Par korupciju, bet ne tikai
Šodien starptautiskā anti-korupcijas diena. Tai par godu Delna organizēja lielisku konferenci, lai paskatītos uz sasniegumiem un vēl darāmo. Te - dažas piezīmes par dzirdēto.
Krimināllietas
Izmeklētāju problēma - darījumi virtuālā vidē. Neesmu, gan, pārliecināts, ka tā tiešām ir problēma, jo katrs vēlāk arī virtuālo naudu vēlas tērēt. Jāķer tos, kas dzīvo virs saviem legālajiem līdzekļiem. Jāpadara par neiespējamu korumpantiem baudīt dzīvi. Tādēļ IIN deklarāciju projekts ir svarīgs.
Nav vairs tiesiskās palīdzības informācijas no austrumu kaimiņiem, protams.
Patika ģenerālprokurors Stukāns - vienkāršs, sirsnīgs džeks, kas runāja tieši un saprotami.
Labāk preventīvi novērst korupciju, nekā pēc notikušā mēģināt atklāt. Manuprāt, medicīnā arī jābūt tādai pat pieejai.
Korupcija rodas, ja ir maz naudas. Valsts neredz, ka ar mazu algu muitnieks uzbūvē māju. Manuprāt, ja būs mazāka un efektīvāka valsts pārvalde, varēs maksāt lielākas algas. Tāpat, kā ar nodokļiem - ja mazāku likmi maksā vairāk, kopā visiem ir labāk.
Ir, protams, izņēmumi - korupcijas skandāli lielajos valsts uzņēmumos, kur algas ir labas. Taču Singapūrā, kur korupcija principā ir izskausta, arī mēdz gadīties pa lielākam korupcijas skandālam. Svarīgi darīt pareizās lietas, lai apgrūtinātu iespējas korupcijai.
Kādēļ lieta velkas par 1 līgumu tik ilgi? ‘Nabagie lietā jau nomiruši.’
Vajadzīgs atklātums un attieksmes maiņa, nebaidīties ziņot par korumpantiem.
Privātais sektors
Uzņēmumos jābūt attiecīgajām politikām, t.sk. pret komerciālo uzpirkšanu. Ne tikai ieviestām, bet skaidrotām, iedzīvinātām praksē. Jāveido iekšējo kultūru.
Nevar būt pat aizdomu ēnas par korupcijas iespēju, ne tikai korupcijas. VID?
Ētikas kodekss - Schwenk tas ir darbiniekam saistošs dokuments kā darba līguma pielikums, ne tikai politika, ar skaidriem disciplinārsodiem. Ētikas kodeksa apmācības visiem obligātas par ko notiek apspriedes, kur risina reālas problēmu situācijas.
Piemēram, nevar iebraukt uzņēmuma darbnīcā savu mašīnu bez maksas paremontēt vai nomazgāt.
Dāvanas nodefinētas - kad var rasties iespaids par centieniem ietekmēt.
Tehnoloģiski jāredz, kas un kādēļ skatījies elektronisku dokumentu.
GPS dati - par auto izmantošanu tikai darba vajadzībām.
Sabiedrībai nav pārliecības, ka noziedznieki saņem atbilstošus sodus.
Oliver Bullogh
Šī bija pasākuma nagla. Olivers ir grāmatu “Moneyland” un “Butler to the World” autors. Viņu pamanīju jau pirms pāris gadiem, kad izlasīju iespaidīgo Moneyland. Viņš raksta par korupciju, oligarhiem un viņu shēmām, ar uzsvaru uz postpadomju valstīm un to, kā tiek izmantota rietumu pasaules finanšu sistēma, lai atmazgātu naudu un slēptu aktīvus. Otra grāmata stāsta par situāciju, kādā nokļuva Lielbritānija, kad baņķieri, juristi un konsultanti bija iedragājuši Lielbritānijas reputāciju, mudinot Lielbritāniju nopietni pievērsties ekonomiskajiem noziegumiem.
