Vēl par Admirāli un EPPO
Paturpināšu gan par operācijas Admiral, kuras cietējas bija visas ES valstis, detaļām, gan par EPPO galvenās prokurores marta ziņojumu Eiropas parlamentam par PVN izkrāpšanas apkarošanas superplāniem.
Priekšzīmīgā inspektore
Portugāles nodokļu administrācijas inspektores uzmanību pievērsa fakts, ka pārāk mazam uzņēmumam (ar 1 darbinieku) bija pārāk liela apjoma bizness (ar EUR 300+ milj. apgrozījumu). Viņa noziņoja vietējam prokuroram, kas informēja EPPO - jauno ES prokuratūru noziegumiem, kas skar ES fiskālās intereses, t.sk. PVN izkrāpšanas gadījumus virs EUR 10 milj. (pa visu ES, nevis vienā ES valstī vien).
EPPO lūdz VID nekautrēties ziņot
EPPO galvenā prokurore L.Kovesi (foto) savā marta uzrunā Eiropas parlamenta nodokļu komisijai vienlaikus gan uzslavēja attiecīgo Portugāles administrācijas inspektori, gan nopēla citus inspektorus visās ES dalībvalstīs, kas šādos gadījumos necenšas informēt EPPO par savām aizdomām, kaut arī PVN izkrāpšanai ir sasaiste ar citu ES valsti. 10 ES dalībvalstis vispār neko neziņo EPPO. Viņa arī teica, ka tā nav laba prakse, ja ES valstīs cenšas aizvērt tukšos uzņēmumus, nevis informēt EPPO, jo aizvērtās vietā noziedznieki atvērs nākamo. EPPO ir iespējas identificēt un pārbaudīt visu ar tukšo uzņēmumu saistīto ķēdi. Te pieejams arī EPPO 2022.gada darbības pārskats un zemāk iekopēta tā Latvijas sadaļa - EPPO saņēmis no Latvijas 22 ziņojumus no 3318 visā ES saņemtajiem.
Francijas recidīvists & co.
Pavedieni no Portugāles veda tieši uz Franciju, kur dzīvoja un strādāja arī jau minētais personāžs Cardoso. Le Monde ziņo, ka viņš, starp citu, jau ap 2000.gadu reiz Francijā bija notiesāts par PVN izkrāpšanas shēmas izmantošanu, nosacīti.. Laikraksts pauž aizdomas, ka viņš varēja būt iesaistīts arī Spānijas sadaļā saistībā ar Co2 emisijas kvotu 5 miljardu eiro PVN izkrāpšanu no 2008. līdz 2009. gadam. Panamas dokumenti aizveduši arī pie viņa ofšora BVI. Izmeklētāju radaros parādījās arī trīs citi francūži: 79 gadus vecā Brižita Lafontēna, viņas meita Izabella un viņas znots Pratikuns Lavivongs. Uzskatīts, ka trijotne ir patvērusies kādā Portugāles pilsētā, lai 2016. gadā aizbēgtu no Francijas policijas.
Industriāla darbu sadale
Operācijas Admiral atklātajā shēmā 5 dažādi kriminālie grupējumi sadarbojās vienota mērķa labā. Citi veidoja uzņēmumus un bija visas shēmas finanšu un juridiskais konsultants - viņi zināja, kurās ES valstīs ir viegli izveidot uzņēmumus, kur var palikt nepamanīti, kur likumdošana ir elastīgāka. Citi atmazgāja noziegumos iegūto naudu, citi - piekukuļoja banku darbiniekus, lai tie skatītos cauri pirkstiem uz AML prasību ievērošanu vai ziņošanu uzraugošām iestādēm par aizdomīgiem darījumiem.
Atskaite Briselē
Informācija par operāciju Armiral bija publiskota jau pagājušā gada nogalē. Š.g. martā notika interesanta publiska saruna starp EPPO galveno prokurori L.Kovesi un Eiropas parlamenta nodokļu apakškomisiju, kurā diskutēja gan par šo lietu, gan PVN izkrāpšanas problemātiku kopumā. Jau pasen publiski izskanējis, ka PVN izkrāpšana ES izmaksā ap EUR 50 miljardiem katru gadu. Prokurore uzsvēra, ka PVN izkrāpšana ir peļņu nesošākā noziedzība šobrīd. EPPO redz, ka PVN shēmas arī izmanto, lai atmazgātu līdzekļus, kas iegūti citos noziegumos un organizētā noziedzība jau bez balto apkaklīšu finanšu noziegumiem jau vairs nemaz nevar pastāvēt.
