Saldais monstrs

Gatavojoties sarunu festivālam Lampa, mēģināju te apkopot galvenās domas par cukura nodokli - kādēļ, kādēļ tagad, kā tas varētu izskatīties, ko par to svaigā ziņojumā saka Eiropas Komisija?

Bija silta 1985.gada vasara..

Bija pagājuši jau kādi pieci gadi, kopš vairs paslepus nezagu starp Vegetas garšvielu paciņām ieslēptos cukura graudiņus vecāku virtuves saimniecībā. Toreiz iepazinos ar bariņu jauniešu, kopā ar kuriem Rīgas Pionieru Pils orientēšanās sekcijas ietvaros bieži skrējām pa Latvijas mežiem, jūra bija līdz ceļiem un visi dzīvespriecīgi aizrāvāmies ar kontrolpunktu meklēšanas sportu. Vairāk vai mazāk šis pats bariņš joprojām uztur labu komunikāciju savā starpā. Izņemot vienu no šiem vienaudžiem - Gundegu, par kuru pirms 3 gadiem atnāca ziņa, ka viņa diemžēl nav izturējusi cīņu ar diabētu. Tad tikai sāku saprast, kas tas par monstru, kas bērnībā šķita tik iekārojams - cukurs.

Vai nodoklis palīdzēs?

Latvijā jau šobrīd ir izstrādāts Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara mazināšanai 2025.–2029. gadam. Tajā cukura nodoklis tiek minēts kā viens no iespējamiem instrumentiem cīņā par veselīgāku sabiedrību. Starp citu, kāds spečuks no ēdināšanas industrijas zināja nokomentēt, ka galvenais šāda nodokļa mērķis būtu pasargāt bērnus. Savukārt, valstij ar šo nodokli var rasties papildus līdzekļi, ar ko ārstēt pieaugušos. Nodokli nedrīkst ieviest aiz fiskāliem apsvērumiem. Tieši otrādi - jo mazāk valsts to iekasēs, jo veiksmīgāks šis nodoklis būs. Cerams, ka veselības nodoklis ir vien cīņas pret šo monstru aizsākums. Nodokļu politika daudz plašāk varētu arī atbalstīt cilvēku aktīvāku iesaistīšanos sportošanā, piemēram. Statistikas rādītāji par cilvēku aktīvā darba mūžu (un ieguldījumu ekonomikā) ir kritiski slikti.

Vai jāizdomā riteni?

Cukura nodoklis nav jauna ideja – Ungārija to ieviesa kā neveselīgas pārtikas nodokli (arī sāli un taukus saturošiem produktiem) jau 2011. gadā, un rezultāti ir iespaidīgi. Vien četrus gadus pēc nodokļa ieviešanas Ungārijā bija samazinājies ar nodokli apliekamas neveselīgas pārtikas patēriņš. Gan attiecīgā Pasaules Veselības Organizācijas ziņojumā, gan universitātes Ungārijā pētnieku rakstā apgalvots, ka tieši šādi mērķi esot sasniegti ar veselības nodokli Ungārijā.

• Ražotāji pārskatīja produktu sastāvu, samazinot cukura daudzumu un attiecīgi izglītoja patērētājus. Pēc nodokļa ieviešanas vismaz 40% ražotāju mainīja produktu sastāvu, lai samazinātu vai izslēgtu neveselīgās sastāvdaļas.

• Patērētāji sāka izvēlēties veselīgākas alternatīvas. Papildus cenu paaugstināšanai nodoklis palielināja izpratni par neveselīgu pārtiku un mainīja patērētāju uzvedību uz veselīgāku izvēli.

• Valstij nodoklis rada papildu ieņēmumus, kurus iespējams izmantot, lai finansētu preventīvas aktivitātes un attiecīgo veselības aprūpi.

Līdzīgi nodokļi - arī citur

Līdzīgi nodokļi pastāv 12 Eiropas valstīs, no kurām 10 to ieviesušas saldinātiem dzērieniem (tikko – arī Lietuvā), Dānija – arī saldējumam, šokolādei un konditorejai, Ungārijas plašo nodokli šobrīd apsver arī Itālija. Ungārijai līdzīgs nodoklis jau sen ieviests Meksikā. Ideāli, protams, ja šo varētu harmonizēt visā Baltijā. Taču šis nu šķiet jautājums, kur nav korekti gaidīt ES valstu kritiskās masas sasniegšanu. Ieguldījums cilvēku veselībā ir ieguldījums arī Latvijas ekonomikā.

Ko saka Eiropa?

Eiropas Komisija ir 16.05.25. publicējusi ziņojumu „Veselības nodokļi no ES perspektīvas”, kurā sniegta padziļināta analīze par veselības nodokļu efektivitāti un struktūru attiecībā uz pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura saturu. Ziņojumā secināts, ka labi izstrādāti neveselīgas pārtikas nodokļi ir efektīvi sabiedrības veselības instrumenti. Daži no galvenajiem šādu nodokļu ieviešanas efektiem, kas norādīti ziņojumā, ir sekojoši.

• Ziņojumā apstiprināts, ka neveselīgās pārtikas nodokļi var samazināt cukura saturošu produktu patēriņu un veicināt ražotāju produktu sastāva pārveidošanu.

  • Piemēram, diferencēta nodokļu struktūra, kurā augstāks cukura saturs nozīmē augstākus nodokļus, ir efektīvāka paradumu maiņas veicināšanā, nekā vienotas likmes.

