Prezumptīvie nodokļi

Prezumpcija ir pieņēmums, kas nāk fakta vietā. Tieši tā piemēro samazinātus nodokļus, kur to administrēšana ir dārga vai neefektīva. Kas ir prezumptīvā nodokļu piemērošana un kādi ir tās piemēri?

Kā izpaužas praksē?

Piemēram, restorānā fiksētus nodokļus var piemērot atkarībā no galdiņu skaita. Klasisks piemērs ir logu skaits, kas ir būtiski ietekmējis ēku arhitektūru Eiropā. Kādreiz senajā Indijā piemēroja nodokļus neatkarīgi no lauksaimniecības ražas apjoma, bet atkarībā no arklu skaita ciemā. Nekustamam īpašumam šādu nodokli iespējams aprēķināt, prezumējot vidējo nomas maksu, balstot to uz attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību. Darbaspēkam to parasti piemēro aplokšņu algu gadījumos, vai atkarībā no darbinieku skaita uzņēmumā. To var arī piemērot, vērtējot cilvēka turīgumu un dzīvesveidu, lai noteiktu nedeklarētus ienākumus.

Nīderlandes piemērs

Grāmatā Tax Tales (izdota 2009.g.) autors min Nīderlandē valdības tolaik apsvērtu ideju piemērot 0,7% turīguma nodokļa vietā īpašu nekustamā īpašuma īres/nomas ienākuma nodokli. 60% IIN vietā valdība apsvēra ieviest uz 1/2 mazāku nodokli - 30% fiksētam prezumētam ienākumam (īrei, nomai, kapitāla pieaugumam) - 4% no īpašuma vērtības.

Kas no tās idejas sanācis Nīderlandē šobrīd?

Mūsu vispasaules aktuālajā nodokļu datu bāzē redzam, ka 2025.g. nodokļa maksātāja ienākumus nesošie aktīvi (atskaitot parādus), kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 57 684, tiek aplikti ar IIN. Naudas līdzekļiem un uzkrājumiem tiek piemērota nosacītā peļņa 1,44 % apmērā (kas veido turīguma IIN bāzi). Investīcijām un citiem aktīviem ir 5,88% nosacītā peļņa. Lai aprēķinātu kopējo domājamo peļņu, kas tiek aplikta ar nodokli 36% apmērā (2025. gadā), tiek atņemta domājamā peļņa no parādiem 2,62 % apmērā.

Izdevumu nodoklis ienākumu vietā

Šī sistēma būtu valstij izdevīga attiecībā uz tiem, kas cenšas slēpt ienākumus. Šo blogu pamudināja rakstīt ideja, ka varbūt mums nav jāskrien pakaļ ienākumu pierādīšanai? Pietiek pierādīt izdevumus. Pērc māju - maksā nodokli. Lamborgini - lūdzu, bet 200% pa virsu piemaksā. Tad vairs nav jāseko vai ienākumi nāk no kripto, aplokšņu algām, PVN izkrāpšanas shēmām, prostitūcijas vai narkotiku tirgošanas. Katrs, kas kaut ko nopelnījis vēlēsies to tērēt. Tērēsi dārgākiem aktīviem Latvijā - tad arī maksā. Šo funkciju jau daļēji pilda netiešie nodokļi (PVN, akcīze, muita, DRN). Taču te galvenā ideja - aplikt izdevumus IIN vietā. Šāda ideja nav jauna - par to jau runājuši ekonomisti John Stuart Mill un vēlāk James Meade. Tik izskatās, ka pagaidām nav bijusi valsts, kas būtu pietiekoši drosmīga, lai to ieviestu. Varbūt jāizvēlas pašvaldību, kas tāpat ģenerē vismazāk nodokļu, un jāeksperementē?

Utopija?

Ideja par šādu nodokli ir gadsimtiem veca - Eiropā jau izsenis bija problēmas piemērot turīguma nodokļus bagātajiem tirgotājiem, garīdzniekiem un augstdzimušajiem, kas slēpa savus ienākumus - tad sāka ar nodokļiem aplikt viņu izdevumus. Mūsu mikrouzņēmuma nodoklis ir savā būtībā prezumptīvs. OECD pagājušā gadā publicēja plašu materiālu par šī nodokļa veidošanu dažādās pasaules valstīs. Izrādās, to ir diezgan daudz - Argentīna, Brazīlija, Francija, Itālija, Dienvidāfrika, Dienvidāfrika, Kolumbija, Kostarika, Meksika, Tunisija, Urugvaja, Ungārija un Ungārija.

Definīcija

Specializētā nodokļu terminu vārdnīca, ko izdod IBFD, skaidro, ka šis princips attiecināms uz paš-noteiktu nodokļa bāzi faktisko ieņēmumu vietā, kur faktiskie ieņēmumi nav precīzi konstatējami, bet piemēro samazinātu nodokļa likmi.

“Nodokļu uzlikšanas koncepcija, saskaņā ar kuru ienākuma nodokļa pamatā ir “vidējais” vai nosacīts ienākumu apjoms, nevis faktiskie ienākumi. Prezumpcionālo aplikšanu ar nodokļiem var piemērot ienākumiem no kapitāla vai darba ienākumiem. Attiecībā uz (nekustamo) īpašumu ienākuma nodokli var balstīt uz reālu (vidējo) peļņas likmi, pamatojoties uz īpašuma (kadastrālo) vērtību. Pieņēmuma nodoklis ienākumiem no darba var būt alternatīva gadījumos, kad ir grūti aplikt ar nodokli faktiskos ienākumus (t. i., profesionāļu, pašnodarbināto gadījumā). Kritēriji, ko izmanto, lai iegūtu prezumētos ienākumus, ietver neto bagātību vai konkrētu aktīvu vērtību, bruto ieņēmumus un ārējās bagātības pazīmes.”

Līdzīgu secinājumu par šādu nodokļu būtību izdara arī Viktor Thuronyi grāmatā Tax Law Design and Drafting - prezumptīvā nodokļa bāzi nosaka ar netiešiem paņēmieniem. Šī grāmata tapa Starptautiskajā Valūtas Fondā laikā, kad Austrumeiropa piedzīvoja atbrīvošanos no komunisma un tām vajadzēja palīdzēt ieviest modernu nodokļu sistēmu. Šādus nodokļus var piemērot plašam nodokļu klāstam - IIN, UIN, VSAOI, pat PVN.