Par ceļiem Rīgā un nodokļiem

Šķiet, kaut kas nav sistēmiski kārtībā.. Paskatīsimies, kā Rīgas ceļu remontu finansē šobrīd un vai kādas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu situāciju uzlabot?

Šobrīd..

Pirms pāris dienām Jaunciema gatvē vienuviet stāvēja 17 auto ar saplēstām riepām. Par minēto incidentu X publicēti pat virkne video, kā, piemēram, šis. Rīgas domes šefa paziņojums pirms 10 mēnešiem, ka Rīgā ar mākslīgo intelektu (!) izpētīts, ka “aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.” Nav nepieciešams pat dabīgs intelekts, lai redzētu, ka Rīgas ielās kaut kas sistēmiski ilgstoši nav kārtībā. Lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi situācijai, radīta karte, kurā var redzēt plānotā ielu remonta vietas. Tomēr arī turpmākie mēra izteikumi nav iedvesmojoši:

“Šogad ielu remontiem Rīgas budžetā atvēlēti EUR 22,5 mil., nākamgad plānoti EUR 35,2 milj., bet 2025.gadā - EUR 45,6 milj.. Mūsu mērķis ir tuvākajos divos gados sasniegt finansējuma līmeni, kas ļauj ielu un ceļu remontus veikt tik intensīvi, lai brauktuvju atjaunošanas apjomi būtu lielāki, nekā ielu un ceļu sabrukšana.”

Tātad, līdz šim sabruka vairāk, kā remontēja. Kādēļ?

Vai vainīgi ir publiskie iepirkumi, nodokļu sistēma vai kas cits? Atceros no sarunas ar asfalta ražotāju, ka asfalts no asfalta var būtiski atšķirties. Tai pat laikā dzirdēts, ka Latvija nespējot laikus apgūt visu ES finansējumu.. Diemžēl RD PR retorika redzama līmenī “Ušakovs vs. Staķis vs. Ķirsis”. Jāatceras arī, ka uz inflācijas uzvaras gājiena brīdi visa būvniecība vispār uz ilgāku laiku palika uz pauzes, taču tas nedod atbildi par sistēmu, kur kaut kas nešķiet ok.

No kurienes Rīgai nauda remontiem?

Kā jau visiem pašvaldību tēriņiem - no IIN un NĪN, bet.. pa vidu vēl ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF). No FM info par PFIF 2023.g. redzams, ka Rīga iemaksājusi PFIF ap EUR 125 milj., bet 24.g. jāmaksā ap EUR 133 milj. Tātad, pilsētai ap 15% no IIN un NĪN automātiski jāatdod prom.

Kādēļ no Rīgas uz PFIF aizplūst nauda?

Izrādās, izveidota kaut kāda jocīga sistēma - IIN un NĪN maksā pašvaldībās, kur attiecīgi dzīvo cilvēki un ir viņu nekustamie. Taču tad daļu šīs naudas samet kopīgā katlā un pārdala! Šo šķietamo sociālisma palieku veido 2015.g. pieņemtais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. No likuma un attiecīgajiem MK noteikumiem par 24.g. redzams, ka par pamatu PFIF ņem iedzīvotāju skaitu un teritorijas platību.

Anotācijā redzams, ka..

..šo sistēmu izveidojusi Konsultatīvā padome, ko vadīja J.Reirs un tās sastāvā bija 10 pašvaldību vadītāji. Būtībā mērķis - pašvaldību ar zemiem ieņēmumiem atbalstīšanai. Tātad, dārgās pašvaldības, varat necensties piesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, mēs jums naudiņu tāpat iedosim, paņemot to no tiem, kam tas izdodas. Tādēļ jau parādās visādi dabas aizsardzības u.c. šķēršļi biznesam pašvaldībās, kad ir kāds nopietns biznesa projekts. A la, jums ir foršs projekts, taisiet augšā, tikai ne pie mums. Tomēr arī 15% PFIF šķiet tikai jautājums par ielāpu uz asfalta seguma vai deķīša vilkšanu.

Ko var darīt pavisam savādāk?

IIN arī - kur strādā

Skaidrs, ka visa Pierīga guļ un maksā nodokļus tur, bet pa dienu dragā pa Rīgas ceļiem. Varētu katram IIN maksātājam būt gan PMLP deklarētā dzīvesvieta, gan darba vieta(s). Neaizmirsīsim, ka tagad daudzi strādā no mājām, tādēļ tās var būt vairākas.

Big data?

AI laikmetā, varbūt iespējams dabūt kādu big data, balstoties uz GPS, ka Jāņa Taukača dati rāda, ka viņš vidēji 60% gadā pavada Rīgā, bet 40% - Pierīgā. Tad šādi būtu sadalāms viņa IIN starp Rīgu un Ādažiem. Tikai no šī pārdales mehānisma naudas kopumā jau vairāk nebūs.

