Outlive

Šoreiz ne tik daudz par nodokļiem - piezīmes par tikko izlasīto Peter Attia grāmatu Outlive, kas ir viena no lietderīgākajām, ko nācies lasīt. Par ilg-dzīvošanu: ko jādara, lai mazāk slimotu.

Grāmatā galvenais uzsvars likts uz šī brīža medicīnas (2.0) salīdzinājumu ar nākotnes medicīnu (3.0), kur pēdējā paredz preventīvus pasākumus, lai pēc iespējas mazāk cilvēku nonāktu šobrīd maz-ārstējamo hronisko slimību (vēzis, diabēts, alcheimer, sirds slimības) gūstā. Peter piedāvā savu recepti, analizējot korektas ēšanas, sportošanas, miega ietekmi uz prevenciju. Daži varbūt pavīpsnās, ka turpmāk izklāstītās piezīmes nav nekas jauns, bet velns slēpjas detaļās - Peter skaidro, kā tieši ēšanai, sportošanai, miegam un emocionālai veselībai ir ietekme uz dzīvībai svarīgiem procesiem. Šīs, starp citu, ir tikai manas piezīmes, nevis precīzs atreferējums.

Sports

• Tieši sportošanā Peter saskata lielāko vērtību.

• Tauki cilvēkam ir nepieciešami, bet līdz zināmai robežai. Kas par daudz, tas par skādi. Tādēļ tieši sportošana vismaz 4x nedēļā pa 1h ir labākās zāles, ne tikai pret nepareizajiem taukiem.

• Pat jebkāds sports līdz 90 minūtēm nedēļā uzlabo izredzes neslimot pa 14%.

• Veselībai labākais sports - jebkāda kardio slodze (skriešana, velo, airēšana utt.).

• Jānosaka savu pulsu pie maksimālas slodzes (tam esot speciāls vo2 max tests) un treniņā jāturas 70-80% robežās no tā.

• Nesportošana varētu būt pat kaitīgāka par smēķēšanu (tādā nozīmē, ka smēķēšana arī ir kaitīga, protams)!

• Muskuļu masa - tavs pensijas kapitāls. Cilvēki nomirst, kad pēc traumām vecumā nespēj atjaunoties - muskuļu masa samazina traumu iespējamību.

• Ieteicama arī sauna, ap 82 grādiem 4x pa 20 minūtēm nedēļā.

Ēšana

• Peter secina, ka kopumā dažādu dietu loma ir pārspīlēta, ja cilvēks pietiekoši regulāri nodarbojas ar sportu.

• Iespaidīgs bija piemērs ar 6 gadu eksperimentu, kur bija 3 dažādas cilvēku grupas - vienai pie ēdieniem bija regulāri jālieto olīveļļu, otrai regulāri jāēd riekstus, trešajai - vienkārši jāseko veselīgai diētai. Pēc 4.5 gadiem eksperimentu pārtrauca, jo bija acīmredzams, ka pirmajām 2 grupām rezultāti ir par 30% labāki, kā veselīgās dietas grupai.

• Jāizvairās no saldinātiem dzērieniem un sulām, sevišķi ja ir diabēta risks.

• Sirds veselībai svarīgs ir serotonins, bet tas pieejams vien zāļu formā. Tomēr izejviela, ko ķermenis izmanto, lai veidotu serotoninu, pieejama tītara gaļā, olās, sieros, riekstos, lasī, tofu un ananāsos.

• Mutes veselībai ir korelācija ar kopējo veselību.

• Par alkohola lietošanu Peter nebija kategorisks, bet ne vairāk kā glāzi dienā. Labāk, protams, vispār nē.

• Proteīns ir pamatu pamats, no kura nedrīkst atteikties vai lietot par maz, lai saglabātu muskuļu masu. Jāēd apmēram 2 gr. par katru ķermeņa svara kg. Man tas sanāktu ap 180 gr dienā. Tas vairāk kā 2x pārsniedzot ASV oficiāli rekomendēto dienas devu. Protams, katra cilvēka individuālā situācija var atšķirties.

• Diētas viņš iedalīja 3 kategorijās:

  • 1) kas ierobežo ēšanu laikā (piemēram, neēst pēc pl.18 vai ēst tik noteiktā diennakts laikā, kas nepārsniedz 8h, utt),

  • 2) kas ierobežo uzņemto kaloriju daudzumu (vienkārši ēst mazliet mazāk, kā gribas, kas nemaz nav vienkārši, protams),

  • 3) kas ierobežo noteiktu produktu vai to veidu lietošanu pārtikā (piemēram, izslēdzot saldumus un baltos miltus).

