Vairāk iespēju samazinātām PVN likmēm - ar š.g. 6.aprīli!

Piena pārstrādes un enerģētikas industrijas joprojām skaļi aicina valsti samazināt PVN un akcīzes likmes. ES Ekonomikas lietu komisārs Džentiloni šo pirmdien aicināja ES finanšu ministrus to nedarīt? Kādēļ? Jau iepriekš Dienai skaidroju iemeslus, kurus atsevišķā darbā apliecina nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria. Proti, nebūt ne vienmēr likmju samazinājums nonāk līdz patērētājiem - nereti tas paliek mazumtirdzniecības tīklā. Otrkārt, pat tas, kas nonāk līdz patērētājiem, nonāk arī lielā mērā līdz turīgiem patērētājiem, kuriem valsts atbalsts nemaz nav nepieciešams. Tā kā turīgie iepērkas vairāk, kā mazturīgie, tad arī atbalsts turīgajiem ir lielāks.

Tad ko darīt?

Džentiloni laikam lasījis minēto Dienas interviju un atkārto tur teikto (nu labi, es, savukārt, aizņēmos profesoru jau agrāk paustās domas) - iekasētos nodokļus jānovirza valsts atbalstam vai IIN samazinājumam mazāk turīgajiem un no krīzes cietušajam biznesam. Maz pamanīta ir labā ziņa no Eiropas Komisijas – tā līdz šī gada beigām neuzskatīs par nelikumīgiem valsts atbalsta maksājumus konkrētiem uzņēmumiem, kas visvairāk cietuši no energoresursu sadārdzināšanās. Covid-19 krīze jau pierādīja, ka VID operatīvi tiek galā ar šādiem uzdevumiem, ja vien MK ar saviem noteikumiem ir pietiekoši precīzi. Piemēram, Lielbritānija jau inflācijas iespaidā samazinājusi nodokļus tiem, kam ir mazs un vidējs atalgojums. Džentiloni runā arī par ārkārtas nodokli tiem enerģētikas uzņēmumiem, kas no energoresursu cenu celšanās nopelnījuši visvairāk, lai finansētu cietējus. Šādu ideju martā jau atbalstījusi arī OECD. Nodokļu samazinājums degizrakteņiem (gāzei, naftai, oglēm) neejot arī kopā ar klimata pārmaiņu un enerģētikas neatkarības mērķiem.

Ielūkojoties mazliet nākotnē

Prof. de la Feria iet pat solīti tālāk - viņa strādā pie idejas par progresīvas PVN likmes ieviešanu, kur VID sistēma pēc PVN samaksāšanas automātiski atpazīst mazturīgo pircēju un novirza viņam no valsts samazinātās PVN likmes daļu. Pagaidām, gan, tas izklausās kā jaunākā sērija no Black Mirror seriāla (ja kāds nav redzējis, no sirds iesaku ieskatīties šajās fantāzijās, kā varētu izskatīties moderno tehnoloģiju nākotne). Atvainojos, mazliet novirzījos no galvenā.

Tad kas stājās spēkā ar 6.aprīli PVN?

Kā bija līdz šim?

Grozījumi ES PVN direktīvā veikti saistībā ar PVN likmēm, lai dotu ES valstīm lielāku brīvību likmju piemērošanā. Pamatojoties uz Direktīvas pielikumā nr.3 minēto preču un pakalpojumu sarakstu, ES valstīm līdz šim bija tiesības piemērot 1 vai 2 samazinātās likmes, kas nevar būt mazākas par 5%. Otru samazināto likmi (kas varēja būt mazāka par 5%) drīkstēja piemērot vēl ierobežotākam preču un pakalpojumu sarakstam noteiktās ES valstīs. Vēl dažas ES valstis piemēroja 0% PVN noteiktu preču un pakalpojumu grupu vietējām piegādēm. Dažas valstis piemēroja pagaidu samazināto likmi precēm un pakalpojumiem, kas nav 3.pielikumā - šī likme nevarēja būt mazāka par 12%. Sarežģīti.

Tātad, kas mainās?

3.pielikuma saraksts ir paplašināts, kam drīkst piemērot samazinātās likmes. Piemēram, sarakstā iekļauti digitālie pakalpojumi (piem., kultūras vai sporta pasākumu straumēšana), sabiedrības veselības aizsardzības preces (maskas, personiskās aizsardzības līdzekļi), ES klimata pārmaiņu novēršanas pasākumi (velosipēdi, zaļās apkures sistēmas). ES valstis drīkst ieviest 0-5% likmi pirmās nepieciešamības precēm (pārtikai, medikamentiem). Vispār, nepamet sajūta, ka ar ES ir tāpat kā ar mūsu VID - brīžiem labā roka nezin, ko dara kreisā, jo šī direktīva iet citā virzienā, kā to pirmdien finanšu ministriem skaidroja Džentiloni - tad pārtikai 0% PVN tomēr ir ok. Zaļā kursa PVN izņēmumus valstis drīkstēs paturēt, bet pārējās - ieviest. Savukārt visus PVN izņēmumus, kas nav saskaņā ar Zaļo kursu, ir jāatceļ līdz 2030.g., t.sk. degizrakteņiem. Samazinātās likmes ķīmiskiem pesticīdiem un ķīmiskiem minerālmēsliem atceļamas līdz 2032.g. Mainīsies arī pakalpojuma sniegšanas vietas princips virtuālai dalībai virtuālos/straumēšanas pasākumos, kas tagad ir nosakāma pēc viesa atrašanās vietas. Normas par virtuālo/straumēšanas pakalpojumu sniegšanas vietu un likmēm valstīm vēl ir laiks ieviest līdz pat 2024.g. beigām (ar stāšanos spēkā no 1.1.2025.).

Visbeidzot, vēl viena nianse, pirms priecājamies par jaunajām iespējām ieviest vairāk precēm un pakalpojumiem samazinātās PVN likmes, der atcerēties par angļu pa Twitter gaņģiem klīstošo Ziemassvētku stāstu. Ja piparkūku vīriņam ir ar glazūru uzzīmēta seja, tad tā ir pārtikas prece, kam piemērojama 0% PVN likme. Savukārt, ja viņam ar glazūru uzzīmētas arī drēbes, tad tas kļūst par konfekšu izstrādājumu, kam piemērojama standarta 20% PVN likme. Jo vairāk dažādas likmes, jo nodokļu konsultanti vairāk sajūsmā berzē rokas par topošajiem nodokļu strīdiem. Kopumā ES PVN jomā gaidāma vesela virkne pārmaiņu. Par pārējām - kādā no nākamajiem blogiem.