Rīgas Astoņkājis (9) - Panama
9.nodaļa. Panama
Skats pa Marriott viesnīcas 34. stāva logu uz okeānu bija elpu aizraujošs. Garām nelielai saliņai it kā nesteidzoties slīdēja milzu tankeri, bet, paskatoties nedaudz sānis, pavērās skats uz pilsētas finanšu sirds debesskrāpjiem. Arī pati viesnīca ir leģendāra – tā veidota vēja piepūstas buras formā un to arī dēvē par veco Trampa torni. Reno nesteidzīgi telefonā atvēra Google Maps un viņam pretī mirdzēja zils atrašanās vietas punktiņš, pie kura bija rakstīts Panama.
Pirms tam viņš atvēra Panamas uzņēmumu reģistra mājas lapu un ievadīja tās meklētājā: Jacob Trade. Kaut arī viss bija spāniski, modernās tehnoloģijas ātri ar to mūsdienās tiek galā, automātiski pārveidojot jebko lietotājam nepieciešamā valodā. Kā jau bija gaidāms, reģistra dati nebija publiski pieejami. Tomēr kopš Panama Papers skandāla ir labi zināms advokātu birojs, kurš te visvairāk nodarbojas ar uzņēmumu dibināšanu - Mossack Fonseca. Ar Fēliksu bija sarunāts plāns. Kaut arī Reno joprojām nebija pārliecināts par to, bija vērts pamēģināt.
Ofšoru pasaule bija mainījusies pēc bēdīgi slavenā Panamas dokumentu skandāla, Laundromat filmas un daudzu valstu aktivitātēm ofšoru apkarošanas jomā. Lai gan lielo starptautisko organizāciju gudrākie prāti publiski plātījās, ka 95% pasaules uzņēmumu peļņas skars jaunie ofšoru apkarošanas projekti, nelegālajai un puslegālajai pasaulei par šiem projektiem bija nospļauties. Vienīgi nekur, pat Panamā, tagad vairs nevarēja runāt par pilnīgu diskrētumu. To bija jāmēģina izmantot.
Protams, par šķietamo ofšoru apkarošanu Reno atļāvās pie sevis pasmīnēt, zinot arī, cik liekulīgi uzvedās lielākie patiesie ofšoru pasaules centri – ASV un Lielbritānija. Neskatoties uz pasaulē notiekošo, Latvijā pagaidām nevajadzēja īpašu piesardzību saistībā ar ofšoru uzņēmumu izmantošanu biznesā. Nav dzirdēts, ka nodokļu administrācija tur aktīvi sūtītu pieprasījumus ofšoru administrācijām, lai noskaidrotu saistību ar Latvijas uzņēmumiem vai cilvēkiem.
Ar vietējo juristu Reno satikās viesnīcas foajē. Kaut arī vietējais advokātu birojs bija vien 5 minūšu brauciena attālumā, abi sarunāja izbaudīt silto vakaru neformālākā atmosfērā. Foajē centrā bija paliela, diezgan neizprotama statuja, kur vīrs pusguļus bija pie potītēm pieķēdēts pie grīdas. Lai atpazītu, Reno jau laikus internetā bija uzmeklējis sarunātā jurista fotogrāfiju. Tas, gan, nebija viegli, jo viņš nebija atrodams ne soctīklos, ne biroja mājaslapā. Ar savu stalto augumu, chinos biksēm, lielām sārtām puķēm uz krekla, būdams labi iesauļojies un atpūties, jurists vairāk izskatījās pēc kādā filmā redzēta kinoaktiera. Tomēr, ieskatoties vērīgāk, nevarēja noslēpt, ka jurists nebija no turīgākās vietējo ļaužu kategorijas. Sandalēm izskatījās jau vismaz desmitā vasara.
Iepriekšējā vakarā Reno bija kārtīgi izdarījis savu mājasdarbu – no internetā noplūdušajiem Panama Papers dokumentiem bija redzama jurista dzīvesvietas adrese, jo viņš vairāk kā 300 uzņēmumos bija reģistrēts kā direktors. Iepriekšējā dienā aizbraucot uz turieni, Reno pat nebija jāsameklē konkrēto adresi, lai saprastu jurista dzīves līmeni – viss rajons sastāvēja no stipri palietotām, nelielām dārza mājiņām klajā laukā. Tās bija būvētas pasen un nu jau robežojās ar graustiem.
“Good tardes”, foajē ar rokas spiedienam izstieptu roku un platu smaidu pretī nāca sarunātais jurists.
“Hola!” Reno arī gribēja parādīt, ka vismaz pieklājības frāzes valstīs, kurās viņš ciemojas, nav problēma.
Abi, kā jau juristiem ierasts, jau pašā sarunas sākumā apmainījās ar LinkedIn biznesa platformas kontaktiem. Reno vienmēr turēja prātā kāda ASV pasniedzēja mācīto, ka juristiem staigāt bez vizītkartēm esot tāpat, kā Mežonīgajos Rietumos kovbojiem staigāt bez šaujamā. Pēc dažām laipnības frāzēm par Reno iespaidiem par Panamu viņi abi jau drīz vien sēdēja uz soliņa ar skatu uz Panamas līci, blakus pārdesmit metrus tālāk pietauvotai jahtai ar zīmīgu nosaukumu My Star. Reno domas nedaudz aizpeldēja - Brainstorm ar šādu pat dziesmu pirms daudziem gadiem ar labiem panākumiem startēja Eirovīzijas dziesmu konkursā. Tā varēja būt laba zīme.
