Par uzņēmuma pāreju

Saņēmu zvanu - nepieciešama palīdzība apstrīdēt VID konstatētu uzņēmuma pāreju. Lai gan pēdējā laikā arvien vairāk parādās pozitīvu spriedumu šajā jautājumā, kādēļ šoreiz ieteicu nestrīdēties?

Sākotnējais maldīgais priekšstats

Sākotnēji potenciālā klienta teiktais šķita loģisks - pārgājis uz jauno uzņēmumu tikai viens darbinieks un darbība jaunajam arī pavisam cita - vairumtirdzniecība, bet iepriekšējam bija internetveikals. Pie sevis sarunas laikā nodomāju - VID galīgi nekaunīgs palicis - vairs cilvēks nevar pieteikties jaunā darbā, lai am nebūtu risks maksāt par iepriekšējā darba parādiem?

VID brīdinājums

Tomēr no VID brīdinājuma par uzņēmuma pāreju bija redzams, ka šī ir klasiska uzņēmuma pāreja. Tādēļ ieteicu netērēt naudu uz piedziņas apstrīdēšanu, bet gan samaksāt parādu. Teiktais par vairumtirdzniecību apstiprinājās tikai uz papīra - jā, reģistrēts attiecīgais NACE kods, bet iegāju attiecīgajā mājas lapā, kur visu bija iespējams iegādāties man kā privātpersonai kaut vai pa vienam eksemplāram. Domēns tas pats, kas iepriekšējam uzņēmumam - no patērētāja viedokļa nekas īsti nav mainījies. Komplektā ar attiecīgā cilvēka (kas izrādījās vienīgais biznesa vadītājs) biznesa kontaktiem tā varētu būt jaunā uzņēmuma lielākā vērtība. Izskatās, ka izpildās arī citas uzņēmuma pārejas pazīmes. Diemžēl bija pārsniegts arī kriminālatbildības slieksnis (EUR 30 000 nenomaksātu nodokļu). Arī tas var būt papildus arguments, kādēļ labāk nomaksāt šo nodokļu parādu.

Jauna tiesu prakse

Nu jau ir virkne spriedumu, kuros VID ir sācis zaudēt uzņēmuma pārejas lietas. Tā kādā decembra spriedumā uzņēmuma pāreja nav tomēr nav konstatēta, kaut arī formāli uzņēmuma pārejas kritēriji izpildās. Uzņēmumu sadalīja, nodalot divas dažādas klientūras. Interesanti, jo reorganizācija parasti nepasargā no uzņēmuma pārejas. Pamatlīdzekļi pārgāja, bet tos iegādājās pastarpināti - no trešajām personām. Darbinieki pārgājuši, bet ilgākā laika nogrieznī, nevis reorganizācijas laikā, turklāt darbaspēka kustība bijusi arī pretējā virzienā. Klients ir tas pats, bet tas iegūts publiska iepirkuma rezultātā, bet pārējie pārņemtie klienti veido nelielu apgrozījuma daļu. VID par sliktu nostrādāja arī tas, ka tas paņēmis pārāk plašu pārejas periodu.

Likuma grozījumi

Klusiņām daudziem paslīdēja garām, ka šī gada jūlijā spēkā stājās likuma grozījumi, kam arī man izdevās mazliet pielikt roku, sadarbībā ar LTRK un Reiru. Grozījumi mazliet atviegloja dzīvi tiem, kam VID konstatējis uzņēmuma pāreju (līdz tam pārsūdzēšanai bija vien 7 dienas):

Sūdzību var iesniegt VID ģenerāldirektoram lēmumā konstatētas uzņēmuma pārejas gadījumā — 1 mēneša laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību.

Dažas pārdomas

Kopumā neviennozīmīga lieta un te vēl iespējami pavērsieni nākamajā instancē. Tas tikai pierāda šādu lietu sarežģītību un to, ka uzņēmumiem labāk laikus zināt un vērtēt šos riskus. VID ar šīm lietām varētu sev iešaut kājā ar sekām, par ko tas diez vai aizdomājās - mēģinot pievilkt pāreju apšaubāmos gadījumos, lai dzītos pēc uzņēmumu parādiem, VID būs grūti noliegt pāreju, kur uzņēmumi to vēlējās (piemēram, jo uzņēmuma pārejai nepiemēro PVN). Uzņēmuma pārejas vadlīnijas Augstākā tiesa jau noteikusi 2017.g.:

“Par uzņēmuma pāreju var liecināt šādu apstākļu kopums: darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie ieguvēju.”