  • Pirmo viņš ieteica izmantot vien pēc konsultācijas ar ārstu ekstremālos gadījumos, kad citas dietas nepalīdz.

Miegs un emocionālā veselība

• Par miegu (vismaz 7-8h dienā, par daudz arī nav labi) viņš uzdod retorisku jautājumu - kāpēc evolūcija nav atbrīvojusies no neproduktīva miega, kurā cilvēks ir ievainojams, ja tas nebūtu svarīgi?

• Pūces un cīruļi ir iekārtoti, lai spētu izdzīvot, viens otru aizvietojot diennakts laikā.

• Dzīvošana vientulībā samazina ilg-dzīvošanas iespējas.

• Vēl viens labs retorisks jautājums - kādēļ vēlies dzīvot ilgāk, ja esi tik nelaimīgs visu laiku?

• Tādēļ jāpadomā - vai vēlies dzīvot, lai krātu ierakstus CV vai pēc kā cilvēku atcerēsies, kad viņa vairs nebūs. Tad diez vai ieraksti CV kādam interesēs. Tad parasti atceras cilvēka atstāto mantojumu, nesavtību, laipnību, drosmi, lojalitāti, humoru, empātiju un izturību, īpaši saistībā ar to, kā tie ietekmēja citu cilvēku dzīvi un apkārtējo kopienu.

• Ja mēs domājam par sapņiem, nevis pagātni, mēs paliekam jauni, kaut arī fiziski novecojam.

Tomēr mazliet arī par nodokļiem

Tā arī faktiski bija vienīgā doma saistībā ar nodokļiem, kas nāca līdzi cauri visai grāmatai - kāds ir nodokļu mērķis? Tam jābūt ne tikai papildināt valsts kasi, bet arī koriģēt cilvēku uzvedības paradumus. Ja viss grāmatā rakstītais šķiet tik loģisks, kādēļ gan neveicināt ar nodokļiem sportošanu 4x nedēļā pa 1h? Varbūt valsts mērķim, prioritātēm nav jābūt investīciju piesaiste vai eksporta atbalsts? Vairāk naudas valsts kasē vai cilvēku maciņos pats par sevi vēl nevar būt gala mērķis. Varbūt labāks mērķis ir cilvēku laime un veselība. Bet tad noderētu savādāki uzvedību koriģējoši nodokļi.

Prevencija

Peter grāmatā apgalvo, ka pēc 45 gadu vecuma 1/4 cilvēku ASV ir dažāda veida sāpes, gk mugurai, bet 12% - ierobežotas kustības vairumā nedēļas dienu. Tas ASV radot medicīnas izdevumus un produktivitātes zudumu ap USD 635 miljardus gadā. Latvijā cipari noteikti ir proporcionāli mazāki, bet vai arī šie fakti nenorāda, kur valstij novirzāmi līdzekļi un pielāgojama nodokļu sistēma (ar to vien, protams nepietiks), lai būtu pat ekonomiski izdevīgi pieteikt karu ar prevencijas metodēm? Grāmata ir bagāta ar atsaucēm uz pētījumu avotiem, kas ļauj pārliecināties par minēto faktu uzticamību.

Ko tieši varētu mainīt?

• Nodokļu atvieglojumi veselīgiem pārtikas produktiem un augstāki nodokļi par apstrādātu un neveselīgu pārtiku.

• Nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas nodrošina veselības programmas, tai skaitā sporta zāļu abonementus, uztura konsultācijas un garīgās veselības pakalpojumus, varētu mudināt darba devējus vairāk ieguldīt darbinieku veselībā.

• Nodokļu atvieglojumu piedāvāšana pētniecībai un attīstībai uztura, vingrošanas, miega pētījumu un garīgās veselības jomās var veicināt inovācijas.

• Ļaujot cilvēkiem vairāk atskaitīt izmaksas, kas saistītas ar veselīga dzīvesveida uzturēšanu, piemēram, sporta zāļu abonementus no apliekamā ienākuma, var veicināt uzmanības pievēršanu profilaktiskajai veselības aprūpei.

• Nodokļu ieņēmumu novirzīšana sabiedrības veselības iniciatīvu un izglītības kampaņām, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

• Garīgās veselības pakalpojumu, ieskaitot terapiju un konsultācijas, nodokļu atskaitīšana var padarīt šos būtiskos pakalpojumus pieejamākus.

• Nodokļu atvieglojumu ieviešana videi draudzīgām un veselību veicinošām transporta iespējām, piemēram, braukšanai ar velosipēdu un pastaigām.

• Par to sīkāk bija jau iepriekš daži attiecīgi blogi, arī šis.