Konferencē viņš slavēja Latviju, ka mums jābūt lepniem ar paveikto un viņš cer, ka citi sekos Latvijas piemēram. Jau tagad ES valstīs to mēģina kopēt un arī rādīt AAE kā ieviešamu piemēru.
Viņš stāstīja par naudu, kas pārvietojās caur Latviju un bija atklāti tērēta Lielbritānijā. Britu iekārta neko nedarīja. Viņu interesē tēma - kādēļ, par ko top viņa jaunākā grāmata.
Pasaulē ap 2–5% no IKP tiek atmazgāti - ap 2 triljoniem USD pēc pieticīgiem aprēķiniem. Tas ir tik daudz, lai pa vienam dolāram sēdētu un skaitītu aptuveni 70 gadus.
1980. gads Floridā operācija Greenbag sāka cīnīties ar atmazgāšanu. Ielās Miami bija daudz smurfi - naudas kurjeri. Smurfi, jo skraida apkārt un neko jēdzīgu nedara. Kad ASV sāka ierobežot naudas apriti, noziedznieki sāka eksportēt skaidru naudu uz tuvējām jurisdikcijām. Sākās attiecīgu konvenciju slēgšana. Tādā veidā pamazām izveidojās miljardiem vērta AML atbilstības (compliance) biznesa nozare. Taču atmazgāšana palika 2-5% no globālā IKP līmenī.
Sāka izplatīties čaulas kompānijas eksotiskās jurisdikcijās. Kad informācija par to PLG sāka kļūt pieejamāka, attiecīgās aprindas sāka vairāk izmantot trastus. Latvija bija daļa no problēmas, bet tagad nav daļa no risinājuma, jo nauda aizgāja citur.
Labs bija kāda skolnieka jautājums Oliveram kādas lekcijas laikā - kāpēc tu nedari, ja tu tik daudz par to zini? Tas ir labs jautājums mums visiem.
Padariet noziedzību mazāk rentablu - tāds bija Olivera padoms. Latvija tieši to ir izdarījusi. Padarīt dārgāku naudas atmazgāšanu. Padarīt to noziedzniekiem kaitinošāku. Netīrā nauda aizgājusi citur. Vai no tā kāds ieguva? Jā, jo tagad jāstāsta Dubaijai, kā apstāties. Varbūt kādu dienu pat Lielbritānija sekos.
Lielbritānijā ir PLG reģistrs un jaunais nekustamo īpašumu ofšoru PLG reģistrs ir atklāti, bet nav pārbaudīti reģistrācijas brīdī, atšķirībā no Latvijas UR PLG reģistra, tāpēc tas UK pašlaik nedarbojas tā, kā vajadzētu. Tāpēc tur daži no reģistrētajiem PLG ir Staļins un Bin Ladens. Ofšoriem piederošo nekustamo īpašumu PLG reģistrs noteikti ir solis pareizajā virzienā.
Krievijas sankcionēto personu aktīvu statuss šobrīd ir neskaidrs un nauda nav izmeklēta saistībā ar sankcijām. Oliveram labāk patīk ideja sašķelt krievu oligarhus, tos noskaņojot pret kremli, piedāvājot oligarhiem: ja tu 1/2 no savas naudas ziedosi Ukrainai, mēs tavu naudu tev atdosim.
Sankcijas
Latvija ir visas Eiropas vārti uz krieviju, tāpēc tā ir priekšgalā cīņā pret izvairīšanos no sankcijām preču tirdzniecībā.
Dati Latvijas UR paliek atvērti, neskatoties uz ES tiesas spriedumu. Kā bija iespējams tā nointerpretēt to spriedumu? Tādēļ Latvijā bija iespējams uzreiz identificēt sankcionētām personām piederošus aktīvus, atšķirībā no citām valstīm.
Tagad ir uzlabojusies sistēma ar pieeju ārvalstu informācijai, kā diena pret nakti, t.sk. par info Šveicē un Lihtenšteinā.
Svarīga arī reputācija, ne tikai noziegumi. Piemēram, vai LV vēlas reputāciju kā vietu, kur tolerējam tirgošanos ar krieviju?