Workation!
Salīdzinoši arī mūsu leksikā ieviesās šāds termins, kas pats sevi diezgan labi paskaidro. Tātad, patīkamā apvienošana ar lietderīgo. Pandēmija sagriezusi visu kājām gaisā vēl vairāk - tagad nereti cilvēki arī pastāvīgi strādā jebkurā pasaules malā. Strādāšana no mājām daudziem tagad ir ieradums uz palikšanu. Tikai, kā ar nodokļiem šādā gadījumā, ja atvaļinājums ar strādāšanas elementiem vai mājas ir kaut kur ārzemēs? Palikšana attiecīgajā valstī pastāvīgi nozīmē, ka ir būtisks risks, ka attiecīgajai valstij ir tiesības uz IIN un VSAOI no Jūsu atalgojuma.
Pastāvīgā kustībā
Līdz šim viss bija diezgan vienkārši - maksāju tajā valstī, kur fiziski atrodos un pastāvīgi veicu darbu, taču situācijas pēc pandēmijas paliek arvien sarežģītākas. Aprīļa beigās Airbnb boss paziņoja, ka uzņēmuma darbinieki drīkst līdz 90 dienām gadā strādāt no jebkuras vietas pasaulē, kur vien viņi vēlas. The Economist jau paspēja to nokomentēt, ka šo iespēju, visticamāk, izmantos labi apmaksāti IT spečuki, kuriem nav bērnu.
Kad viss paliek sarežģīti
Pagājušā nedēļā zvanīja kāds klients: "Strādāšu Nīderlandes kompānijā, kādus 3-4 mēnešus gadā atradīšos Latvijā, 3 - Nīderlandē, 3 - Dubajā, bet pārējo laiku braukāšu pa pasauli. Kas tur ar maniem un kompānijas nodokļiem?" Šis nelielais īpatsvars, ka persona visvairāk uzturēsies Latvijā, var dot Latvijai tiesības uz algas nodokļiem, formējot uz pārējām valstīm komandējumus. Parasti IIN risks rodas citā valstī, ja persona tajā dzīvo un strādā virs 1/2 gada jebkurā 12 mēnešu periodā. Iespējama arī situācija, ka algas nodokļi maksājami dažādās valstīs. No svara būs attiecīgās nodokļu konvencijas, ja tādas ir noslēgtas.
UIN var būt atkarīgs no darbinieka funkcijām
Šādā situācijā nevajadzētu aizmirst arī par Nīderlandes uzņēmuma UIN. Ja šis darbinieks, piemēram, veic uzņēmuma vadības funkcijas vai slēdz līgumus uzņēmuma vārdā, Nīderlandes uzņēmumam attiecīgajās ārzemēs var rasties t.s. pastāvīgās pārstāvniecības risks. Tas nozīmē, ka attiecīgās valstis var pretendēt uz daļas no peļņas aplikšanu ar UIN savā valstī. Kādu daļu? Tad jau ieslēgsies attiecīgie t.s. transfer pricing mehānismi, lai noteiktu tirgum atbilstošu daļu. Citās valstīs jāuzmanās arī no uzņēmumu nodokļu rezidences principa, atkarībā no vadības atrašanās vietas, piemēram. Nesen kādai Latvijas SIA Vācijas konsultants teica, ka SIA uzskatāma par Vācijas nodokļu rezidentu, jo SIA vadība atrodas Vācijā. Rezultātā - jānovērš dubultās aplikšanas risku.
Nomadu vīzas
Igaunija, Malta, Portugāle, Spānija, Vācija, Čehija, Horvātija, Kostarika, Bahamu salas un daudzi citi piedāvā t.s. nomadu vīzas - vīzas cilvēkiem, kas pārceļas dzīvot uz kādu valsti, bet turpina strādāt kāda ārzemju uzņēmuma labā. Arī Latvijā pa valdības gaiteņiem šajā pavasarī ceļoja ideja par šādu ilgtermiņa vīzu ieviešanu, lai pārnestu nodokļu rezidenci uz Latviju cilvēkiem, kas turpinās strādāt ārzemju uzņēmuma labā. Vismaz pēdējā redakcija, ko martā esmu redzējis, grozījumiem Imigrācijas likumā paredzēja divus priekšlikumus. Pirmais paredzēja stimulu pārnest nodokļu rezidenci uz Latviju – šādā gadījumā palīdzēta IIN atlaide (tikai pirmajā gadā), bet otrais paredzēja iespēju brīvprātīgi veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, saņemot atsevišķus pabalstus.
Valstis nu konkurē nevis par investīciju, bet gan darbinieku pārvilināšanu
Akadēmiskās aprindas jau pirms pāris gadiem brīdināja lielākos globālos mēdijus, ka sākusies valstu cīņa par mobilo darbinieku nodokļiem. Līdzīgas normas Itālijā, piemēram, paredz, ka tikai 30% no algas apliekas ar nodokļiem Itālijā, ja persona kļūst par Itālijas nodokļu rezidentu (10% - ja apmetas uz dzīvi un strādā noteiktos Itālijas reģionos), ja persona apņemas tur arī palikt vismaz 2 gadus un darbs galvenokārt veikts no Itālijas. Zviedrija nesen ieviesusi ekonomiskā darba devēja principu. Tas attiecas uz ārvalstu darbiniekiem, kas strādā uz pagaidu nosacījumiem Zviedrijā, esot darba attiecībās ar ārvalstu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu, bet šis Zviedrijā veiktais darbs dod labumu kādam Zviedrijas uzņēmumam (Zviedrijas uzņēmuma vadība drīkst dot uzdevumus šim darbiniekam). Tad šo algu var aplikt ar nodokļiem Zviedrijā, bet darba devējam var nākties reģistttrēties Zviedrijā. Izņēmums - ja šis darbs Zviedrijā nepārsniedz 15 dienas pēc kārtas vai 45 dienas kalendārā gada laikā. Protams, attiecīgā nodokļu konvencija neļaus šo algu aplikt divreiz. Tātad, rūpīgi jāseko gan attiecīgo valstu nacionālajiem regulējumiem, gan nodokļu konvencijām.
Baltijas nodokļu apkopojums
Baltijas valstu nodokļu sistēmu pamata noteikumus iespējams apskatīt šajā 2022.gada apkopojumā.