Reno raiti izstāstīja juristam, kas viņam padomā: “Man ir turīgs, bet arī prasīgs klients. It kā jau nekas neparasts – nepieciešams pārnest Panamā reģistrētā uzņēmuma Jacob Trade uzkrātos līdzekļus citur un tādēļ izveidot jaunu uzņēmumu struktūru. Līdzekļus galu galā vajadzēs ieguldīt nekustamajos īpašumos Spānijā. Šis klients tagad ir pārcēlies no Krievijas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, Jūrmalā. Viņš pats teica, ka klimats pie jūras tur vasarā esot viņam tīri labi piemērots, bet villa Spānijā kalpotu gan kā ieguldījums, gan kā vieta, kur aizbēgt no Latvijas ziemas. Mūsdienās Jūrmala daudziem likās pievilcīga Kalifornijai līdzīgās smilšainās pludmales dēļ. Tuvējā Rīga piedāvā daudz kultūras pasākumu un ir labi pazīstama ar savu Michelin restorānu kvalitāti un daudzveidību. Latvijas izsniegtās uzturēšanās atļaujas ļauj ceļot bez vīzas visā Šengenas teritorijā.”
“Lieliski. Tad jau jums varētu būt virkne ar tādiem klientiem, ar kuriem mēs kopīgi varēsim sadarboties,” juristam acīs iespīdējās dolāru zīmes.
“Tieši tādēļ jau vēlējos atbraukt un personīgi iepazīties, lai pēc tam varam pirkt uzņēmumus vairāk. Bez starpniekiem.”
“Lieliski. Parasti mums visur, gan, ir aģenti, kas ar to nodarbojas. Vēlāk atsūtīšu kontaktus, kas mums strādā Baltijā. Par jūsu jauno struktūru runājot, šobrīd labāk ir izveidot klienta jauno Panamas uzņēmumu zem kāda Jaunzēlandes trasta. Mēs par to arī varam parūpēties. Vienīgi, pēc Panamas dokumentu skandāla Jaunzēlandes iestādes tagad ievāc informāciju arī par patiesā labuma guvējiem. Tas rada risku, ka šādu informāciju tā var nodot citu valstu nodokļu administrācijai. Tādēļ nerezidentu tur veidoto trastu skaits pāris gados nokritās par ¾.”
“Tad kādēļ Jaunzēlande?”
“Tagad bez informācijas par patiesā labuma guvējiem nekur. Galvenais - kur to pārbauda un soda par nepatiesas informācijas sniegšanu..”
“Un kā ar bankas kontu?”
“Kontu vislabāk atvērt kādā no Maldīvu salu bankām, jo tā vismaz pagaidām nesadarbojas sistēmā, kurā bankas dalās ar informāciju. Maldīvu banka arī izsniegs kredītkarti uz šī Panamas ofšora vārda, bet ar to vajadzētu tērēties tik valstīs, kurās viņš nedzīvo pastāvīgi. Tātad, visur, tikai ne Spānijā un Latvijā. Savedīšu jūs kopā ar attiecīgo baņķieri. Nosūtīšu vēlāk variantus ar jaunā uzņēmuma nosaukumiem.”
“Tie kredītkaršu lietošanas ierobežojumi klientu neuztrauc, jo viņš šajās abās valstīs patiesībā uzturējās reti. Nosaukums klientu arī neinteresē. Varat izvēlēties viņa vietā.”
“Viena no stratēģijām, starp citu, var būt - izvēlēties tādu nosaukumu, kas sakrīt jau ar kādu populāru biznesu. Tad būs vieglāk tirgoties,” jurists jau bija daudz runīgāks, kad runa jau bija par savu pakalpojumu pārdošanu.
“Laba doma. Starp citu, vai Panamā nav redzēta nauda, kas ir saistīta ar Magņicka afēras līdzekļiem? Šī afēra bija slavena ar to, ka advokāts Magņickis bija Krievijā atklājis nodokļu izkrāpšanas shēmu ar pašas nodokļu administrācijas darbinieku iesaistīšanos un ziņoja varas iestādēm par to. Tā vietā, lai uzbruktu vainīgajiem, Magņicki pašu iesēdināja un viņš cietumā mīklainos apstākļos gāja bojā. Tā arī šie no Krievijas izkrāptie daži simti miljonu kā rēgs klīstot pa pasauli.”
“No, señor, nekas tāds te nav redzēts.” jurists neizcēlās ar liekvārdību.
“Pie reizes gribēju apvaicāties - Jacob Trade dibināt iepriekš brauca mans kolēģis, kurš pēkšņi bija kaut kur pazudis. Klīst baumas, ka viņš esot ar draudzeni aizlaidies dzīvot uz Kaimanām. Vai nebūtu iespējams man pie reizes atsūtīt Jacobs Trade aktuālo akcionāru un patiesā labuma guvēju sarakstu?”
“Señor, jūs taču ziniet - mums ir stingras konfidencialitātes prasības,” jurists sarauca uzacis.
Reno izņēma no kabatas un uz soliņa paslidināja uz jurista pusi dzeltenu aploksni. Jurists nevērīgi iemeta acis aploksnē un viņa acīs nepakustējās ne vaibsts. “Sí, señor. Pamēģināšu, bet neko nesolu. Ja Jacob Trade izdotas uzrādītāja akcijas, tad gan neko nevarēšu palīdzēt, jo īpašnieki ir tie, kam uz rokas ir šādas akciju apliecības. Gaidiet e-pastu, señor.”
Abi paspieda viens otram roku un jurists devās prom, bet Reno izņēma no kabatas telefonu un pāris reizes uzspieda uz ekrāna. “Hallo, labdien! Man vajadzētu taksometru. Būs jābrauc gar okeāna krastu pāris stundas uz Dienvidiem, uz Vista Mar Beach & Marina golfa klubu. Paldies!”