Tā nereti mēdz gadīties, ka klienti kļūst par draugiem. Draugi, protams, zin par manu aizraušanos ar nodokļu tēmu un ik pa laikam mēdz atsūtīt ko interesantu, ja pamana. Tā vakar ienācās Financial Times brīvdienu žurnāla raksts par nodokļu mācībām, ko vēsture sniegusi. Var just, ka raksts balstās uz grāmatu, kuras autorus (Michael Keen un Joel Slemrod) par šo grāmatu jau pirms kāda laika intervēju Tax Stories podkāstam. Gan raksts, gan grāmata atgādina dažas patiesības, ko arī nodokļu interesentiem labākai izpratnei nenāktu par ļaunu zināt.
Par ēkām Amsterdamā un logiem Londonā
Kad Amsterdamā sāka nodokli piemērot uz kanāliem izejošām fasādēm, cilvēki sāka izmantot mēbeļu pacēlājus kāpņu vietā. Savukārt, 18.gs. Londonā valdība vēlējās iegūt vairāk nodokļu no turīgajiem un tādēļ ieviesa nodokli par ēku logiem. Rezultātā cieta arī mazāk turīgie, jo ēku īpašnieki nereti aizmūrēja logus, lai nebūtu jāmaksā šo nodokli. Rezultātā ne vien cieta ēku estētiskums, bet telpās bija mazāk svaiga gaisa, bet valdībai no šīs rīcības iekasēto nodokļu apjoms tā arī nekad nepieauga.
Par saldumiem un tomātiem
Nodokļi ietekmē visu, arī tautā mīlētākos svētkus. Kā zināms, Lielbritānijā pārtikas precēm piemērojama 0% PVN likme, bet saldumiem - standarta likme. Tikai, kur ir robeža? Izrādās, ka tiesa to noteikusi šādi: ja Ziemassvētku piparkūku vīriņam ar glazūru uzzīmēta tik seja, tad tā ir pārtikas prece, bet ja arī apģērbs - tad jau saldumu izstrādājums. Līdzīgi piemēri bija arī minētajā FT rakstā. 1991.gadā Lielbritānijas tiesa nodarbojās ar tik svarīgu jautājumu, kā Jaffa cepumiņi. Tiesa nolēma, ka cepumi tomēr ir cepumi (ar mazāku nodokļa likmi), nevis biskvīts. Lasot par līdzīgu tiesvedību ASV tālajā 1893.gadā, kas nodokļu piemērošanas vajadzībām lēma, ka tomāti ir dārzeņi, kam toreiz bija mazāka nodokļa likme, kā augļiem. Nu ko, atliek vien paklausīties leģendāro Ella Fitzgerals un Luis Armstrong dziesmu par tomeito un tomato un pasmaidīt, vai arī.. Šai sakarā vienmēr nāk prātā citas Tax Stories epizodes saruna ar profesori Rita de la Feria, kas nenogurstoši atgādina - jo mazāk izņēmumu būs PVN sistēmā, jo visiem būs labāk. Turīgākie maksās vairāk un būs vienkāršāka sistēma - šādi iegūtos nodokļus varēs pārdalīt tiem, kam nauda visvairāk nepieciešama.
Par bārdām, tiltiem un krūtīm
Minētajā Maikla un Džoela grāmatā ir daudz vairāk interesantu nodokļu stāstu. Viņiem pat ir stāsts par to, kā cilvēki ir piekrāpuši uz dažām dienām nāvi, lai būtu piemērojams zemāks mantojuma nodoklis. Par to Džoels saņēma Ig Nobela prēmiju - par sasniegumiem, kas no sākuma izraisa smaidu, bet pēc tam liek aizdomāties. Kad no visas grāmatas lūdzu izvēlēties autoriem pa vienam īpašākam stāstam, Džoels podkāstā izcēla plaši jau zināmo Pētera Pirmā bārdu nodokli Krievijā, ko rakstā izceļ arī FT - vīriešiem bija nepieciešams iegādāties bārdu monētu, ja viņi vēlējās saglabāt savas bārdas. Tie, kas vēlējās izcelt savu turīgumu, bija acīm redzami. Labs piemērs FT rakstā nāk no 1745.gada, kad samazinot uz 1/2 tējas importa nodokli rezultātā būtiski samazinājās tējas kontrabanda, trīskāršojoties tējas legālās tirdzniecības un arī nodokļu apjomam. Un tā kā angļi vārīja vairāk ūdeni tējai, samazinājās cilvēku mirstība.
Savukārt, Maikls pastāstīja par vecpuišu nodokli Argentīnā, kas izraisīja pat īpašu profesiju - sievietes, kas par nelielu atlīdzību piekrita reģistrēt laulību, lai puišiem nebūtu jāmaksā šo nodokli. Grāmatā līdzīgs stāsts bija arī par kādu tiltu, kur ieviesa nodokli tiem, kas staigā ar kurpēm tam pāri. Rezultāts bija pārsteidzošs - ne vien turīgie cilvēki turpināja iet pāri tiltam kurpēs, bet arī pārējie, lai slēptu savu piederību mazāk turīgajiem. Amizants bija arī stāsts par sievietēm kādā Āfrikas valstī, kas staigāja kailām krūtīm, jo blūzes valkāšana bija veids, kā nošķirt turīgos, kas varēja samaksāt attiecīgo nodokli. Lai gan šī nodokļa motivācija ir ekstremāla, nevar noliegt, ka šie vēsturiskie piemēri ir aizsākumi nodokļiem, kas nepārprotami veicina attiecīgu rīcību (vai izvairīšanos no tās). Piemēram, ieviešot nodokli saldinātiem dzērieniem vai CO2 izmešiem.
Stāsti no Austrālijas
Visbeidzot minētais FT raksts pievēršas samērā nesenam (2004.g.) gadījumam, ka dažas dienas pirms nodokļu atvieglojumu ieviešanas par bērnu piedzimšanu strauji samazinājās dzimstība - mammas un dakteri atlika visu, ko saprātīgi varēja atlikt. Jau pavisam drīz nodokļu tiesību profesore no Austrālijas Miranda Stewart padalīsies ar saviem nodokļu stāstiem jaunākajā no Tax Stories epizodēm. Runāsim arī par viņas jaunāko grāmatu, kurai jau āri kuģoju cauri - Tax Government in the 21st Century. Podkāsta piezīmēs būs links uz 20% atlaidi grāmatas iegādei, starp citu. Tikko iznākušajā grāmatā ir nodaļas par valsts budžetu, par nodokļu pamatprincipiem un piemērošanu visdažādākajās dzīves situācijās, administrēšanu un ieskatu nākotnē. Būs interesanti.
Par dzīves jēgu
“Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.” Tax Stories 30 sarunās katram viesim beigās jautāju par viņa versiju par dzīves jēgu. Jo pats ilgi mocījos ar šo neatbildamo jautājumu. Vakar uzgāju šo Bībeles citātu, kas pagaidām šķiet pieņemamākā versija. Tādēļ arī turpmāk šo blogu slejās vairāk būs tas, kā pēc iespējas vairāk sirdīm varētu būt labāk, kas var būt un var nebūt labāk biznesam, politiķiem vai pat blēžiem. Nodokļu stāsti tāpēc turpināsies.. blogos, podkāstos un, cerams, grāmatās, kamēr vien būs sirdis, kam tas šķiet noderīgi.