIN projektu, ko pagaidām plānots ieviest, neaiztiekot pēc 2018.g. reformas ieviesto UIN modeli.