Vai akcionārs var strādāt un saņemt algu, kas mazāka kā sekretārei?

Domāju, ka nevar, ja akcionārs, gluži kā citi uzņēmuma darbinieki, caurām dienām atrodas birojā un strādā, galvu nepacēlis. Tomēr visi atceras Vorena Bafeta slaveno apgalvojumu, ka viņš maksā mazāku nodokļu likmi, kā sekretāre. Tad arī viņam pienākas ar algas nodokļiem apliekams atalgojums, kas ir ne mazāks par atbilstošas kvalifikācijas speciālistu. Pretējā gadījumā visi darbinieki var būt akcionāri savos uzņēmumos un darba algas vietā saņemt dividendes, un 41,5% (31+10.5) vietā maksāt 25%. Cita lieta, protams, ja akcionārs (kapitāla daļu īpašnieks) vien ieguldījies uzņēmuma kapitālā, pats visu laiku spēlē golfu un pavada laiku kopā ar draugiem un ģimeni un tik gada beigās atnāk pēc dividendēm - tad nekādu jautājumu.

Kas nosaka, ka strādājošam akcionāriem jāmaksā algas nodokļus?

Pirmkārt, jau vispārīgās pret-izvairīšanās normas, kas ļauj VID piešķirt ekonomiskai būtībai pārsvaru pār juridisko formu. Citiem vārdiem, ne vienmēr var ticēt tam, kas ir rakstīts papīros. Vēl citiem - uz šķūnīša durtiņām var būt rakstīts nepieklājīgs vārds, bet tur ir iekšā malka.

6 pārkvalificēšanas par darba attiecībām pazīmes

Otrkārt, IIN likumā ir speciālās normas par 6 pazīmēm, kas ļauj pārkvalificēt par darbinieku jebkuru cilvēku, kaut arī aizslēptu aiz dažādām juridiskām formām (IK, pašnodarbinātais, MUN, SIA, AS). Atgādināšu šīs pazīmes - uzskata, ka fiziskā persona gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) cilvēka ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus (piemēram, no uzņēmuma saņemtā atlīdzība par pakalpojumiem ir cilvēka vienīgais ienākumu avots);

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā (es izdaru darbu par labu uzņēmumam un man vienalga, vai uzņēmumam kāds par to samaksās);

3) cilvēka integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus (darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes) - VID atliek vien atnākt uz uzņēmumu un konstatēt, ka bosam ir savs atsevišķs kabinets;

4) cilvēka faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku - ja reiz boss strādā, varbūt viņš/viņa arī iet brīvdienās;

5) cilvēka darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, cilvēkam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) cilvēks nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks.

Avansi arī var būt algas

Jāuzmanās arī ar dividenžu priekšlaicīgas ikmēneša izmaksas avansa veidā. Likums paredz, ka algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram piešķir komercsabiedrības, ja par to nav veikts norēķins 90 dienu laikā no avansa izsniegšanas dienas. Īpaši aizdomīgi šādi ikmēneša avansi izskatās, ja akcionārs strādā uzņēmumā un saņem minimālo vai tml. algu - tad ar avansiem uzņēmums jau citreiz pasaka VID priekšā: "Re, cik liela patiesībā ir mana ikmēneša alga."

Izņēmumi, kad esat drošībā

Situācijas, protams, var būt ļoti atšķirīgas. Protams, pavisam cita situācija un noteikumi ir, ja attiecīgais akcionārs ir, piemēram, kādā jaunā startapā vai ja viņš/viņa saņem atalgojumu par darbu kādā citā grupas uzņēmumā.

Vai valdes loceklis drīkst saņemt mazāku algu, kā sekretāre?

Jāuzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu minimālo mēneša darba algu mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa ar minimālo mēneša algu, ja mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru (5x500 = EUR 2500). Šī norma attiecas tik uz gadījumiem, ja nav citu darbinieku, bet ir apgrozījums. Tomēr, šis noteikums nenozīmē, ka samaksājot valdei minimālo mēneša algu viss ir ok. Šī norma tikai nosaka kritērijus, pie kuriem alga nedrīkst būt zemāka par minimālo. Tomēr tas nenozīmē, ka valdes loceklis lielā uzņēmumā, kas tur strādā pilnu darba laiku, drīkst saņemt mazāku algu, kā šī paša uzņēmuma sekretāre, it īpaši, ja uzņēmumā ir algoti darbinieki un apgrozījums.

Šis viss, starp citu, ir tikai jautājums par nodokļiem - par ar algas nodokļiem apliekamo bāzi. Attiecīgās likuma normas neaizliedz strādājošam akcionāram joprojām nemaksāt algu. Esmu dzirdējis par vadībai labvēlīgu tiesu praksi šai sakarā, bet nav nācies saskarties. Ja jums nācies - padalieties, lūdzu. Pieļauju, ka šis ir Latvijā maz diskutēts jautājums, tāpēc tas var izsaukt pretenziju vētru, bet tādēļ bloga formāts ir diezgan pateicīgs, lai par to ir iespēja parunāt, pirms pie durvīm klauvē VID.