Senāta 2021.g. svarīgāko lietu apkopojums
Elektroniski kopš vakardienas grāmata bez maksas pieejama te. Ko šajā grāmatā varam atrast par nodokļiem?
Par ziedojumiem biedrībām
Biedrības amatpersona var ziedot biedrībai, pretendējot uz IIN atvieglojumu. Ja VID uzskata, ka ziedojumu biedrība nav izlietojusi korekti, VID to ir jāpierāda. Par ziedojumu var būt konkrētas lietas lietošanas tiesības, tai skaitā arī nekustamā īpašuma lietošanas tiesību dāvinājums.
NĪN par ēku uz valsts zemes
Uz valstij piederošas zemes bija daudzdzīvokļu ēka. Zeme bija vēl privatizācijas procesā. Strīds bija par to vai dzīvokļu īpašnieki ir atbrīvojami no NĪN, jo valsts ir atbrīvota no NĪN maksāšanas. Senāts nosprieda, ka likuma mērķis ir, ka nodoklis pēc būtības ir jāmaksā tām personām, kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu. Atbrīvojums būtu piemērojams tikai tad, ja valsts arī lietotu šo īpašumu. Šajā gadījumā lietotāji bija dzīvokļu īpašnieki, tādēļ NĪN ir maksājams. Senāts arī lēma par daudzdzīvokļu ēkas telpām uz valsts zemes (dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas), kas nav privatizētas. Tādā gadījumā NĪN maksāšanas pienākums ir pārvaldniekam, ja vien attiecīgās telpas nav reģistrētas ZG kā valsts īpašums.
Objektīvā izmeklēšana PVN lietās
Tiesai PVN lietās ir nepieciešams noskaidrot, vai ir konstatējamas kādas norādes, kuru dēļ:
nodokļu maksātājam vajadzēja rasties šaubām par sava darījuma partnera spējām izpildīt darījumus, un
saprātīgi rīkoties, lai novērstu šaubas un nodrošinātos pret riskiem tikt iesaistītam PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.
Nodokļu maksātāja krāpnieciskās vai ļaunprātīgās rīcības pierādīšanai ir pieļaujami izmantot arī tikai netiešos pierādījumus. Objektīvās izmeklēšanas princips nav izprotams kā pienākums tiesai meklēt pieteicēja apgalvojumus apstiprinošus pierādījumus. Tiesa pati šī principa ietvaros ir kompetenta izlemt, vai esošais pierādījumu kopums ir tāds, kas ir pietiekams lietas izspriešanai.
Apbūves zeme ir funkcionāli līdzīga mājoklim
IIN likumā ir atbrīvojums, ja gada laikā pēc pamata dzīvesvietas atsavināšanas persona iegādājas funkcionāli līdzīgu īpašumu. Ja apbūves zemes izmantošanas nolūks izriet jau no paša apbūves zemes statusa jeb iespējas šo nekustamo īpašumu nākotnē izmantot kā dzīvesvietu, tad personai nav jāveic darbības, kas vērstas uz šā nolūka īstenošanu. Tomēr, ja iegādāta ir tāda apbūves zeme, kuras statuss uzreiz neļauj secināt, ka tā nākotnē var tikt izmantota kā dzīvesvieta, un kas tādējādi VID varētu radīt pamatotas šaubas par nekustamā īpašuma funkcionālo līdzību, tādā gadījumā personai ir pienākums atspēkot šīs pamatotās šaubas ar plašāku pierādījumu apjomu. Šī pēdējā tiesas atziņa norāda, ka atbilstoša varētu būt arī zeme, kam nav apbūves zemes statusa, bet tad jāpapūlas pierādīt VID savus nodomus tur dzīvot.
Izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu - funkcionāli līdzīgi mājoklim
Citā līdzīgā lietā Senāts lēma, ka pat personas izdevumi ķīlas dzēšanai par mantotu nekustamo īpašumu var tikt novērtēti kā ieguldījums funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, ja šāda rīcība ir atzīstama par būtisku priekšnoteikumu tam, lai persona mantoto nekustamo īpašumu
varētu izmantot kā savu turpmāko dzīvesvietu.
Nelikumīgi pievienots dzīvoklis nav vienīgais IIN vajadzībām
IIN nav jāpiemēro vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai. Kāda persona nopirka 2 dzīvokļus un tos apvienoja. Dzīvē, bet ne uz papīra. Vai tādējādi apvienotā dzīvokļa pārdošanai drīkst piemērot atbrīvojumu no IIN? Nē. Par personas vienīgo nekustamo īpašumu var atzīt vienīgi tādu dzīvokli, kurš pārbūvēts un apvienots, ievērojot normatīvo aktu prasības. Dzīvokļu apvienošana nav obligāti jānostiprina zemesgrāmatā, tomēr privātpersona nevar gūt tiesisku labumu no prettiesiskas rīcības (patvaļīgas būvniecības). Tādēļ vienīgais dzīvoklis ir tikai viens no šādi apvienotajiem.