Jūrmalas piemērs

Ja remontiem trūkst naudas, varbūt par iebraukšanu Rīgā, kā Jūrmalā un Londonā, jāņem papildus samaksu, kas būtu iezīmēta tieši ielu remontiem? Te galvenā priekšrocība - maksā tie, kas arī lieto. Tādējādi arī sastrēgumu un zaļās domāšanas jautājums vismaz mazliet uzlabotos. Vilcieni ar tagad ērtāki.. ja tos salabos. Tomēr, pa lielam, cik tad ņemsi nost cilvēkiem - jāstimulē kaut kā jauna radīšanu, tāpēc..

Pašvaldībām jāsāk piesaistīt biznesus!

Pašvaldībām jādod plašākas iespējas manevrēt ar nodokļiem biznesa piesaistīšanai savā teritorijā. Tikai ES regulētos nodokļus mēs nedrīkstam aiztikt. Ar pārējiem nevajag baidīties eksperimentēt. Tādējādi pašvaldības varēs konkurēt savā starpā un atrast balansu starp nodokļu slogu un investīciju piesaistīšanu. Kāds tagad stimuls pašvaldībām piesaistīt biznesu? Tagad tās vēlas tikai iedzīvotājus un nekustamos.

Svētā jūras mala

Kādēļ neļaut prātīgi apbūvēt 400 km jūras malu, kas var būt lielisks tūrisma piesaistes objekts? Kas tā par īpašu svēto govi Latvijā, lai pēc tam mēs tērētu lielas naudas Turcijas vai Grieķijas liedagos?

NĪN

Tāpat arī skaidrs, ka ir samērā vienkārši pārcelt nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu - tad nav iespēju izvairīties, jo nekustamo jau nekur neaiznest. Mākleri u.c. nekustamā biznesa cilvēki uzreiz jebkuram pateiks, kā kategorizēt villu u.c. īpašniekus, kam šī brīža NĪN ar visām atlaidēm šķiet smieklīgi zems. Vēl saistītais jautājums - vai ielas pagalmos ir jāuztur pilsētai vai mājas (dzīvokļu) īpašniekiem.

NĪN pieauguma finansēšana

Nu ejam jau pie mazliet sarežģītākiem mehānismiem. Ideja īsumā - ja uzlabosies ielu infrastruktūra, palielināsies arī attiecīgo nekustamo īpašumu vērtība. Līdz ar to palielināsies arī NĪN ieņēmumi. Ir jāiezīmē, ka ar šo NĪN palielinājumu būs jāsamaksā % par aizņēmumu, ar kuru atjaunotas attiecīgās ielas.

PPP

No mūsu (sadarbībā ar Nīderlandes) juristu pieredzes izskatījās, ka Ķekavas apvedceļa private-public-partnership mehānisms ir pie mums dzīvotspējīgs. Būtībā tā ir privāto investīciju piesaiste infrastruktūras objektu finansēšanā. Tomēr, šādos projektos privātais partneris parasti arī būvē un uztur attiecīgo ceļu.

Obligācijas

Līdzīga stratēģija ir arī obligāciju izdošana finansējuma piesaistīšanai. Taču šiem veidiem ir padārgas izmaksas - procenti. Iedzīvotājiem parasti šādus procentus atbrīvo no aplikšanas ar IIN. Šobrīd iedzīvotājiem kontu atlikumos sēžot daudz miljardu bez darba..

Liturģija

Tax Stories podkāstā ar Kipras bijušo nodokļu advokātu runājām par Senajā Grieķijā iedibināto mehānismu, kur turīgie ļaudis ziedoja kādam konkrētam mērķim, uz ko norādīja attiecīgie vadītāji. Arī šobrīd citur pasaulē tā notiek - mazākās pašvaldībās vietējie iedzīvotāji mēdz samesties kādam noteiktam mērķim. Pašvaldības tam var izmantot attiecīgas crowdfunding platformas.

Uzjautāju bijušajam mēram

“Sastrēguma nodeva ne-rīdziniekiem. Valsts pārņem A nozīmes ceļus, tiltus un pārvadus, kā citās pašvaldībās. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda aprēķinos ierēķina Rīgas infrastruktūras CAPEX izmaksas. Galvaspilsētas statuss un tā iekļaušana PFIF aprēķinā vai ceļu dotācijā. Kompensēt sabiedriskā transporta izmaksas, jo to lieto visa Latvija, novirzot CAPEX. U.c.” viņš īsi nokomentēja.

Ja saņemšos, pieķeršos arī akcīzei, elektro-auto un ceļiem valstī kopumā, kā arī lielajam pašvaldību finansēšanas modeļa jautājumam.