Pašvaldības policijas nodoklis
Pēdējā laikā nācies saskarties ar pārmetumiem dažādu pašvaldību policijas virzienā. Par nenopļautu zāli, par dzīvokļa remontu. Papētīsim vai tik tā nav jauna pašvaldību rūpala?
Vai nav tendence?
It kā sīks jautājums, bet, iespējams, traucē dzīvot daudziem, jo vienlaikus no dažādiem avotiem sakrituši vairāki gadījumi:
kāds klients minēja, ka viņa īpašumam pašvaldības policija stāv blakus ar lineālu, bet valsts un pašvaldību īpašumiem neskatās virsū;
Salaspils policija nošokēja, kādam īpašumam īpaši naski ierosinot 9 administratīvo pārkāpumu lietas vienlaikus par nenopļautu zāli;
Rīgas Pilsētas administratīvais departaments (PAD) piedraudēja ar spēku izgāzt mana dzīvokļa durvis, ja neielaidīšot viņus apskatīties tur veikto remontu - vai tik nav bijusi nelikumīga būvniecība.
Vai tā drīkst?
Iepriekš minēto gadījumu sakarā mēģināju saprast:
vai pašvaldības policijai par zāli jāsoda tikai privātos?
vai drīkst būt 9 administratīvie pārkāpumi būtībā par to pašu? cik bieži drīkst sodīt - katru mēnesi, dienu, stundu, minūti?
vai tagad Rīgas PAD cilvēki nāks apsekot jebkura dzīvokļa remontu? vai PAD atzinumu drīkstēs izmantot VID saistībā ar remonta izmaksu un remontētāju ieņēmumu aprēķinu - tad jau varbūt labs veids, kā apkarot nelegālo remontu bizīti?
Par rūpalu, jeb slēptu nodokli
Vismaz par Salaspili aizdomas neapstiprinājās - no 2023.g. budžeta redzams, ka sodos plānots iekasēt vien EUR 70k, kas laikam neliecina par rūpnieciskiem apmēriem, jeb slēptu nodokli. BET 2024.g. budžetā PLĀNOTIE sodi jau palielinājušies vairāk kā par 50% - uz EUR 110k. Kā vispār var plānot ieņēmumus no sodiem? Izklausās perversi. Rīgas pašvaldības 2024.g. budžetā summiņa par naudas sodiem jau pamatīgāka: EUR 1.1 milj. Savukārt Jūrmala savā 2024.g. budžetā ieskrējusies uz summiņu virs EUR 1,6 milj. sodos, kur pašvaldības uzliktie ir EUR 1,5 milj., bet pārējie sīkumi - par satiksmes pārkāpumiem.
Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai.
Par zāli
Mauriņš - luksuss vai nē?
Sākotnēji Eiropā mauriņi parādījās Francijā un Britu salās kā no kokiem brīvas vietas, lai vietējā apsardze varētu laikus redzēt tuvojošos lūgtos vai mazāk lūgtos ciemiņus. Turpat 16.gs. turīgie labprātāk iecienīja kumelīšu vai timiāna pleķīšus, nevis zāli. Vai tagad pilsētas vidi šāds kumelīšu pleķītis bojātu vairāk, kā nopļauts mauriņš? Seth Godin raksta, ka pēc tam mauriņš jau kļuva par luksusa, pārticības simbolu - es varēju kaimiņam parādīt, ka man nevajag ganīt govis, izmantojot katru savas zemes kvadrātmetru. Nez, kādēļ pašvaldības uzskata, ka tagad visiem ir pienākums uzturēt mauriņu, kam īpašumā tās teritorijā pieder zeme? Un šis pienākums mērāms sprīža garumā.
Konsultē vispirms
Normālās valstīs un vispār arī pie mums pieņemts no sākuma brīdināt un tad sodīt, ja brīdinājumu ignorē. Brīdinājums ir arī viens no pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētiem sodu veidiem par zāles nenopļaušanu.
Kādēļ pašvaldība nesoda sevi?
Tas, protams, ir retorisks jautājums. Pienākumi pļaut zāli attiecas uz visiem, tikai iepriekš minēto iemeslu dēļ pašvaldības policija nebūs ieinteresēta aiztikt jebkuru, kas ir ārpus privātā sektora. Vienīgi, varētu sanākt interesants kāzuss - pašvaldības policija saka, ka tai ir pienākums reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām. Nu, tad iedzīvotājiem jāsūdzas pašvaldības policijai par tiem pašvaldībai piederošajiem aizlaistajiem zemes pleķīšiem. Ziņojiet kaut vai man par panākumiem.
9 pārkāpumi?!
