Satversmes tiesa: UIN piemaksa ir ok
Satversmes tiesas spriedumā būtībā ir vien atsauce uz 'augstiem peļņas rādītājiem' finansētāju nozarē, lai ko tas arī nozīmētu. Tomēr paliek virkne neatbildētu jautājumu.
Par ko bija strīds?
Pieteikumus ST iesniedza virkne patērētāju kreditētāju, kam kopš pagājušā gada kopā ar bankām jāmaksā UIN avansu. Patērētāju kreditētāji uzskatīja, ka viņi nav vienlīdzīgā situācijā ar bankām, jo to peļņas rādītāji bija nesalīdzināmi pieticīgāki. Turklāt, to finansēšanas avoti ir būtiski savādāki, kā bankām. No otras puses, viņi ir līdzīgā situācijā ar pārējiem UIN maksātājiem, jo UIN paredzētos līdzekļus līdz avansa ieviešanai bija iespējams ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Šim viedoklim būtībā pievienojusies arī Tieslietu ministrija, PTAC un Konkurences padome, u.c.
Ko teica Saeima?
Saeima argumentēja, ka MK izraudzījies mazāko no ļaunumiem - UIN avansu, par kuru drīkst samazināt budžetā maksājamo UIN, kad sadala peļņu. Otrs variants bija solidaritātes iemaksas, kas maksājamas papildus UIN - šo ceļu iet MK neizvēlējās. Virkne Saeimas apgalvojumu, gan, liek neizpratnē saraukt uzacis:
UIN piemaksa ir vienādi attiecināta uz visiem UIN maksātājiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir darbības ar finanšu līdzekļiem, kuros ietilpst arī nesamaksātais UIN;
citiem nodokļa maksātājiem finanšu līdzekļi, kuros ietilpst nesamaksātais UIN, nav to saimnieciskās darbības priekšmets.
FM replika
Interesanta ir arī FM piebilde, ka tradicionālā UIN sistēma, kur UIN no peļņas jāmaksā katru gadu, ir lielākajā daļā ES valstu - par ko jūs te uztraucieties. Taču par to jau nav strīda - neviens taču pat nopietni neapspriež atgriešanos pie vecās UIN sistēmas. Jautājums ir Orvelisks - kādēļ kāds ir vienlīdzīgāks par citiem?
Ko nosprieda Satversmes tiesa?
Valstij vajadzīgi papildus līdzekļi un finanšu sektoram bija liela peļņa. Tik tālu ST viedoklis skaidrs, tomēr kā patēriņa kreditētāji atšķiras no pārējā biznesa? “Kredītiestāžu augstos peļņas rādītājus labvēlīgi ietekmēja paaugstinātā EURIBOR likme, savukārt patērētāju kreditētāju rentabilitāte pārsvarā pārsniedza 30% robežu un bija ievērojami augstāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo rentabilitāti,” bija ST atbilde spriedumā. Taču kā ar citām nozarēm, kur biznesiem ir 30%+ rentabilitāte?
Kādēļ patēriņa kreditētāji atšķiras no pārējiem uzņēmumiem?
Šajā pēdējā aspektā man ST nav saprotams: “..patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbība finanšu sektorā ir regulēta ar atšķirīgiem noteikumiem un atšķirīga ir gan šo uzņēmumu pašu kapitāla struktūra, gan ar UIN apliekamās bāzes aprēķināšana.” Vieniem ar 30%+ peļņu jāmaksā UIN piemaksu, bet citiem ar tādu pašu vai lielāku peļņu nav, jo patērētāju kreditētājiem piemērojami no pārējiem atšķirīgas tiesību normas. Vai tiešām tas ir pietiekošs pamatojums?
Kādēļ patēriņa kreditētāji nav atšķirīgi no bankām?
Tālāk ST arī analizē, kādēļ neatšķiras kredītiestādes no patērētāju kreditētājiem. Vairākās vietās spriedumā uzsvērts, ka “Turklāt abas personu grupas īsteno tādu komercdarbības modeli, atbilstoši kuram nesamaksāto UIN var ieguldīt finanšu pakalpojumu sniegšanā.” Varbūt kaut ko nesaprotu, bet vai tad jebkurš uzņēmums nesamaksāto UIN nevar izmantot savā saimnieciskajā darbībā? Tāda taču bija atliktā UIN sistēmas galvenā jēga.
Pēcgarša
Kopumā ST spriedumam cauri vijās 2 UIN piemaksas ieviešanas kritēriji:
augsta nozares vidējā rentabilitāte un
līdzekļu no nesamaksātā UIN izmantošana pakalpojumu sniegšanai.
Spriedumā tā arī neatradu salīdzinājumus starp nozarēm un kas ir ‘augsta’ rentabilitāte. Par nesamaksātā UIN izmantošanu biznesā jau minēju, ka tur īsti neredzu atšķirību no citiem biznesiem. Ko tālāk? UIN, atšķirībā no citiem nodokļiem, tik dažos aspektos pakļaujas ES regulējumam. Tādēļ Eiropas Komisija te nebūs ieinteresēta iejaukties. Varētu uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, bet tas būs ļoooti ilgi.
Liriska atkāpe par sadarbības maģiju
P.s., episkās Netflix multenes Arcane dejas epizode manā prātā pielīdzināma Harija un Hermiones dejai Harija Potera filmā. Interesanti, ka šīs multenes mūzikai pieslēdzas arvien vairāk augstākās klases mākslinieku, šajā gadījumā - Coldplay. Multeni noteikti kādreiz noskatīšos vēlreiz - tur tik daudz nianšu par mūsu dzīvi un cilvēku dabu. Taču interesantākais, ka Arcane mūziku izmanto arī ir arī spēlei League of Legends, kam ir miljonos mērāma auditorija. Tātad, pievienotā vērtība rodas sadarbojoties visdažādākajām jomām.
Tāpēc man patīk strādāt mūsu birojā, jo katrs atsevišķi nav spējīgs radīt tādu pievienoto vērtību, kā dažādām jomām sadarbojoties. Tax Stories podkāstā jau nesen tieši runājām par to, kā savijās nodokļu un konstitucionālie jautājumi. Tuvākajā laikā taps līdzīgs saruna par nodokļu savīšanos ar krimināltiesībām, kurās VID Nodokļu policija pēdējā laikā ir īpaši aktīva. Starp citu, par to, kādas problēmas ar nodokļiem radās cita Harija Potera stāsta centrālā varoņa - Rona Vīzlija tēla atveidotājam Rupert Grint, jau pavisam drīz varēsiet izlasīt šajā pat blogā. Uz drīzu tikšanos!