Ātrums un resursi
Kādēļ daudzi uzņēmēji uzticējās fondam Uzņēmēji Mieram, lai ziedotu Ukrainas atbalstam? Tādēļ, ka šo fondu veidoja uzņēmēji un līdz ar to ziedoto līdzekļu aprite uz Ukrainu arī notika ļoti operatīvi. Arī EPPO sola, ka informācijas aprite starp visām tās 22 dalībvalstīm notiek ļoti operatīvi un operācija Admiral to apliecina. Savā starpā EPPO cilvēki var sazināties kaut vai sazvanoties vai izmantojot iekšējo lietu vadības sistēmu. Nez, kad nodokļu administrācijas ES šādi sāks sazināties? EPPO arī apliecina, ka viņiem ir pieeja tādas informācijas (piemēram, kopskata no helikoptera lidojuma) un datu bāzēm, kurām nav pieejas katras atsevišķas valsts prokuratūrām. Tādēļ aptuveni 1/2 no 9000 iesaistītajiem uzņēmumiem nacionālās nodokļu administrācijas ES uzskatīja par godīgiem nodokļu maksātājiem.
EPPO nopietni plāni
PVN
EPPO galvenā prokurore savā runā lūdza ES ieviest principu, ka nacionālajām administrācijām ir pienākums informēt EPPO par PVN izkrāpšanas gadījumiem, kas nacionālā līmenī virzās vien caur administratīvo procesu koridoriem. Tas jau izklausās kā reāls drauds beidzot iet pakaļ noziedzniekiem, nevis tiem, kas apzināti vai nē, bet gadījušies tiem pa ceļam. Tādēļ EPPO vēlas arī pieeju nacionālajām nodokļu administrāciju datu bāzēm, gan VIES tieši, ne caur Eurofisc.
Ne-PVN
EPPO plāno pievērsties arī citiem pārrobežu noziegumiem, kas skar ES finanses, t.sk. ES fondu izkrāpšanu, muitas lietas, AML un korupciju, cik tas skar ES fiskālās intereses. EPPO pauda gatavību ar savām super-spējām vērsties arī pret Krievijas oligarhu u.c. sankciju pārkāpēju sabūvētajām korporatīvajām ķēdēm. Taču PVN lietas paliek prioritāte. EP loceklis no Rumānijas arī pauda atbalstu, ka uz EPPO nevar skatīties kā uz budžeta tēriņiem, bet gan ieņēmumiem. Starp citu, EPPO prokuroriem algas maksā ES, bet dalībvalstis - tik viņu VSAOI. Pēc ļoti rupjiem aprēķiniem sanāk, ka prokuroru alga vidēji ir ap EUR 100 000 gadā un EPPO kadru skaita ziņā vēlas nopietni vēl paplašināties.
EPPO atbalsta ViDA
Prokurore arī pauda atbalstu pagājušā gada nogalē publiskotajai EK iniciatīvai par PVN direktīvas grozījumiem saistībā ar pārrobežu darījumu online deklarēšanu reālā laikā. Viņa uzsvēra, ka PVN izkrāpšanai ir 2 galvenās pazīmes: tas g.k. notiek pārrobežu darījumos un tas notiek ļoti ātri. Tādēļ arī administrācijām tikpat ātri vajadzīga salīdzināma informācija. EPPO cer, ka arī tā būs starp institūcijām, kas šo informāciju operatīvi varēs saņemt.
Otrā daļa:)
Ātrums un resursi.
Labā prakse pierāda, ka parasti ar ES JHA aģentūrām sadarbojas tās valstis, kuras apzinās, šajā gadījumā, EPPO pievienoto vērtību un spējas centralizēti un koordinēti palīdzēt izmeklēt lielās shēmas. Un pat, ja kāda valsts īsti negrib vai nezin, kā sadarboties, tad brīdī, kad centralizētu koordināciju uzņemas kāda ES aģentūra viss notiek pats no sevis, jo tad jau tā ir starptautiskā prestiža lieta un valsts tā vienkārši nevar nolekt no sadarbības, jo šādai rīcībai būtu negatīvas atskaņas jau politiskas veidošanas līmenī.