Te gan, šķiet, Salaspils policija pāršāvusi pār strīpu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu ilgstošs administratīvais pārkāpums uzskatāms par pabeigtu ar administratīvā soda piemērošanas brīdi. Tā kā vienā objektā par to pašu pārkāpumu, šķiet, drīkst no sākuma sodīt (loģiski būtu - ar brīdinājumu) un tad tik skatīties vai zemes īpašnieks ir pārkāpumu novērsis. Tādā veidā likumu Tiesībsargam arī skaidro Tieslietu ministrija šajā vēstulē. "Ja par administratīvo pārkāpumu ir piemērots administratīvais sods, taču administratīvais pārkāpums turpinās un netiek pārtraukts, administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma turpināšanu piemēro pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai." turpat skaidro TM.
Kad drīkst atkārtoti sodīt?
TM turpat norāda, ka kritēriji, lai personai tiktu piemērota atkārtota administratīvā sodīšana ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā ir:
sākotnējā soda piemērošana,
personas informatīva brīdināšana par pienākumu pārtraukt (novērst) pārkāpumu saprātīgā laikā,
personas bezdarbība, kas izpaužas kā ar likumu noteiktā pienākuma neizpilde.
Jādod saprātīgu termiņu pēc soda piemērošanas
Amatpersonai, piemērojot administratīvo atbildību, ir jānosaka laika periods, kura ietvaros personai netraucēti tiek dota iespēja pārtraukt administratīvo pārkāpumu un novērst ilgstošā pārkāpuma radītās sekas un apdraudējumu. Katru nākamo sodu var piemērot pēc tam, kad ir notecējis saprātīgs laiks, kurā var, piemēram, atbrīvot teritoriju no sadzīves atkritumiem vai nopļaut zāli.
Nedrīkst sodīt vēlreiz par to pašu, kamēr nav soda
Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips noteic, ka par vienu un to pašu pārkāpumu nevar piemērot sodu divreiz. Tomēr šis princips netiek pārkāpts, ja sodu piemēro par diviem viens otram sekojošiem administratīvajiem pārkāpumiem. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu ar administratīvā soda piemērošanas brīdi. Tādējādi, ja viens pēc otra tiek secīgi izdarīti vairāki ilgstoši administratīvie pārkāpumi, sodu var piemērot par katru no tiem.
Tomēr administratīvā soda piemērošana ir galējais valsts pārvaldes reaģēšanas līdzeklis attiecībā uz izdarīto likumpārkāpumu. Administratīvā sodīšana nevar būt pašmērķis. Soda mērķis nav kļūt par ērtu naudas soda iekasēšanas izdevību, bet gan likt personai saprast savu pārkāpumu un mudināt gan šo personu, gan citas personas šādu pārkāpumu vairs nepieļaut. Personai ir jādod iespēja pēc tam, kad tā informēta par pārkāpumu, lemt par savu turpmāko rīcību – atturēties no pārkāpumiem vai nē.
Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-09-01
Par dzīvokļiem
Visbeidzot, par dzīvokļa remonta pārbaudi mani neuztrauc, ka nāks pārbaudīt remonta likumību. Mani uztrauc vai viegli šādā veidā nojaukt privātuma robežas? Vai tagad jebkurš Rīgas PAD būvinženieris drīkstēs vienkārši staigāt apkārt un palūrēt personīgajā telpā? Uzprasīties ciemos šādi nelūgti viesi drīkst vien pie pamatotām aizdomām, kas ir subjektīvs termins. Likumā ir iestrādāts subjektivitātes tests - ja dzīvokļa īpašnieks nepierīt ielaist nelūgtus viesus, ierēdnim nepieciešams pierādīt tiesnesim izsniegt atļauju izmantot fizisku spēku. Pie likumīgiem remontiem nespēju iedomāties, kā ierēdnis spēs tiesnesim pierādīt aizdomas par nelikumīgu būvniecību. Skaidrs arī, ka šāda nepamatota ielaušanās draud ar attiecīgo zaudējumu kompensēšanas prasību pret attiecīgo pašvaldību. Palūdzu Rīgas PAD minēt attiecīgo aizdomu iemeslu. Sakarīgas atbildes, protams, nebija. Gaidīsim ierēdņu tālāko rīcību, jo uzskatu šādu pašdarbību par prettiesisku un tieši tādēļ neatbalstīšu šādas prakses piekopšanu. Turklāt, nav jau nemaz bijusi būvniecība, vien remonts.
Vai tik šis viss marasms (jau 2.blogu pēc kārtas lietoju šo vārdu) nav iepriekš minēto EUR 1,1 milj. Rīgas budžetēto sodu dēļ?
Formāli iepriekš minētā mana rīcība ir nekorekta
Skaidrs, ka likuma norma paredzēta nelikumīgas būvniecības konstatēšanai, taču diez vai likumdevējs ir vēlējies, lai uz šīs normas pamata būvinspektors bez jebkāda pamatojuma (vien dēļ fakta, ka veikts remonts) ienāktu jebkurā dzīvojamā telpā. Taču likuma burts formāli šādos gadījumos nav labvēlīgs privātpersonām (te varētu būt darbs Tiesībsargam - vai likumdevējs tomēr ):
Būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.