Pamēģiniet paši

Vakar uzrakstīju saviem bērniem ekrānu lietošanas noteikumus un piedāvāju bonusiņu par to ievērošanu. Ja tik sarežģīti to izdarīt ģimenē, vai varam prasīt no FM un likumdevēja, ka būs paredzēts viss?

Gadžetu nodoklis?

Jau sen cīnos, lai mani bērni (6, 13, 17) patērē mazāk ekrānus un vairāk sporto. Ko darīt? Bija gan idejas par ko līdzīgu datu nesēju nodevai, no kuras kultūrai regulāri aizplūst nauda būtībā par tukšu gaisu. Šāds vērtējums izraisīja tik lielu kultūras nozares pret-reakciju, ka bizness satrūkās, savilka jostas un samierinājās. Arī komandu sporta veidu asociācijas konferencei gatavotais materiāls ar vienu no idejām par gadžetu u.tml. objektu nodokli plašāku atsaucību neguva.

Kā ir citur?

Tāda tieša ekrānu nodokļa citur nav. Izņēmums varētu būt luksusa preču nodoklis, bet tas nesasniegs minēto mērķi. Telekomunikāciju vai digitālo pakalpojumu nodoklis? Pārāk plaši. Labākie piemēri šķiet saistīti ar ekrānu lietošanas ierobežošanu bērniem. Francijā tos nedrīkst lietot skolās bērni līdz 15 g.v. Dienvidkorejā bērniem līdz 16 g.v. liegts spēlēt online spēles laikā starp pusnakti un 6 no rīta. Lielbritānijā bija ideja par 1-3% gadžetu nodokli (tas, gan, bija paredzēts mākslinieku atbalstam), bet to ātri noairēja dēļ potenciālās gadžetu sadārdzināšanas.

FM: atbrīvosim sportu no PVN. VID: nop!

Pat jaunos PVN atbrīvojumus sportam VID šobrīd tulko nesamērīgi šauri - piemēro pārāk šaurām jomām. Būtībā VID kādā uzziņā skaidroja, ka PVN atbrīvojumu drīkst piemērot biedrības organizētām sacensībām un nodarbībām ar treneri. Taču galvenais stulbums šai sakarā - jāsaņem atļauja neformālās izglītības programmas īstenošanai no pašvaldības!!! Tātad, atļaujas saņemšanai pašvaldībā ir jābūt izstrādātai programmai, kā arī par neformālās izglītības programmas apguvi būs jāizsniedz apliecības! OMG! Vai beidzot mūs kāds atpestīs no šīs pār-birokratizēšanas?

To visu VID izlobījis no likuma normas, kas paredz no PVN atbrīvot: “maksu par sporta nodarbību, kuru sniedz biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kurš īsteno atbilstoši licencētu programmu sporta jomā..”

Taču, šoreiz ne par to..

Iedomājos, ka manis sagatavotie noteikumi bērniem (sk. zemāk iekopēto) varētu vēl kādam vecākam palīdzēt. Droši komentāros iesakiet arī savus šo noteikumu uzlabojumus. Pēc noteikumu izlasīšanas katram no bērniem, protams, bija savi iebildumi un ieteikumi to uzlabošanai. Mazākajam ieviesām papildus bonusiņu, ja viņš neskatīsies YouTube kopā ar maltītēm. Vidējam - ja viņš sadarbosies ar mazo brāli, nevis plēsīsies. Pārsteidzoši, lielākās emocijas un pret-reakcija nāca no vecākās meitas. Pārsteidzoši, jo viņa parasti ir visklusākā un īpaši ne par ko neiebilst un arī neiespringst. Tomēr, ja tā padomā, diezgan loģiski, jo viņai visilgāk veidojušies ieradumi, ko nākas lauzt. Svarīgi arī pārrunāt ar visiem (steikholderiem), lai rastos izpratne un nerastos pār-regulācija. Liels ieguvums ģimenei bija pārrunas ar katru no bērniem par sen sasāpējušu tēmu. Pirmās indikācijas par eksperimentu ir labas, bet par tā izdošanos zināšu vien pēc kāda laika. Burkāns šķiet efektīvāks par pātagu.

Kā top desas?

Šī visa sakarā radās arī pārdomas, cik ļoti šis atbilst tiesību normu tapšanas procesam. Parasti kādas nozares asociācija apvieno spēkus, lai izstrādātu priekšlikumu. Nozares asociācijai parasti ir lielāks svars, kā jebkuram atsevišķam nozares spēlētājam. Ja ministrijā priekšlikumam ir dzirdīgas ausis (resp., ja priekšlikums ir jēdzīgs), top grozījumu projekts. To parasti cirkulē atpakaļ industrijai, lai apkopotu tās pārstāvju viedokļus. Tā kā nodokļi ir specifiska tēma, reti kad parlamentā vai valdībā lemj ko savādāk, kā to izprot FM (izņemot politiski jūtīgas, nevis tehniskas tēmas). Tomēr ir bijusi virkne ļoti retu gadījumu, kad sanāk čatot Whatsapp ar parlamenta deputātiem pat Saeimas sēdes laikā, lai palīdzētu izprast kādu principu vai pat pieslīpēt attiecīgu formulējumu. Starp citu, par to visus sīkāk diskutēsim Tax Stories podkāstā janvāra pirmajā pusē ar eksperti, kurai lobēšanas jautājumi ir ikdiena.