Vai bankām drīkst piemērot valsts nodevu?

Kas ir valsts nodeva? Kāda ir atšķirība ar nodokļiem? Vai liela peļņa var būt pamats to piemērot kādai selektīvai nozarei?

Publiski paustais nodoms

Ministru prezidente un valsts prezidents vakar esot teikuši, ka viena no apsvērtajām idejām ir atbalstīt hipotekāros kredītņēmējus un šī atbalsta finansēšanas avots nāktu no bankām valsts nodevas veidā.

“Tā ir nodeva - leģitīms veids no valsts puses aplikt valstī strādājošus uzņēmums ar atbilstošām nodevām un nodokļiem," sacīja Siliņa.

Vai tā drīkst tiesiskā valstī?

Parasti jau pieprasījumu un piedāvājumu regulē tirgus. Abstrahējoties no tiesībām, pēc nesenā komandējuma uz Singapūru, kur katrs valsts aparāta solis dod signālus:

“Mēs esam ilgtermiņā par biznesu! Nāciet pie mums un pelniet!”

Kādus signālus mūsu valsts vēlas dot Latvijas uzņēmējiem?

“Šajā valstī jūs drīkstat pelnīt, bet ne pārāk daudz.”

Un kā ar citām nozarēm? Covid testētāji? Ātrie kredīti? Tur bija par maz naudas, lai ķertos viņiem klāt, salīdzinoši ar bankām? Jā, bet bankas nekreditē. Vai tad tā jau nav cita problēma - kā vairot konkurenci? Tad varbūt nepieciešams liberālāks tirgus, kā arī vairāk tirgus spēlētāju, t.sk. fintech uzņēmumu? Banku tirgus speciālisti noteikti šo spēj labāk nokomentēt.

Valsts nodeva + UIN avanss?

FM jau kādā brīdī publiski nāca klajā, ka tā bankām prasīs UIN avansa maksājumus, bet ne virspeļņas nodokli. 16.novembrī attiecīgie grozījumi UIN likumā pieņemti 1.ladījumā un gala lasījums paredzēts jau drīz - 7.decembrī. Palasīsim anotāciju, kādēļ pieņems UIN likuma grozījumus - tie paši teksti:

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Tad tagad plānots dubults šāviens pa to pašu mērķi? UIN avanss nerada nekādus jautājumus - nodoklis nepalielinās, tikai iekasēts uz priekšu. Naudas plūsmas jautājums. Skaidrs arī, ka virspeļņas nodoklis ir Eiropā atļauts. Par to jau rakstīju iepriekš. Tomēr jebkurš selektīvs nodoklis bankām paliek ne tik viennozīmīgs, jo bankas Latvijā izveidojuši ārvalstu investori, gan no ES, gan no ārpus tās.

Investīciju aizsardzība

Investīciju aizsardzības līgumi ļauj vērsties arbitrāžā pret valsti, ja pēc investīciju veikšanas valsts ar jauniem nodokļiem samazina plānoto peļņu. Tā varētu būt viela pārdomām pirms oportūnistisku ideju par jaunām valsts nodevām ieviešanas. ES valstis par šo esot satraukušās, jo pārāk daudzos gadījumos tās sākušas zaudēt šādas lietas. Tomēr 2018.g. ES tiesa atzina, ka ES ietvaros investīciju aizsardzības līgumi nav savietojami ar ES tiesību sistēmu, jo ES tiesības jau paredz investīciju aizsardzību ES teritorijā. Bet Citadelei, piemēram, investors esot no ASV - tad līgums pilnīgi noteikti ir piemērojams.

Tātad, ES tiesības un investīciju aizsardzības līgumi (ar valstīm ārpus ES, piemēram, ASV) aizsargā ārvalstu investorus.

Kas ir valsts nodeva Latvijā?

Plaša definīcija atrodama likumā Par nodokļiem un nodevām: “valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā par valsts institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.” Pēdējie teikumi radušies salīdzinoši nesen. Pēdējais - droši vien, lai apsēdinātu tos, kas rauca degunu par 2% nodevu par nekustamo īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā - ka nodevas apjomam nav nekāda sakara ar valsts administratīviem izdevumiem par šiem darījumiem.

Kas ir valsts nodeva pēc būtības?

Teorijā valsts nodevu piemēro konkrētam dokumentu vai darījumu veidam (piemēram, finanšu darījumiem, kad tos slēdz), bet ne industrijai. Principa izcelsme nāk no 17.gs. zīmognodevas Nīderlandē (angliski to joprojām tā arī sauc - stamp duty), kur uz dokumentiem lika zīmogu kā apliecinājumu par to, ka par darījumu nodeva ir samaksāta. Par to, ka būs maksājama nodeva, darījuma pusēm jāzina pirms darījuma veikšanas.

Vai kādai industrijai drīkst piemērot nodokli vai nodevu?

ES tiesību akti pārsvarā regulē netiešos nodokļus. Tādēļ attiecībā uz finanšu industrijai piemērotajiem nodokļiem vai nodevām ES dalībvalstīm ir lielāka izvēles brīvība. Tomēr arī tā ir nedaudz ierobežota. Piemēram, ES konkurences tiesības aizliedz diskriminējošus nodokļus, kas varētu kropļot konkurenci iekšējā tirgū. ES atļauj un pat veicina nodokļu un nodevu iekasēšanu no selektīvām nozarēm konkrētos gadījumos, piemēram, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības nolūkos. Piemēri ietver nodokļus tabakai, alkoholam un oglekļa emisijām.

Ok, tad nosauksim to par nodokli?

Skatīt komentārus par ārvalstu investīciju aizsardzību.