Rīgas Astoņkājis (1) - Ciemiņi
Pamazām te nodošu Jūsu vērtējumam un komentāriem pa nodaļai no topošā stāsta. Vai Reno atmaskos korumpēto tīklu, pirms tie iznīcinās viņu un klientu Fēliksu? Ja patīk, lūdzu pārsūtiet interesentiem.
Prologs
Reno mēdza aizdomāties, ka nav daudz iemeslu, kuru dēļ viņš būtu gatavs pārkāpt Dieva 5.bausli: “Tev nebūs nokaut.” Nāves draudi bija vienīgais, ko viņš varēja iedomāties. Viņš jau kopš jaunības domāja, ka darīs visu, lai labi zinātu likumus un tādēļ varētu maksimāli izvairīties dzīvē no jebkā pretlikumīga. Viņa jurista profesijas izvēli ietekmēja tieši šī doma. Neskatoties uz to, šobrīd viņš bija tieši šādas izvēles priekšā.
1. nodaļa - Ciemiņi
Pirms diviem mēnešiem
Ledus mazliet nokrakšķēja, viskijam līstot glāzē.
“Paldies,” noteica Reno, stāvēdams pie Fēliksa biroja loga un filozofiski vērodams, kā vakara saule virs Rīgas vecpilsētas apspīdēja tālumā mirgojošos Daugavas ūdeņus.. “Kā iet tavai jaunajai draudzenei?”
“Helēna teica, ka gaidīšot mājās ar svarīgām ziņām. Viņa kaut ko runāja par došanos uz Ņujorku.” Fēlikss izklausījās priecīgs.
“Porziņģis jau vairs tur nespēlē..”
“Viņa domā pārcelšanos pavisam, nevis atpūtu.”
Reno pamanīja melnu apvidus auto ar tonētiem stikliem piebraucam autostāvvietā pie biroja.
“Fēlikss?”
“Jā?”
“Vai gaidi ciemiņus?”
Fēlikss pacēla savu glāzi un iekārtojās ērtāk krēslā.
“Nē, mums birojs jau slēgts. Nevienam nav nepieciešams finanšu konsultants šajā laikā, ja vien kāds nav patiešām izmisis. Un vispār šobrīd tā nav mana darīšana - es jaunus darbus atstāšu izsalkušajiem jaunekļiem.”
Reno tikmēr novēroja, kā autostāvvietā atvērās džipa durvis, un no tā izkāpa četri lieli vīrieši un devās uz biroja ārdurvīm.
“Lai arī pie kura viņi nāktu, tā nav laba ziņa.”
“Tiešām?” Fēlikss piecēlās un arī paskatījās ārā pa logu. “Bļāviens.”
“Kas?”
“Es laikam kaut kur esmu redzējis puisi pa vidu,” sacīja Fēlikss. “Viņš ir… nu, sava veida biznesmenis.”
Reno nolika glāzi.
“Kāda veida?”
“Eh, nu…”
“Fēlikss, starp citu, visi pārējie biroji ir slēgti. Viņš nāk šeit. Vai tev ir kaut kas, ko gribi man pateikt?”
Fēlikss paraustīja plecus, bet viņa kustības bija nedaudz saspringtas.
“Reno, mēs esam pazīstami jau kopš studiju laikiem. Ja es būtu saskāries ar tādiem cilvēkiem, tu par to zinātu. Tātad viņi nevar būt šeit manis dēļ.”
Reno atkal paskatījās ārā, bet vīrieši bija pazuduši. No metāla trepēm, kas vijās starp birojiem, bija dzirdami smagi soļi.
“Fēliks, tev vajadzētu…”
“Reno, aizej blakus kabinetā, lūdzu. Ja nepieciešams, zvani policijai.”
“Jēziņ, Fēliks, kas pie velna…”
Soļi apstājās.
“Reno, vienkārši ej!” Fēlikss sakostiem zobiem nočukstēja. Reno aizvēra aiz sevis blakus kabineta durvis un pielika ausi pie tām.
Iesākums labs!
Jāni, turpini tik rakstīt! Lai radošs domu ritums.