Vai rekviēms skaidrai naudai?
Daudzi lasījuši pārpublicēto FM preses relīzi par ziņošanu VID par darījumiem skaidrucī virs EUR 750. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm.
Kas mainīsies ar 1.1.25.?
Pasākumiem likumprojektā kājas aug g.k. no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, par ko jau bija atsevišķi blogi. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus.
Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz EUR 7000. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu - kredītiestāžu pienākumu sniegt 1x ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos.
Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka FID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai uzņēmuma veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs vismaz EUR 750. Šo ciparu skaidro ar to, ka visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir EUR 750.
Paredzēts pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virs EUR 50 000 gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Projekta anotācijā minēts, ka ar 2024.gada sākumu vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā esot secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas 2,3% apmērā.
Plānots no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu, par kuriem jāziņo VID, jo ne vienmēr tas atbilst praksei. Labākai izpratnei VID ik pa laikam sagatavos (neobligātas) vadlīnijas, kurās ietvers aktuālo darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījumu.
Aploksne kabatā. Ko tālāk?
Var jau nemaksāt to skaidro naudu bankas kontā un tērēt skaidrā. Taču viss atkarīgs no summām. Turklāt, par īri un komunālajiem, pirkumiem Amazon u.tml. ar vairs nav ērti nest skaidruci. Tātad ar skaidruci nevajadzētu aizrauties, jo uz radara nonākušajiem VID var paprasīt pierādīt līdzekļu izcelsmi. Ja to nevarēs pierādīt, labākā gadījumā būs jāmaksā nodokļus. Papildus šim likumprojektam VID jau tikko publiski pauda, ka lūgs arī ap 70k cilvēku skaidrot konta nesakritību ar deklarētiem ienākumiem. Vai tiešām visiem beidzot būs jāmaksā nodokļus?
Šķietamais konta apgrozījums
Diez vai pagaidām ir pamats uzskatīt, ka kaut kas būtiski mainīsies, jo šādas kampaņas VID bijušas jau iepriekš, kopš VID saņem info par Latvijas nodokļu rezidentu kontu Latvijā vai ārzemēs apgrozījumu. Bankas konta apgrozījuma nesakritība ar IIN gada deklarācijas datiem, gan, nebūt nenozīmē, ka noticis kāds pārkāpums. VID automātiski nav pieejamas bankas kontu izdrukas. Pat pārskaitījumi starp cilvēkam piederošiem vairākiem banku kontiem VID acīs izskatīsies kā konta apgrozījums. Tomēr jāsaprot lielo bildi - viss, kas vērsts uz godīgu konkurēšanu, ir apsveicami.
Nauda joprojām ēnās
VID ar jaunās direktores atnākšanu un ar ēnu ekonomikas apkarošanas jauno plānu beidzot sapratis, ka uz aplokšņu algām jāskatās, skatoties uz aplokšņu saņēmēju dzīvesveidu. Tad nevajadzēs pensijām ņemt nost naudu. Neiekasētos nodokļos vismaz statistiski slēpjas baisas summas. Paskatoties uz kārtējā ēnu ekonomikas apmēru pētījuma rezultātiem - ēnu ekonomikā ir ap 23% no IKP, jeb ap EUR 9 miljardiem. Sakritība, bet arī pēc LB datiem ap 23% no visiem norēķiniem cilvēki Latvijā joprojām veic skaidrā naudā. Aplokšņu algas veidojot ap 1/2 no ēnu ekonomikas Latvijā. Jācer tik uz saprātīgiem sietiem VID tīklos, kas ļaus sākt ar lielajām zivīm.
Svarīga soda neizbēgamība
Starp citu, 5% Latvijas uzņēmēju uzskatot, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir 0%. Minētajā pētījumā secināts: jo augstāka ir pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā.
Jau šobrīd spēkā
Daudzi nav pamanījuši, bet šobrīd tieši cilvēka aiziešana labākos medību laukos var radīt galvassāpes palicējiem, ja aizgājēja uzkrāto līdzekļu izcelsme bijusi aizdomīga. Notāram ir pienākums iesniegt deklarāciju FID un VID gadījumos, kad mantinieks mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz EUR 15k.
Par vismaz tādu pat summu (EUR 15k) atlikumu (un konta apgrozījumu) bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji (arī Revolut) jau ziņo VID, taču tur nav redzami skaidras naudas darījumi.
Šobrīd jau aizliegts veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz EUR 7200 (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās).
Kriminālais process
Šādām zivīm vērts palasīt, kā rēķina noilgumu nodokļu krimināllietās (10 gadi, grupā - 15). Kā zināms, kriminālatbildība var iestāties pie nodokļos nenomaksātiem EUR 35k. Te, starp citu, ir interesants materiāls par to, kā Nekā personīga izprasīja ap 700 nodokļu krimināllietu materiālus, kurām par 2010.-2012.g. pārkāpumiem iestājies noilgums, kur neiekasēto nodokļu summa esot ap EUR 10 milj. Tātad, pat grozā ar noķertajām zivīm ir pamatīgs caurums un viss zvejošanai veltītais laiks un nauda bija iztērēti lieki.
Skaidra nauda nav vienīgā ēnu degviela
Nav šaubu par skaidras naudas saistību ar ēnu ekonomiku. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pie lielākām summām cilvēki rūpīgi plāno savas darbības. Tādēļ ne mazāk svarīgi būs nākamie valdības gājieni saistībā ar kripto, spēlēšanos ar nodokļu rezidenci u.tt. Taču arī tādos gadījumos cilvēki vēlēsies pirkt auto, nekustamo īpašumu un braukt ceļojumos. Vēl, protams, paliek ne mazāk aktuāls jautājums - no kurienes uzņēmumiem skaidra nauda?