UIN piemaksa patērētāju kreditētājiem
Ar 2024.g. UIN avansu jāmaksā ne vien bankām, bet arī patērētāju kreditētājiem. Izskanējušas bažas par šīs nozares diskrimināciju, jo tās peļņas rādītāji nepārsniedz citās nozarēs redzētos.Pavērtēsim.
Kur ir problēma?
Minētās bažas izskanējušas gan medijos, gan no dažādiem klientiem. Līdz manīm nonākusi arī attiecīgās asociācijas sarakste ar FM. It kā jau nekas traks - tas ir tikai UIN avanss, nevis papildus nodoklis. Tomēr nauda maksā naudu, līdz ar to nozarei ir diezgan vienkārši aprēķināmi zaudējumi, ja uzņēmumam no biznesa neplānoti jāizņem, piemēram, 1/2 miljonu gadā.
Kas tieši ar 1.1.24. būs likumā?
Likums papildināts ar jaunu pantu kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tajā paredzēts, ka šiem uzņēmumiem 4 mēnešu laikā pēc 2023.gada pārskata iesniegšanas termiņa būs jāiesniedz VID 2024.gada UIN avansa aprēķinu. Līdz nākamā mēneša (pēc aprēķina iesniegšanas mēneša) 23. datumam būs jāsamaksā šo avansu. Peļņas aprēķinu nesamazina par līdz 2018.g. gūtās peļņas ārkārtas dividenžu izmaksām. Grozījumi ir beztermiņa.
Tikmēr Eiropas otrā galā..
Fonam, vakar FT ziņo, ka Spānija pagarina virspeļņas nodokli bankām (4,8% no % un komisijām) un enerģētikas uzņēmumiem (1,2% no apgrozījuma!) darbību vēl par gadu (ieviešot arī jaunu izņēmumu enerģētikas uzņēmumu veiktajām zaļajām investīcijām), neskatoties uz šī nodokļa ceļu uz tiesu.
Kā pret virspeļņas nodokli cīnās Spānijā?
Medijs atklāj arī Spānijas uzņēmumu veikto nodokļa apstrīdēšanas taktiku - samaksājot nodokli un pēc tam atprasot to atpakaļ no nodokļu administrācijas. Tai atsakot, nodokļu maksātājiem ir administratīvais akts, ko apstrīdēt tiesā. Tālāk administratīvai tiesai (vismaz Latvijā tā būtu) ir iespējams vērsties konstitucionālajā tiesā, bet tad nodokļu maksātājs zaudētu kontroli pār šo procesu. Tādēļ labāk vērsties tieši konstitucionālajā tiesā. Tomēr tā nav vienīgā nodokļa apstrīdēšanas iespēja.
Anotācija
Palasīsim UIN likuma grozījumu par šo UIN avansu anotāciju - kādēļ pieņemti šie UIN likuma grozījumi. Tajos redzams, ka bankas saliktas vienā maisā ar patērētāju kreditētājiem, kaut arī to peļņas maržas ir būtiski atšķirīgas. Attiecībā uz nebanku kreditētāju peļņu anotācijā ir atsauce uz šo PTAC pārskatu par 2022.g. Interesanti, ka šī pārskata secinājumu daļa sākas ar tieši pretējiem apgalvojumiem.
2022.gada gadā saglabājās iepriekšējos divus gadus vērojamā tendence, kad licencēto patērētāju kreditētāju skaits samazinās. .. Pēdējo divu gadu laikā tirgu pametuši trešā dala (33,93%) no tirgus dalībniekiem. Kopējais kredītportfeļa apjoms 2022.gadā ir par 13,64% vairāk nekā uz pirms gada.
Ko no anotācijas varam secināt?
Hm, 14% apgrozījuma pieaugums šķiet samērojams arī ar daudziem citiem biznesiem. Savukārt, par peļņas rādītājiem minētajā pārskatā ir rakstīts tieši nekas. Anotācijā, atsaucoties uz šo PTAC pārskatu, ir runa par šo kreditētāju % likmju pieaugumu pa 2-3%, bet tas diez vai nozīmē peļņas pieaugumu, jo arī aizdošanai nepieciešamās naudas iegūšanas izmaksas droši vien pieauga. Tad tālākai analīzei paliek vien anotācijā minētais secinājums:
Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30% robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo. .. (Pretstatā anotācijā minētajam 260% pieaugumam bankām!)
Investīciju aizsardzība
Daudzus no patērētāju kreditētājiem Latvijā izveidojuši ārvalstu investori. Investīciju aizsardzības līgumi ļauj vērsties arbitrāžā pret valsti, ja pēc investīciju veikšanas valsts ar jauniem nodokļiem samazina plānoto peļņu. ES valstis par šo esot satraukušās, jo pārāk daudzos gadījumos tās sākušas zaudēt šādas lietas. Tomēr 2018.g. ES tiesa atzina, ka ES ietvaros investīciju aizsardzības līgumi nav savietojami ar ES tiesību sistēmu, jo ES tiesības jau paredz investīciju aizsardzību ES teritorijā. Tomēr investoriem no ārpus ES attiecīgais investīciju aizsardzības līgums pilnīgi noteikti ir piemērojams. Savukārt, investori no ES var lūgt Satversmes tiesai uzdot attiecīgos jautājumus ES tiesai par investīciju aizsardzības normu piemērošanu.
Tātad
Patērētāju kreditētājiem būs, par ko padomāt, jo ceļi savu tiesību aizsardzībai ir dažādi:
samaksāt UIN, to atprasīt un ar VID atteikumu vērsties administratīvā tiesā;
vērsties tiesā civiltiesiskā kārtībā ar zaudējumu piedziņas prasījumu, pamatojoties uz investīciju aizsardzības normu pārkāpumu;
vērsties Satversmes tiesā (šķiet labākais variants, jo to iespējams apvienot ar investīciju aizsardzības jautājumu un nezaudējot kontroli pār procesu).
Par 24.g. budžeta paku kopumā
P.s. Te ir blogs, kur apkopoti uz budžeta paku virzītie nodokļu likumu grozījumi, kas visi +/- arī nokļuvuši likumu gala redakcijas. Par tiem ziņojām arī Sorainen Nodokļu vēstīs.