Par to saziņu EPPO darbinieku starpā un informācijas apmaiņu, tādas iespējas ir visiem, tikai te nevajag aizmirst, ka te runa ir par horizontālu saziņu starp Prokuratūrām. Te nav runa par vertikālu saziņu starp Prokuratūru un nodokļu administrāciju, kas arī norāda uz šo informācijas apmaiņas ne efektivitāti. Katras dalībvalsts uzdevums un pienākums ir sakārtot nacionālo informācijas apriti tā, lai tā būtu maksimāli efektīva, tajā skaitā, informācijas apmaiņai ar EPPO. Un te mēs nonākam pie klasiskās atziņas, ka sākumā ir jāsakārto pašiem savs burbulis. Jo burbulis būs caurspīdīgāks, jo vairāk saules iespīdēs pašu dārziņā.
EPPO nopietni plāni.
EPPO galvenās prokurores runā arī ir apstiprinājums, tam ko minēju par ne-/efektīvu vertikālu informācijas apmaiņu starp EPPO un nodokļu administrācijām. Jāpiebilst, ka šī vertikālās sadarbības ne-/efektivitāte ir jāattiecina arī uz citiem dienestiem, ar kuriem EPPO ir jāsadarbojas apkarojot citus noziegumus, kuri saistīti ar Kopienas finanšu interešu aizsardzību.
Neticu, ka dalībvalstis piešķirs EPPO tiesības piekļūt nodokļu administrācijas datu bāzēm. VEIS jā, jo to administrē Eiropas Komisija, bet piekļuve nacionālajām datu bāzēm, dēļ nodokļu maksātāju datu aizsardzības regulējuma nav reāla. Vecās ES valstis to nepieļaus, pat ja jaunās piekristu. Maksimālais ko te izdarīs, ir nozīmēs katrā nodokļu administrācijā kontaktpersonu, kura pēc EPPO lūguma super ātri pārbaudīs un izsniegs nepieciešamo informāciju, protams, ar nacionālo EPPO prokuroru starpniecību, jo tieša komunikācija starp EPPO darbiniekiem un valsts kompetentiem dienestiem nav reāla.
Ne-PVN.
Veiksmi EPPO, jo darba ir daudz. Šeit gan jāpiebilst, ka EPPO kompetencē ir tikai to noziegumu izmeklēšana, kas skar ES finanšu intereses. Šis ir tāds interesants jautājums, jo neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma to īsteno transnacionāli aktīvi organizētās noziedzības grupējumi, kuri var darboties vienlaicīgi vairākos virzienos, piemēram, nodarboties ar narkotisko vielu kontrabandu un veidot PVN shēmas, lai izkrāptu PVN un arī atmazgātu no narkotiku kontrabandas iegūtos noziedzīgos līdzekļus. Nu tad kurš dienests izmeklēs? Ar kuru ES aģentūru dalībvalsts dienestam sadarboties centralizētas koordinācijas aspektos? Ar kuru ES aģentūru apmainīties ar informāciju? u.t.t.
Šie visi jautājumi ir super komplicēti un katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi piemeklējot visefektīvāko risinājumu.
No Latvijas EPPO HQ Luksemburgā ir tikai viens prokurors, kuram algu maksā ES, pārējie četri ir Latvijas Prokuratūras deleģētie prokurori uzturas Latvijā un nodrošina nacionālo sadarbību starp EPPO un dienestiem. Vairāk informācijas skatīt šeit https://www.eppo.europa.eu/en/latvia
EPPO atbalsta ViDA.
Tieši tā, pārrobežu darījumi notiek ātri un iespējams PVN direktīvas grozīšana paātrinās nodokļu administrāciju reakciju, ja pat tiks lemts ieviest centralizētu online darījumu deklarēšanas sistēmu. Bet te nekas netiek minēts par naudas plūsmām, kuras tiek pamatotas ar šiem deklarētajiem darījumiem. Deklarēts darījums bez naudas plūsmas ir tikai papīrs bez vērtības.
