Turpmāk strādāšu no uzņēmuma Lietuvā
Iepriekš rakstīju par kādas citas ES valsts aktivitātēm Latvijā, apgalvojot, ka Latvijas uzņēmumam UIN jāmaksā tur. Taču tieši tas pats notiek Latvijā, par ko nesen manīju krimināllietu.
Latvijas uzņēmums ārzemēs – kādi ir riski?
Interesentiem - te ir links uz blogu par Latvijas uzņēmuma UIN saistībām ārzemēs, ja būtiskie vadības lēmumi pieņemti tur. Šajā lietā Latvijas uzņēmuma vadība paļāvās nereti kultivētajam mītam, ka ir viegli pārcelt uzņēmumu no Latvijas uz citu valsti un noformēja savu biznesu kā Lietuvas uzņēmuma biznesu. Taču darbus turpināja veikt Latvijā, ar Latvijā esošiem darbiniekiem. Formējot komandējumus no Lietuvas uz Latviju.
VID Nodokļu policijas apsūdzība
Pamazām sāku lobīt situācijas būtību, kas aprakstīta attiecīgajā lēmumā tikai kriminālistiem raksturīgajā valodā. “X kā atbildīgā Latvijas uzņēmuma Y amatpersona, visticamāk izdarīja noziedzīgus nodarījumus, t.i. grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana lielā apmērā un ar nodokli apliekamo objektu slēpšana.”
Darba samaksas neuzrādīšana grāmatvedībā
Latviešu valodā tas tulkojams tā, ka algas jau maksātas. Ne tikai maksātas, bet arī uzskaitītas grāmatvedībā un pat visi nodokļi par algām maksāti. Tikai nepareizās valsts budžetā.
Ar nodokli apliekamā objekta slēpšana
Šis formulējums, protams, arī jocīgs. Sevišķi tādēļ, ka algas maksātas ar bezskaidras naudas norēķiniem. VID Nodokļu policijai viegli no Lietuvas administrācijas iegūstama informācija par slēpto objektu - Lietuvā samaksātajām algām. Turklāt, te pie prasmīgiem VID darbiniekiem Latvijas uzņēmumam sagaidāmas problēmas pa pilnu perimetru - arī Latvijas UIN un PVN par Lietuvas uzņēmuma te veiktajiem darījumiem.
Dubultās nodokļu aplikšanas problēma un risinājumi
Vairumā gadījumu to pašu ienākumu dubulta aplikšana ar nodokļiem ir novēršama. Tomēr, šajā gadījumā Latvijas uzņēmuma vadītāji nepareizi bija iedomājušies, ka pietiks Latvijas VID parādīt, ka nodokļi par darbiniekiem samaksāti Lietuvā. Latvijas VID tas diezgan korekti neinteresē, kur maksāti nodokļi par darbiniekiem, par kuriem nodokļus bija jāmaksā Latvijā. Tādēļ šajā gadījumā vienīgais dubultās aplikšanas novēršanas mehānisms ir samaksāt Latvijā un atprasīt Lietuvā kļūdaini maksātos nodokļus. Tikai.. Lietuvā jau iestājies noilgums.
Rezultātā
Samaksāti nodokļi gan Lietuvā, gan Latvijā + kriminālprocess. Viss, lai iegūtu salīdzinoši nelielu priekšrocību no komandējuma naudām. Kārtējais pierādījums, ka no sākuma 7x jānomēra (kopā ar profesionāliem padomdevējiem) un pēc tam tik jāgriež. It sevišķi pārrobežu gadījumos. Un kritiski jāvērtē medijos kultivētus mītus par vienkāršu uzņēmumu pārcelšanu uz citu valsti.
Jā, bet..
‘Bet tajā citā valstī jau bija padomdevēji un pat profesionālu pakalpojumu sniedzēji - grāmatveži un nominālie direktori.’ Viņi parasti redz savas valsts prasības, bet ne prasības valstī, no kuras nākat. Un no nomināliem direktoriem (kas dara un paraksta tikai to, ko reālie biznesa vadītāji lūdz) mūsdienās visā Eiropā jābēg kā no uguns.
Ko Latvijas uzņēmuma amatpersonas var darīt?
Viņiem atliek vien skatīties uz pirkstiem VID darbiniekiem un gaidīt viņu kļūdas. Piemēram, dokumentos redzams, ka VID Nodokļu policija raksta, ka darījumi starp Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem nav notikuši. Ir divu juridisku personu noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko Lietuvas uzņēmums izpilda ar saviem darbiniekiem. Juridiski darījums pastāv un pasūtītie darbi ir izdarīti. Cits jautājums, kur un kā par to maksājami nodokļi, pēc to ekonomiskās būtības, nevis juridiskās formas.