Uzņēmuma vai darba līgums?

Ja no vairākiem virzieniem atkārtojas tas pats jautājums dažādās situācijās, tad jāraksta blogu. Iespējams, ka VID ķēries pie kārtējās kampaņas.

It kā jau viss izrunāts jau sen..

Te arī raksts, kur jau 2011.g. par to diezgan detalizēti rakstīju Bilancē. Turklāt brutāla uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā jau sen vairs nav redzēta. Redzētas dažādas pelēkā nokrāsas.

Situācijas šai ziņā var būt ļoti dažādas.

Piemēram, ja cilvēks strādā priekš vairākiem klientiem, tad viņam nerodas t.s. ekonomiskā atkarība no viena ‘klienta’. Tāda atkarība var rasties, ja cilvēks saņem visus vai gandrīz visus ienākumus no viena avota. Kopumā būtu katram jāvelk ar pirkstu līdz 6 likumā iekļautām pazīmēm, pēc kurām VID var viņu uzskatīt par attiecīgā ‘klienta’ darbinieku. Un nav svarīga cilvēka juridiskā forma – pašnodarbinātais, SIA, personālsabiedrība, u.t.t. Uzņēmuma līgumā parasti ir noteikts konkrēts darba rezultāts, nevis vispārīgā darba veikšana.

Vai iespējams neizpildīt 6 pazīmes?

Tagad iedomāsimies, ka mēs savā SIA tiešām gribam nopirkt ārpakalpojumu. Piemēram, es savā advokātu birojā vēlos, lai konkrēto klienta projektu izpilda apakšuzņēmējs. Jāuzskata, ka cilvēks gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām 6 pazīmēm.

1. Ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus nebūs - viņš gūst ievērojamu daļu savu ienākumu arī citur. Taču, kā es kā pasūtītājs par to varu pārliecināties? Pieļauju, ka arī pats apakšuzņēmējs, kad slēdz ar mani līgumu, vēl nezina vai šajā mēnesī viņam būs arī citi būtiski līgumi.

2. Finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā - apakšnieks parasti saņem naudu neatkarīgi no tā vai mans klients man samaksā. Tā ir mana atbildība - neuzņemties darbus, par ko man nesamaksās, tāpēc nebūtu godīgi apakšniekam par to atbildēt.

3. Integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus (darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus) - es gribētu, lai apakšnieks ievēro mūsu kvalitātes prasības - lai tiktu nodrošināts darbu 6 acu pārbaudes princips.

4. Faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku - diezgan loģiski, ka es ESG un cilvēku psiholoģisko sarežģījumu laikmetā nevēlos, lai apakšnieks strādātu brīvdienās vai sazinātos ar mūsu darbiniekiem brīvdienās vai viņu atvaļinājuma laikā.

5. Darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus - par manu kontroli skaidrs, bet arī santehniķi es gribētu kontrolēt un aizdzīt mājās, ja viņš atnāk nošmulējies vai smirdīgs un ar dubļainiem zābakiem piegružo māju. Es arī vēlos, lai tulko manu dokumentu tieši tas biroja aiz stūra (vai Fiver aplikācijā atrastais) tulks, kurš labi izprot nodokļu jautājumus, nevis viņa apakšnieks.

6. Maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks - tā kā ar software as a service arī strādāt nedrīkst? Man likās, ka daudzi jaunieši un stratapu vide tagad daudz ko labāk nomā, nevis pērk.

Līdz ar to sanāk, ka jebkura neatkarīga apakš-uzņēmēja pielīgšana vismaz teorētiski var būt riskanta pēc katra no punktiem. Lai risks piepildītos, pietiek tikai ar vienu no tiem! Tad es jau esmu atbildīgs par algas nodokļu neieturēšanu tur, kur tos jāietur. Esmu pārliecināts, ka tiesa galu galā nolemtu pēc būtības par labu nodokļu maksātājam, bet vai VID to saprot?

Tomēr visjēdzīgāk būtu, ja speciālisti tiesību normu līmenī pārskatītu šo pazīmju pamatotību. Manuprāt tās neatbilst ārpakalpojumu realitātei.

Reģistrācijas VID lamatas

Šobrīd EDS reģistrējot fiziskās personas kā saimnieciskās darbības veicējus un vienlaikus kā MUN maksātājus, VID parasti lūdz aizpildīt anketu “Saimnieciskās darbības veicēja aptaujas anketa pirms reģistrācijas Nodokļu maksātāju reģistrā”, lai novērtētu, vai fiziskā persona gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Valsts kontrole, starpo citu, VIDam norādīja, ka šāda ķeršana uz muļķi nav saskaņā ar labas pārvaldības principu - VID jāievēro atklātība pret privātpersonu un vēlams VID sniegt informāciju nodokļu maksātājiem par to, ka VID var pieprasīt aizpildīt šo anketu, kā arī skaidrot tās saturu. Kaut arī šie VK pārmetumi VID bija pausti 2019.g., vēl pagājušā gadā šāda anketa bija EDS pieejama.

