Tīģera lēciens
Tikko ielidoju Singapūrā. Pirmie iespaidi izcili. Kā viņi tikuši pie šādas kārtības un labklājības vienas paaudzes laikā?
Lidosta milzīga, bet visapkārt valda miers un kārtība. Pilsēta ir moderna un sakopta. Pašķetināsim - kas tam visam varētu būt pamatā?
Sākumam - daži dati
Singapūra ir sala - 734 kv.km (Latvijā gandrīz 10x vairāk - 64 000). To apdzīvo ap 5,5 milj. cilvēku. IKP pieaugums 21.gadā bija teju 8% un tas kopumā sastādīja ap 400 miljardiem USD (ap 73 tūkst. uz iedzīvotāju)! Latvijā attiecīgi - ap 40 miljardiem un 22 tūkst uz iedzīvotāju. Nodokļos Singapūra iekasē ap 50 miljardu. Kopā ar 3 citām Āzijas valstīm Singapūra bija starp 4 tīģeriem, kas veica ekonomikas lēcienu starp 1960. un 1990.gadiem ar vienmērīgi platu soli ap 7% gadā. Tātad, 10x mazākā salā gandrīz 3x vairāk iedzīvotāju rada 10x lielāku ekonomiku ar 4x vairāk iekasētiem nodokļiem, lai cilvēki dzīvotu ~3.5x labāk. Kā?
3 ļietas zāļu skapītī
Pārfrāzējot leģendārā Vitālija Gavrilova dziedāto dziesmu, no vietējiem uzzināju, ka svarīga jau izsenis bijusi Singapūras ģeogrāfiskās atrašanās vieta. Tā pozicionēja sevi kā tirdzniecības krustpunktu starp Austrāliju, Indiju, Ķīnu un Krieviju. Tomēr tas ne visu izskaidro, jo vēl pēc otrā pasaules kara te sagruvušas būdiņas vien bija, neskatoties uz visu atrašanos. Pēc kara vietējie nacionālie spēki ir saņēmuši atbalstu un mērķtiecīgi attīstīja 3 vaļus:
ostas, lai kļūtu par pasaules mēroga tirdzniecības centru;
tehnoloģiskos parkus (kas tajā laikā vēl nebija izplatīti), kuros attīstījās izpētes un attīstības centri un tādējādi veicināja industriālā eksporta attīstību;
galvenās mītnes lielajām Āzijas (g.k. Ķīnas) korporācijām, jo tās uzticējās Singapūras (un Hongkongas) režīmiem vairāk, kā attiecīgo Āzijas valstu režīmiem (īpaši specializējoties kā finanšu centrs), kā arī dēļ pievilcīgā nodokļu režīma.
Nodokļi
Kā izskatās Singapūras nodokļu sistēmas investoriem būtiskas priekšrocības?
UIN likme te ir viena no zemākajām pasaulē - 17%;
Nav kapitāla pieauguma nodokļa;
Dividendes, ko izmaksā Singapūras uzņēmums, neapliekas ar nodokļiem akcionāru līmenī;
investīciju piesaistīšanai Singapūrā ir vairākas vērtīgas programmas:
Pioniera statuss - ja projekts būtiski ietekmē valsts ekonomikas vai tehnoloģiju attīstību, uzņēmums var saņemt atbrīvojumu no attiecīgās peļņas aplikšanas uz noteiktu gadu skaitu;
investīciju atlaides, kas ļauj papildus atskaitīšanu ieguldījumiem pamatlīdzekļos, būtiski samazinot ar UIN apliekamo bāzi;
attīstības un paplašināšanās veicināšanai iespējams piemērot samazinātu UIN likmi, ja uzņēmums paplašinās uz jaunām biznesa nozarēm.
Darbaspēka nodokļi.
Sociālās apdrošināšanas iemaksās darbinieki maksā ap 20%, bet darba devēji ap 17%, līdz noteiktiem griestiem.
Zīmīgi, ka neliela daļa (0,25%) algas aiziet darbinieku izglītošanas programmām - arī no citiem avotiem redzams, ka izglītošanai te ir prioritāte.
