Trampa paziņojums par izstāšanos no Pīlāra 2: Ko tas nozīmē Latvijai?

Pirmdien Tramps paziņoja, ka izstājas no t.s. Pīlāra 2 (globālā 15% minimālā UIN) sistēmas, kurā 2021.g. iestājās 140 valstis, t.sk. ASV. Vai tas ir iespējams un vai tam ir nozīme Latvijā?

Kas notika?

Papildus tam, Trampas izteica draudus gatavot pretpasākumus valstīm, kas ir ieviesušas t.s. digitālo pakalpojumu nodokli (DST). Par šādu Trampa rīcību jau pirmajās stundās pēc inaugurācijas pirmdien plaši ziņoja mediji, t.sk. Reuters un šodien arī Financial Times.

Secinājumi īsumā

Neskatoties uz minētajiem paziņojumiem, Trampa paziņojums šķiet vien jau sen uzvārīta, tagad mazliet pasildīta zupa, jo globālais minimālais 15% UIN veiksmīgi darbosies arī bez ASV iesaistes, jo ASV uzņēmumu peļņu apliks ar UIN ārpus ASV. Savukārt ASV digitālie IT/e-komercijas milži vienotas sistēmas vietā maksās sadrumstalotas dažādu valstu DST nodokļus. Kāpēc tā un ko tas nozīmē mums?

Kas Trampa prāt neattieksies uz ASV?

Pastāv divas salīdzinoši jaunas, OECD izstrādātas, starptautiskās nodokļu sistēmas, ko ieviesušas vai plāno ieviest daudzas valstis - Pīlārs 1 un Pīlārs 2. Tātad, ASV nepiedalīšoties abās.

Pīlārs 2: Globālais minimālais UIN

Globālā minimālā UIN sistēma - tā ir ar 2024.g. ieviesta 27 ES dalībvalstīs un 6 valstīs ārpus ES. Ar katru gadu šo dalībvalstu skaits palielinās. Te var pārbaudīt šī projekta ieviešanas globālo situāciju dažādos kontinentos un valstīs, pēc situācijas uz 2024.g. decembri. (Pīlārs 2)

Pīlārs 1: Nodoklis digitālajiem gigantiem

Pastāv (manuprāt - pamatots) uzskats, ka lielās e-komercijas kompānijas pelna dažādu valstu tirgos bez jebkādas reģistrācijas un tādēļ - bez nodokļu nomaksas. Tas vairumā gadījumu nav gluži tā, jo patēriņa nodokļi parasti ir maksājami, bet ne UIN. Tad jaunā sistēma (Pīlārs 1) plāno piemērot UIN patēriņa valstīs ar. Lielā mērā tas attieksies uz ASV bāzētām IT kompānijām.

Par PVN ar vēl notiek interesanta attīstība, jo Itālijā nodokļu administrācija uzskata, ka Facebook (Meta) saņem atlīdzību par saviem bezmaksas pakalpojumiem, bet tikai graudā (dati) - uzņēmums būtu daudz mazāk vērts bez tiem - tam arī jāveido ar PVN apliekamo vērtību.

Vai Trampa paziņojumam ir nozīme Pīlāram 2?

Attiecībā uz Pīlāru 2 (15% globālo UIN) droši vien Trampa paziņojumam vispār nebūs nekādas būtiskas nozīmes. Tas tik nozīmē, ka ASV šo sistēmu neieviesīs, bet tas bija jau sen skaidrs. To Tax Stories sarunā prognozēja arī OECD šo abu Pīlāru tēvs Pascal Saint-Amans. Tā kā ES u.c. Pīlārs 2 jau ir ieviests, tad vienkārši ASV uzņēmumu peļņa apliksies ārpus ASV, ja visā grupā kopējais efektīvais UIN ir mazāks par 15%. Tāpēc te Trampam būs teju neiespējami ko likt pretī, bet nu sekosim līdzi notikumiem.

Piemēram, pieņemsim, ka Latvijā dzīvo kāds mītisks dzīvnieks ar uzņēmumu Delavērā. Ja uzņēmuma grupas Delaveras uzņēmums maksā mazāk par 15% efektīvo UIN likmi, tad par to būs UIN jāsamaksā citur, visticamāk, Latvijā.

Vai Trampa paziņojumam ir nozīme Pīlāram 1?

Te jau Trampa izteikumiem var būt būtiska nozīme. Taču, ne jau tam, ka ASV nespēlēsies ar pārējiem vienā smilškastē. Tas jau sen bija zināms, faktiski uzreiz pēc projekta parādīšanās. Tādēļ Pīlāra 1 vietā daudzas valstis, t.sk. ES, ieviesušas t.s. digitālo pakalpojumu nodokli. Drīzāk nozīme var būt Trampa izteiktajiem draudiem gatavot pretpasākumus valstīm, kas šādu nodokli ir ieviesušas. Latvijā tāda nav, bet vismaz 11 valstīs Eiropā un daudzās ārpus tās ir 3-7,5% nodoklis (DST).

Kas notiks tālāk?

Eiropā

Droši vien nekas īpašs. Lielās valstis turpinās piemērot digitālo pakalpojumu nodokli ASV IT milžiem. Iespējams, Tramps ķersies klāt vecajam labajam trikam ar importa tarifiem Francijas šampim, to paplašinot uz iepriekš iekopētā saraksta valstu ražojumiem. Tik ASV iedzinuši sevi stūrī, jo IT milžiem tagad jātiek galā ar n-tām DST sistēmām, nevis vienoto Pīlāru 1.

Latvijā

Mazās valstis, tādas kā Latvija, kur šobrīd drošības jautājumi svarīgāki par valsts kases maciņa biezumu, baidīsies DST ieviest. Visu laiku, visticamāk, cerējām uz kādu ES vienotu pieeju. Tas mums būtu labākais risinājums. Izskatās, ka nebūs, bet varbūt tagad Trampa svaigais paziņojums uzjundīs ES birokrātu asinis. Tikai, ko mēs tādu ražojam, par ko būtu jābaidās no ASV importa tarifiem? Un, galu galā, vai UIN uzņēmumiem, kur tie nopelna patēriņa tirgū, nav vienkārši taisnīga? Tik taisnīgi būtu arī, ka par Latvijā u.c. samaksāto nodokli IT/e-komercijas uzņēmuma grupā samazina UIN. Tagad ar dažādām DST sistēmām tas varētu būt sarežģītāk attiecināms uz UIN.

Balsojuma par IIN rezultāts

Starp citu, runājot par taisnigumu, iepriekš blogā publicētais balsojums par taisnīgu IIN sistēmu rāda šādu rezultātu. Tātad, nebūt ne man vienam pagaidām neizdodas rast progresīvās IIN sistēmas taisnīguma pamatojumu.