VK: fiziskās personas, atbildot uz anketas jautājumiem, bieži kļūdījās, jo jautājumi nav skaidri saprotami, nav viennozīmīgi tulkojami, kā arī anketas struktūra un jautājumu savstarpējā sasaiste ir grūti izsekojama.

Nav arī skaidrs, kādēļ VID tērē savu un nodokļu maksātāju laiku šādai anketai - MUN un SDI konta sistēmas reģistrācijai vajadzētu būt ar dažiem klikšķiem telefonā, ja iestādes vēlas, lai cilvēki sāktu to lietot.

AT: komercaģents nav darbinieks

Tālāk jau šo pazīmju interpretācija atstāta tiesas ziņā, jo IIN likuma piemērošanas noteikumi klusē. Arī VID, šķiet, nekādus skaidrojumus par šīm pazīmēm nav publiskojis. Tā, kādā 2014.g. lietā AT nosprieda, ka IZZI aģents nav darbinieks. VID, gan, bija diezgan pašķidra argumentācija, kas balstījās uz to, ka aģents IZZI izgājis apmācību un darījumu slēgšanai ar klientiem izmanto IZZI sagatavotās veidlapas.

Ja vairāki darbinieki uztaisījuši kopīgu SIA?

Situācija kļūst sarežģītāka, ka vienā SIA 2 apvienojušies vairāki cilvēki un šī SIA 2 sniedz pakalpojumu darba devējam (SIA 1). Tad būs runa par vēl vienu pelēko zonu. Bieži SIA 2 dalībnieki saņem g.k. dividendes, kaut arī paši strādā priekš SIA 1 klientiem pilnu darba slodzi. SIA 2 saņem pakalpojumu apmaksu no SIA 1. Tādā gadījumā korekti būtu, ka par nostrādāto slodzi arī darba alga SIA 2 būtu ne zemāka, kā citiem tikpat kvalificētiem darbiniekiem nozarē. Taču nereti šādos gadījumos SIA 2 darbiniekiem (kas ir arī tās dalībnieki) tiek maksāta minimālā alga vai tuvu tam un pārējais – izmaksāts dividendēs.

Riski

Šādos gadījumos ir algas nodokļu uzrēķina risks par starpību starp tikpat kvalificēta darbinieka tirgus cenu nozarē un šo minimālo algu. Jāatceras, ka algas nodokļu nekorektas nomaksāšanas gadījumos arī sankcijas ir krietni augstākas – 100% soda nauda papildus uzrēķinātajiem nodokļiem, bet kriminālatbildības risks var iestāties, ja valstij nenomaksātie nodokļi pārsniedz EUR 30 000. Un vēl viens jaunums - jau redzēts praksē, ka VID sāk izrakstīt t.s. rēķinus, par ko bija atsevišķs blogs. Iepriekš minētajā Bilances rakstā bija analizēts AT spriedums, kas pat bez visām 6 pazīmēm (toreiz tās vēl nebija spēkā) pārkvalificēja attiecības starp 2 SIA par darba devēja un darbinieka attiecībām pēc to ekonomiskās būtības.

ES tiesa: virkne terminētu līgumu var būt darba līgums

Domājot par minētajām 6 IIN likuma pazīmēm, neaizmirsīsim, ka tas pats jautājums attiecas arī uz VSAOI. Šai sakarā ES tiesa vairākkārt skatījusi nacionālo tiesību atbilstību ES tiesībām. Piemēram, kādai balerīnai bija strīds ar Romas nacionālo operu par to, ka 4 gadu laikā viņai uz dažādām izrādēm opera slēdza terminētus līgumus. Balerīna uzskatīja, ka tā vietā slēdzams beztermiņa darba līgums, jo viņa pēc būtības neatšķiras no citām balerīnām, ar kurām opera noslēgusi beztermiņa darba līgumus. ES tiesa piekrita, ka šādiem māksliniekiem nav piemērojams kāds īpašs izņēmums, kā tas bija Itālijas likumā. Tāpēc arī balerīnām iespējams terminētos līgumus pārkvalificēt par beztermiņa. Šis ir labs precedents Latvijas darbiniekiem sākt domāt savādāk - nebaidīties prasīt saviem faktiskajiem darba devējiem slēgt darba līgumus un tādējādi saņemt vairāk sociālu garantiju. It sevišķi, ja valsts nākotnē saistīs vairāk sociālos labumus (labāku veselības pakalpojumu) tiem, kas maksā pilnos darbaspēka nodokļus.