Savu pārdomu noslēgumā vēl vēlos piebilst, ka pavisam minimāli tiek pieminēta PVN shēmās iesaistīto reālo preču aprites kontrole. Šis ir vēl viens tieši saistīts jautājums, kas skar arī muitas kompetenci, jo preces tiek uzglabātas muitas noliktavās, kuras iespējams arī kontrolē tieši vai netieši ar shēmas autoriem saistīti grupējumi. Izsekot preču kustību ir tikpat sarežģīti, kā izsekot naudas plūsmai. Pieminot kaut šīs Operācijas ietvaros identificēto preci AirPodus. Nu un kur viņi fiziski palika? Vai tiešām tika legāli iztirgoti izmantojot e-komercijas veikalus? Bet varbūt šos e-komercijas veikalus arī kontrolēja šīs visas shēmas dalībnieki, lai atmazgātu līdzekļus un reāla preču piegāde gala patērētājam nemaz nenotika? Vai šī prece nonāca melnajā tirgū, kas tā mēdz gadīties? Vai vispār šie AirPodi bija oriģināli, nevis tukšas čaulas? Cik reizes šie AirPodu pirms Portugāles nodokļu administrācijas ziņojuma EPPO jau tika izgriesti šajā ES mēroga PVN karuselī? u.t.t.
Ja ir vēl par Op.Admirāli, tad man arī ir vēl ko piebilst par katru no minētajiem punktiem.
Viens mazs uzņēmums ar deklarētiem Kopienas iekšzemes darījumiem simtiem miljonu vērtībā (nav minēts darījumu periods) nav nekas pārsteidzošs, jo šādiem “conduit” uzņēmumiem vienam vai vairākiem ir jābūt PVN izkrāpšanas karuseļos, ar mērķi pagarināt darījumu ķēdi un sarežģīt izsekošanu ķēdē apgrozītajiem finanšu līdzekļiem. Parasti šāda tipa uzņēmumus atver ES dalībvalstīs, kur nodokļu administrācija stādā labi un kā redzams ziņo arī sadarbībai ar EPPO deleģētajiem prokuroriem. Parasti visi deklarētie darījumi ir ar 0% PVN likmi, jo preču galamērķis nav Portugāle, attiecīgi netiek pieprasīta PVN atmaksa un Portugāles nodokļu administrācijai pēc būtības nevajadzēja pievērst uzmanību šim uzņēmumam. Interesanti būtu zināt vai Portugāles banka caur kuru skaitīja šos simtus miljonus Eiro ziņoja Portugāles FIU un vai FIU informēja Portugāles nodokļu administrāciju? Iespējams. Iespējams, ka apzināti novēloti, iespējams, ka neapzināti. Esmu pārliecināts, ka Operācijas brīdī šie konti bija jau tukši, jo šādos gadījumos viss notiek ātri. Ja “geitkīperi” un pārējie kompetentie dienesti nesadarbojas proaktīvi, tad jāturpina cīnīties ar sekām.
Portugāles nodokļu administrācijas darbinieces ziņošana EPPO prokuroram, ir apsveicama. Šis nav anonīms ziņojums. Tāpat, ir apsveicami, ka Portugāles nodokļu administrācijas darbiniekiem šāda iespēja nacionāli pastāv. Pēc būtības šāda iespēja ir visiem, tajā skaitā, Latvijas pilsoņiem https://www.eppo.europa.eu/lv/zinosana-eppo-par-noziedzigu-nodarijumu, bet nu es galīgi neesmu pārliecināts, ka VID nodokļu administrācijas darbinieks uz savu galvu uzņemsies atbildību un ziņos EPPO prokuroriem par katru šādu riska informāciju, kur mazs uzņēmums deklarē darījumus simtiem miljonu vērtībā.
EPPO lūdz VID nekautrēties ziņot.
EPPO galvenā prokurore ir skarba savos izteikumos un ne bez pamata. Minētais apliecina, ka informācijas apmaiņas sistēma starp EPPO un dalībvalstu kompetentiem dienestiem vēl nav tik efektīva, kā EPPO to vēlētos praksē redzēt. Atskatoties EPPO veidošanas procesā bija pretestība no vairākām ES dalībvalstīm, kurām nu ļoti negribējās, ka ES ir aģentūra ar super pilvarām izmeklēt tos nesmukumus ar ko pašas dalībvalstis gadu desmitiem netiek galā. Sākotnēji uzsvars tika likts uz ES fondu līdzekļu izkrāpšanu izmeklēšanu, kas arī ir EPPO mandātā. Kā redzams, Latvija 2022.gadā ar EPPO atbalstu visvairāk ir izmeklējusi tieši iepirkumu gadījumus, kur acīmredzot ir nelikumīgi izlietoti ES fondu līdzekļi.