Kad PVN drīkst neatmaksāt, ja ir kriminālprocess uzņēmuma amatpersonai
Šī lieta muļļājās pa dažādām strīda izskatīšanas instancēm vairāk kā 10 gadus! Maksātnespējīgs uzņēmums 2010.g. palūdza VID atmaksāt PVN pārmaksu. VID to atteica. Senāts kopsēdē (13 tiesneši) izlēma šo lietu vien 2021.gadā, kur tas atkāpās no sava iepriekš (2015.g. un 2016.g.) paustā viedokļa! Pats lietas apraksts ir neskaidrs, tādēļ nācās iet uz pirmavotiem, lai labāk saprastu lietas būtību. Sākotnēji Senāts piekrita Finanšu ministrijas nodokļu maksātājam labvēlīgajam viedoklim - ja uzsāktā kriminālprocesa laikā nav iegūti pierādījumi, lai pieteicēja 18 mēnešu laikā pēc tā uzsākšanas iegūtu tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tad pārmaksātās nodokļu summas ir atmaksājamas. Likumā ir minēti gadījumi, kad valsts nodokļu maksātāja finanšu līdzekļus var uz laiku paturēt savā rīcībā, nodokļu maksātājam attiecīgajā laikā pilnībā liedzot ar tiem rīkoties - ja ir aizdomas, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā nodokļu maksātājs nav pareizi veicis nodokļu samaksu. Norma ierobežo (18 mēnešu) termiņu, kādā aizturama pārmaksātā nodokļu summa, ja procesa virzītājs nav saskatījis pamatu piešķirt procesuālu statusu pašam nodokļu maksātājam vai tā amatpersonām. Šāda procesa virzītāja rīcība ilgākā laika periodā netieši liecina, ka nav konstatēta saistība starp nodokļu maksātāju un noziedzīgajām darbībām, radot pamatu pārskatīt turpmākas finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību. Valsts nedrīkst neierobežotu laiku neatmaksāt pārmaksātos nodokļus, ja kompetentās iestādes nav atklājušas faktus, kas varētu būt pamats pārmaksātās summas aizturēšanai.
Tomēr faktiskajā situācijā pārmaksas pieprasījuma brīdī amatpersonai noteikts statuss kriminālprocesā, tādēļ atmaksas atteikums ir korekts. Senāts uzsvēra, ka ir skaidra likumdevēja izšķiršanās neatmaksāt nodokļu maksātājam finanšu līdzekļus situācijā, ja nodokļu maksātājs vai tā amatpersona kriminālprocesā ir ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šādā gadījumā vairs nav šaubu par finanšu līdzekļu aizturēšanas nepieciešamību un minētā 18 mēnešu termiņa iestāšanās nevar attaisnot finanšu līdzekļu atmaksāšanu. Lai arī vispārīgi valstij ir pienākums rīkoties noteiktā laikā, lai pārmaksātās summas aizturēšana nebūtu nesamērīgi ilga, tās atmaksāšana tad, kad jau ir konstatējams risks (nodokļu maksātāja amatpersonai noteikts statuss kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu), būtu neatbilstoša abu normu mērķim. Apstāklis, ka kriminālprocesā pastāv citi mehānismi līdzīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, mantas arests, pats par sevi nav pamats atkāpties no likumdevēja noteiktās pārmaksātās summas atmaksāšanas kārtības. Tāpat izskatāmajā lietā nav tiesiskas nozīmes notikumiem pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, tostarp lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto atcelšanai. Tiesību normas neprasa arī konstatēt tiešu saistību starp pārmaksātās summas, kuras atmaksāšana tiek aizturēta, un kriminālprocesu, kura dēļ pārmaksas aizturēšana tiek veikta.
Ja zināšana par PVN izkrāpšanu nav pierādīta, jāvērtē iespējamās fiskālās priekšrocības
Vienkāršiem vārdiem, ja tiesas laikā vēl virmo šaubas vai pircējam bija jāzina par piegādātāja krāpnieciskām darbībām, tad tiesa vērtēs vai pircējs no darījuma varēja iegūt nodokļu priekšrocības. Tiesas oficiālajā valodā tas skan šādi: situācijā, kad nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpšanas pazīmes nav viennozīmīgas un viegli varētu tikt izskaidrotas ar saimnieciski pamatotiem lēmumiem, jo īpaši svarīgi kļūst šādu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu pamatot ar apstākļiem, kas norāda, kādas tieši fiskālas priekšrocības nodokļu maksātājs vai citas personas, par kuru nolūkiem nodokļu maksātājs zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, varētu gūt. Lai nebūtu tik abstrakts apgalvojums, kontekstam tiesa paskaidroja, ka nodokļu maksātājai nevar liegt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tādēļ, ka pieteicēja bija informēta par tās SIA finansiālajām grūtībām, kuras līzinga saistības nodokļu maksātāja pārņēma, lai tās īpašniekam kā galvotājam nerastos zaudējumi. Šāds apstāklis pats par sevi nevar būt pamats tam, lai noslēgtos līzinga darījumus uzskatītu par mākslīgiem.
Kādā no nākamajām reizēm - par vakar publiskoto apkopojumu par tiesu praksi nodokļu krimināllietās (2013.-2022.), kas pieejams te.