• Patērētāju pieprasījums pēc attiecīgajiem produktiem ir salīdzinoši elastīgs. Tas liecina, ka pat neliels nodokļu palielinājums var izraisīt ievērojamu patēriņa samazināšanos. Tomēr pārāk zemas likmes bieži vien nerada izmērāmas izmaiņas un neattaisno administratīvo slogu.

• Patēriņa samazinājums ir izteiktāks, ja nodokļu likmes ir ievērojamas un pastāvīgas.

• Mazākās valstīs (Beļģijā, Dānijā) ir lielāks risks, ka patērētāji var apiet nodokļus, iepērkoties ārpus valsts robežas, taču tam nav tiešu pierādījumu un attiecas uz kaimiņvalstīm ar zemāku nodokļu slogu.

• Lai gan mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem var just lielāku nodokļu slogu proporcionāli viņu ienākumiem, tās gūst lielāku labumu veselības jomā.

• Nodokļi neveselīgiem produktiem var nodrošināt nelielus fiskālos ieņēmumus (0,007 % no IKP Īrijā un 0,12 % Ungārijā).

Ziņojumā ieteiktas šādas nodokļu struktūras iezīmes:

• Īpaši (par vienību) akcīzes nodokļi ir vēlamāki nekā PVN (kas balstās uz cenu), jo tie ir vienkāršāk administrējami un tiešāk saistīti ar veselības rezultātiem, jo PVN likmes samazinājums parasti vairāk rezultējas lielākā mazumtirdzniecības tīkla peļņā, nevis produkta cenas samazinājumā.

• Laika nobīde starp nodokļa paziņošanu un ieviešanu dod uzņēmumiem iespēju pārveidot produktus vai pielāgot mārketinga stratēģijas.

• Cukura saturoši dzērieni ir sākumpunkts šāda nodokļa ieviešanai, jo to definīcijas ir skaidras, ir spēcīgs pierādījumu pamats un to ieviešana ir salīdzinoši vienkārša.

• Jāapsver atbrīvojumi vai vienkāršotas procedūras mazajiem uzņēmumiem, lai izvairītos no nesamērīgām atbilstības nodrošināšanas izmaksām.

• Neveselīgas pārtikas nodokļiem būtu jābūt daļai no plašāka pasākumu kopuma, kas ietver mārketinga ierobežojumus, patērētāju izglītošanu, uzturvielu marķēšanu un reklāmas kampaņas.

Vai ražotāji neizmantos citas (ķīmiskas) vielas?

Šāds risks, protams, pastāv, taču lielā daļā gadījumu cukurs ražošanā esot būtiski lētāka sastāvdaļa. To arī kādā neformālā sarunā man apliecināja viens no pārtikas industrijas pārstāvjiem.

Dzērieni - vien ap 5% no cukura patēriņa!

Apmēram pie šāda secinājuma nonāca arī Igaunijā, kad viņi pētīja un nepieņēma nodokli saldinātiem dzērieniem. Nodoklis tikai dzērieniem arī kropļošot konkurenci, salīdzinājumā ar citiem cukuru saturošiem produktiem. Pavisam nesen arī RSU Sabiedrības veselības institūts un ekonomista A.Saukas komandas veikto pētījumu prezentācijā izskanēja līdzīgs secinājums. Visvairāk pievienoto cukuru uzņemam ar saldumiem un cukuru, maizes izstrādājumiem un konditoreju, pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem. Bērniem pie vainas ir arī saldinātie piena produkti.

Kā varētu izskatīties šāds nodoklis?

Nodoklis būtu piemērojams tikai iekšzemes patēriņam, tādējādi neietekmējot eksportu. Tas vienādi skartu gan vietējos ražotājus, gan importētājus, tādējādi saglabājot konkurences neitralitāti. Ir divi nodokļa ieviešanas varianti.

Jauns nodoklis

Visticamāk, tam ir jābūt atsevišķam nodoklim pēc Ungārijas parauga. Ungārijas modelis, starp citu, izgājis arī Eiropas Komisijas pārbaužu sietu, jo nodokļa saistības par produktu ir plašas un atkarīgas no tā sastāva, nevis no tā ražošanas valsts. Ungārijas veselības nodokļa stūrakmeņi ir:

• neaplikt mazo biznesu, kam nav ar svītru kodu fasētas produkcijas (tirdziņos u.tml.), ar apjoma ierobežojumiem (piemēram, 50 litri vai kg gadā);

• ar nodokli apliekamo preču identificēšana ar objektīvu kritēriju - Kombinētās nomenklatūras kodu (4 ciparu grupa, kas ir viegli nosakāma) un cukura un saldinātāju daudzumu uz 100 gr. vai ml. produkta;

  • no citu valstu prakses un pētījumiem izskatās, ka produkti ar cukura saturu līdz 2,5 gr. uz 100 ml būtu atbrīvojami no nodokļa;

• nodokli pēc analoģijas maksātu pēc Latvijas dabas resursu nodokļa principa - ražotājs vai pirmais, kas attiecīgo preci ieved Latvijā;

• Ungārijā šo nodokli iezīmē veselības mērķiem un attiecīga komisija lemj par veselību veicinošiem projektiem, kuros šo nodokli būtu jāiegulda.

Akcīze

Vienkāršākā alternatīva jaunam nodoklim būtu akcīzes nodokļa objektu paplašināšana. Taču tad, pēc kafijas un bezalkoholisko dzērienu parauga, būtu maksimāli jāvienkāršo šādu preču aprites prasības (akcīzes preču noliktava, licences, uzskaite, speciālas akcīzes preču pavadzīmes, u.tt.), lai ar šī nodokļa administrēšanu un izmaksām neapgrūtinātu Latvijas biznesa vidi.

Festivāla Lampa sarunas par šo tēmu video atrodams te.