Par to vai 22 ziņojumi 2022. gadā ir maz vai daudz ir grūti spriest. Maza valsts, mazs ziņojumu skaits, liela valsts liels ziņojumu skaits. Tā ir klasika jebkurā informācijas apmaiņas jomā ar ES aģentūrām. Protams, vienmēr var labāk un sevišķi ziņojot par PVN izkrāpšanas gadījumiem, lai kopīgiem spēkiem būtu iespējams identificēt lielo PVN izkrāpšanas shēmu ES mērogā, nevis lokāli neitralizēt, kam jēga ilgtermiņā nekāda.
Francijas recidīvists & co.
Nu šī ir klasika un fakts, ka gudrākie un pieredzējušākie PVN izkrāpšanu shēmu autori ir tieši no vecās Eiropas dablībvalstīm. Tāpat arī labākie nodokļu noziegumu apkarotāji ir no šīm valstīm un tā šīs abas puses cīnās jau kuro gadu desmitu. Vieni saņem PVN atmaksas un valstiska mēroga pateicības par starptautiskas biznesa vides attīstību, bet otra puse cīnās vairāk ar birokrātiju nevis transnacionālo organizēto noziedzību, kura izmanto nodokļu sistēmas un saistīto procesu un procedūru nepilnības. Jā, spilgts piemērs bija Co2 emisijas kvotu darījumi, kur ar Latviju bija maza saikne. Jāsaka, ka toreiz visvairāk cietušās valstis reaģēja ātri (divi gadi), bet nu 5 miljardi tomēr veiksmīgi tika izkrāpti.
Industriāla darbu sadale.
Šis apstiprina, to ko iepriekš jau minēju. Nu nav iespējams šāda mēroga shēmu realizēt trīs Franču izcelsmes pensionāriem, jo ir jābūt ļoti daudz un uzticamiem kontaktiem pa visu Eiropu un arī ārpusē, kuri ir spējīgi palīdzēt realizēt visus shēmas posmus. Ja ir grūtības šādu pārrobežu sadarbību aptvert, tad iesaku vizuāli iztēloties Olimpisko spēļu piecus apļus, no kuriem katrs reprezentē vienu pasaules kontinentu, bet daļēji pārklājoties viens ar otru veido vienotu kopumu. Fakts, ka katrā valstī ir kāds vājais posms un attiecīgi katrā valstī atradīsies kāds jomas profesionālis, kurš šos vājos punktus pārzinās un savas zināšanas piedāvās, kā pakalpojumu. Ne pa velti, finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā ir ieviests termins “profesionālie veicinātāji/atbalstītāji”, kuram ilgu laiku pretojās ļoti augstos līmeņos, jo negribēja pieņemt/pieļaut, ka jebkādos globālajos politikas dokumentos tiek pastiprināti un negatīvā kontekstā izcelta, kāda profesionāļu kategorija.
Atskaite Briselē.
Ja pareizi atceros tieši arī ap 2008-2009.gadu parādījās pirmie ziņojumi par to, ka ik gadu ES dalībvalstīm tiek izkrāpti 50+ miljardi Eiro. Ja nebūtu tā laika globālā krīze, tad iespējams arī Eiropas Komisija nebūtu sākusi apzināt jomas, kuras Eiropas Kopienas finanšu interesēm nodara vislielākos zaudējumus.
Nevaru nepiekrist EPPO apgalvojumam, ka PVN shēmas tiek izmantotas, lai atmazgātu no citiem predikatīviem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtos finanšu līdzekļus. Jāpiebilst, ka ne tikai, lai atmazgātu jau esošos noziedzīgos līdzekļus, bet lai dubultotu vai pat trīskāršotu peļņu, jo klāt nāk izkrāptais PVN vienā vai vairākās ES dalībvalstīs.