Interesanti, ka IIN (0-22%) no algām maksā darbinieki paši - to neietur darba devēji, jo cilvēks pats sakalkulē, kurā ienākumu grozā viņš nokļūst.
Cilvēks no Vācijas, kas strādājis 3 gadus Singapūrā, teica, ka vienīgais nodoklis, ko viņa maksāja no algas, bija 12% IIN. Tādēļ te arī esot strikta imigrācijas politika - ‘tiklīdz beidzās darba līgums, viņa saņēma vēstuli no migrācijas dienesta, ka jāpamet valsti dažu nedēļu laikā.
Nodokļu strīdus iespējams izdiskutēt un slēgt izlīgumu. Tas aizņem ap 3-18 mēnešiem. Tiesvedībā (ja nevienojas) pavadītais laiks ir līdzīgs, kā pie mums: 3-6 gadi.
Bargi sodi
Jau pirmais brīdinājums, ka te nebūs nekādi joki (pie mums ir kārtība) atrodams pie online reģistrācijas pirms iebraukšanas valstī. Sarkaniem lieliem burtiem izlec paziņojums - jebkādas darbības ar narkotikām mūsu valstī sodāmas ar nāvessodu. Vēsturiski te esot bijušas problēmas ar opiju un atkarībām vispār. Tāpēc arī cigarešu paciņa te maksā ap 20 USD, bet vīna pudele - ap 80, dēļ nodokļiem, protams! Tas uzdod toni visam pārējam. Singapūra ir arī izslavēta ar veiksmīgu cīņu pret korupciju. Arī tam pamatā ir sakārtota biznesa vide, labas darba vietas, ko ierēdņi negrib zaudēt un bargi sodi.
Efektīva valsts pārvalde
Vienotā aplikācijā cilvēki var ierakstīt lietas, kas ir valstī uzlabojamas un tas aiziet pie lēmējiem, kas to ņem vērā un cenšas attiecīgās lietas uzlabot.
Cik tad ir liels publiskais sektors?
Oktobra Klubā rakstīju, ka pie mums valsts ierēdņu proporcija ir aptuveni tāda, ka 2 biznesā strādājoši cilvēki uztur trešo, publiskajā sektorā strādājošo. Pēc tam cilvēki steidzās apšaubīt ciparus - nu nevar būt, ka Austrijā ir tikai 4% valsts sektorā strādājošo, bet nu mums aprēķinos ir arī valsts uzņēmumi un iestādes - liekam ābolus pie āboliem.
Tad lūk, Singapūrā šī proporcija ir vēl mazāka par Austriju - 3,5%. Ministrijās strādā ap 86k cilvēku, bet publiskajā sektorā kopumā - ap 150k, bet kopējais nodarbināto skaits Singapūrā ir ap 2,5 milj. Latvijā publiskajā sektorā strādā ap 227k, no kuriem ierēdņi esot ap 118k, bet kopējais darbinieku skaits esot ap 885k. Tātad, tikai ierēdņu proporcija tad sanāk ap 13%, bet publiskajā sektorā ~1/3. Līdz ar to arī ierēdņi ir labi izglītoti un augstu atalgoti. Man teica, ka ministri saņemot līdzvērtīgu atalgojumu starptautisko uzņēmumu vadītāju atalgojumam. Tas arī ir pareizi.
Ne viss ir tik rožaini
Parunājot ar cilvēkiem uz vietas, sapratu, ka te daudz kas ir mākslīgs. Politiskais režīms te ir autokrātija. Tas nozīmē, ka ir viens vadonis un viena politiskā partija. Līdz ar to nav arī demokrātijas - cilvēki baidoties teikt to, ko viņi domā.
Turpinājums sekos
Cerams, ka šonedēļ taps vēl kāda reportāža no Singapūras, jo priekšā - gan nokļūšana mūsu starptautiskā nodokļu tīkla WTS padomē, kā Eiropas pārstāvim, gan bijušā OECD nodokļu šefa Pascal Saint-Amans intervēšana Tax Stories podkāstam. Programmā ir arī samērā ekskluzīvas tikšanās tikai dēļ podkāsta arī ar lielo starptautisko uzņēmumu vadītājiem. Cerams, ka izdosies kādu ieinteresēt arī investēt Latvijā.