Vai veicināsim investīcijas startapos?

Nesen man ienāca šāds jautājums, kas pats par sevi varētu jau aizstāt blogu. Virknē ES valstu uzņem apgriezienus IIN "atlaide" pamatā individuālām personām, kas investē startupos. IIN atlaide ir apmērā no 30-50% no investējamās summas un attiecināma uz konkrētajā gadā maksājamo IIN. Dažādām valstīm dažādas pieejas, bet mērķis ir sekmēt turīgo iedzīvotāju investīcijas startupos. Kāds ir tavs viedoklis, cik reāli būtu iniciēt šādas nodokļu izmaiņas Latvijā, lai sekmētu investīcijas startupos?

Investora problēma

Tā kā pašam man ir 2 startup uzņēmumi, tad redzu, cik grūti LV uzņēmumiem sākotnējā attīstības stadijā ir piesaistīt finansējumu, salīdzinājumā ar citām valstīm. Protams, Latvija var neko nedarīt, tad šādi uzņēmumi dibināsies valstīs, kur investīciju vide ir atvērtāka. Man līdz biznesa eņģeļa kurpēm vēl jānopelna, tāpēc nezinu, vai tas ir motivējoši Latvijas turīgajiem, bet redzu, ka ES valstu kontekstā atpaliekam ar katru dienu. Un šo atpalicību būs grūti iedzīt.

Valstu piemēri

Itālija - 30% IIN un UIN atlaide no veiktajām investīcijām. Itālija ir vienīgā valsts, kas ļauj startupos investēt arī uzņēmumam un tad tas saņem UIN atlaidi. Vācija. Fiziska persona, investējot līdz 100k gadā, saņem 20k atpakaļ. Principā uz katriem 5 eiro, ko privātais investē startupā, valsts maksā investoram 1 eur. Reālā investora investīcija 4 eur. Valsts sniedz grantu, jeb atbalsta investora investīcijas ne vairāk kā 5 gadus. Lielbritānija. Tā šo kustību sāka. Fiziskas personas investīcijām jaunos uzņēmumos, kas iepriekš ir reģistrēti kā inovatīvi. 30-50% no investīcijas kā IIN atlaide atkarībā no uzņēmuma. Beļģija. Fiziska persona gadā var investēt līdz 100k startupos un saņemt 30-45% apmērā kā IIN atlaidi. Startups šāda veidā var piesaistīt līdz 250k. Zviedrija. Fiziska persona var saņemt IIN atvieglojumus līdz 75k gadā, kas ir 50% no investīcijas. Grieķijā jau pirms pāris gadiem ieviesta 50% IIN atlaide investīcijām reģistrētos startapos līdz EUR 300k gadā.

Labās nodokļu lietas startapiem, kas jau mums ir

Nekavējoties šo jautājumu un komentārus pārsūtīju saviem kontaktiem Finanšu ministrijā. Kamēr viņu komentāri par šo vēl (cerams) top, pameklēju arī pats mūsu datu bāzēs - ko tur redzam šai jomā? Startapu lielākās izmaksas ir darba algas situācijā, kur nav vēl skaidrs vai no izmaksām būs jebkad jebkāda atdeve. Tādēļ Latvijā jau pastāv samērā labvēlīgs nodokļu regulējums startapiem divās jomās:

1) uz visiem attiecināmais regulējums par akciju opcijām (iespējas iegūt uzņēmuma akcijas/daļas par iepriekš noteiktu cenu, vairumā gadījumu - bez maksas); un

2) būtisks nodokļu samazinājums startapu algām, ja tas atzīts par inovatīvu. - par šo jomu jau pirms pāris gadiem rakstīju Dienas Biznesam.

Crowdfunding arī ir svarīga

Atlaides algām ir ļoti labi, bet lai līdz tām nonāktu, no sākuma nepieciešamas investīcijas. Kā zināms, uzņēmumu var finansēt gan ar ieguldījumu, gan aizdevumu. Paskatoties vēl plašāk, nereti šādiem uzņēmumiem veido arī pūļa finansēšanas (crowdfunding) platformas. Vai tas palīdzētu Latvijai tikt pie vairāk vienradžiem (startapi, kuru vērtība pārsniedz USD 1 miljardu)? 2022.gada jūnijā pasaulē bija virs 1100 vienradžu un tikai viens - no Latvijas! Globālā pūļa ieguldījumu finansējuma prognozes sniedzas no USD virs 10 miljardiem 2018.gadā līdz aptuveni 30 miljardiem 2025.gadā. Savukārt, globālā pūļa finansējuma ar aizdevumiem apmēri 2017.gadā bija daudzkārt lielāki - ap USD 300 miljardi!

Nodokļi investīcijām - procenti

Kā zināms, ja uzņēmumu finansē ar aizdevumu, aizdevējs pretī saņem %. Tos parasti pēc % atmaksāšanas atskaita aizņēmējs, bet apliek ar nodokli aizdevējs. Latvija šai ziņā ir pateicīga valsts pārrobežu aizdevumiem, jo nepiemēro ieturējuma nodokļus pasīvo ienākumu (% un dividenžu) izmaksām uz ārzemēm. Tomēr, ja % saņēmēja valstī % apliekas ar nodokli, Latvija vienkārši uzdāvina citām valstīm naudu, jo šai citā valstī maksājamo nodokli % saņēmējs samazinātu par Latvijā ieturēto nodokli un rezultātā neko nezaudētu. Saistībā ar % lielākā problēma varētu būt ierobežojums, ka aizdevums nedrīkst pārsniegt ieguldījumu kapitālā vairāk kā 4 reizes, jo tad % no virsnormas aizdevuma kļūst apliekami ar UIN.

Nodokļi investīcijām - dividendes

Startapi parasti nemaksā dividendes. Investori tā vietā pelna ar kapitāla daļu pārdošanu. Saprotu, ka ieguldījumi startapos ir kā loterija, kur aptuveni vien katra 10. loze varētu būt laimīga. Lai nu kā, startapu vidē investīciju zaudēšanas risks ir ļoti augsts. Diez vai vairums cilvēku vēlēsies investēt jebkuru sūri nopelnīto eiro pie 90% iespējas savu naudu pazaudēt. Tādēļ nodokļu atbalsts šādām investīcijām noteikti uzlabotu investēšanas apetīti un līdz ar to - startapu vidi. Ņemot vērā grāmatas Souvereign Individual prognozes, ka nākotnē bizness dzīvos digitālā vidē, šāda investēšanas veicināšana inovāciju radīšanā šķiet loģiska un tālredzīga.

Kas tieši būtu vajadzīgs investoram?

Tādēļ investoriem aktuāls ir arī jautājums par slikto investīciju (gan aizdevumu, gan ieguldījumu kapitālā) norakstīšanu, kad viņi izvelk pilno lozi - startaps izmaksā % vai startapa daļu pārdošana atnesusi peļņu. Vēl komplicētāka situācija var būt, kad ieguldījums vai aizdevums veikts, izmantojot crowdfunding platformas. Nereti mēdz gadīties, ka aizņēmējam nemaz nav iespējams identificēt aizdevēju. Tādēļ investorus veicinātu investēt arvien vairāk startapos, ja šādas investīcijas samazinātu viņu jebkuru pārējo ar nodokli apliekamo ienākumu.

Kopumā, gan citu valstu aktivitātes, gan attiecīgie nodokļu pētījumi liecina par to, ka nodokļu atvieglojumi investoriem startapos ir atbalstāmi. T.sk. crowdfunding investīcijām.