Vērtīgāko ziņu izlase jaunajās Nodokļu vēstīs.

Kamēr vēl budžeta pakai Saeima šodien liek pēdējos komatus, klajā nāca Nodokļu vēstis - ap 50 lpp materiāls. Tur vērtīgākā daļa ir tiesu prakses apkopojums. Te būs mans tops par tur svarīgāko.

Sorainen nodokļu vēstis pilnā apmērā pieejamas te.

• Aptuveni 5-6 galvenajiem uzņēmumiem Latvijā un ap 300 meitas uzņēmumiem svarīgi, ka publiskots likumprojekts, kam jāstājas spēkā ar 1.1.24., par minimālo 15% UIN likmi grupām, kuru apgrozījums ir vismaz EUR 750 milj. Tomēr satraukumam nav liela pamata, jo Latvijā būs garš pārejas periods - līdz pat 2030.g.

• Tas nav nodokļu vēstīs, bet gan manā iepriekšējā blogā - stājies spēkā CBAM regulējums (ES regula) dažādu preču importam ES. Tas paredz ar 24.g. janvāri ziņošanu par ražotāja siltumnīcefekta gāzu emisijām un samaksātiem piesārņojuma nodokļiem, saņemtām kompensācijām un subsīdijām.

• Senāts vērtēja nu jau kārtējo gadījumu, kur VID pēc nodokļu maksātāja nodokļu parāda iet pie šī parādnieka klienta. Šoreiz VID kreativitāte bija šāvusi pāri veselā saprāta robežām - VID apturēja šī klienta saimniecisko darbību, jo nepildīja VID rīkojumu un samaksāja parādniekam, nevis VID. Senāts nosprieda, ka šādā situācijā VID drīkst piemērot sankcijas, bet ne jau darbības apturēšanu. Man starp rindiņām nolasījās, ka Senāts vispār apšauba VID šādas prasības likumību - likt pārdevēja parādu maksāt klientam, jo uzlika šo vērtēt vēlreiz apgabaltiesai. Līdzīgu viedokli Senāts jau pauda kādā senākā lietā par šo pašu tēmu.

• Lasot spriedumus, rodas sajūta, ka VID pēdējā laikā zaudē daudz lietu. Izņēmums nebija arī lieta, kur Senāts norādīja, ka uz darījuma cenas atbilstību tirgus cenai PVN vajadzībām jāskatās tikai, ja izpildās abi kritēriji, nevis viens, kā to bija izpratis VID, proti,

  1) dokumentos norādītā darījuma vērtība ir lielāka par tirgus vērtību, un

  2) preču piegādātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli pilnā apmērā. Tātad, ar šo jautājumu īpaši uzmanīgiem jābūt apdrošinātājiem, bankām, u.tml.

• Neatmaksājot PVN pārmaksu, VID atsaka, nevis neizdod labvēlīgu lēmumu. Par to jau arī rakstīju atsevišķā blogā. Latviski tas nozīmē, ka pie VID atteikuma atdot pārmaksu obligāti jāapstrīd šo lēmumu, ja vēlaties pacīnīties par savu PVN, nevis jāsniedz jaunu lūgumu atmaksāt, kā līdz šim.

• Kopdzīves partnera veiktie ieguldījumi nekustamajā īpašumā pielīdzināmi otra partnera veiktajiem ieguldījumiem. Tātad, partneriem vairs nevajadzēs domāt, kā pareizi formēt naudas plūsmas savā starpā - nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā izdevumu pierādīšanas bāzei derēs abu partneru veiktie izdevumi.

• VID zaudēja arī lietu par SLO statusa atņemšanu biedrībai. VID  norādījis, ka biedrību pamatdarbības galvenajam finansēšanas avotam ir jābūt ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām un biedru naudai. Senāts, savukārt, norādījis, ka šāds uzstādījums no normatīvajiem aktiem neizriet. Biedrības ienākumus lielākoties no atlīdzības par pakalpojumu pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto. Svarīgi, lai izlietojums atbilst biedrības mērķiem.

• Ja fiziska persona nodala daļu nekustamā īpašuma, tam no jauna jāskaita 5 gadus īpašumā un 12 mēnešus deklarēto dzīvesvietu IIN izņēmuma piemērošanas vajadzībām.

• Tiesā nonākusi lieta, kurā beidzot tiesa nav konstatējusi uzņēmuma pāreju. Vērts pievērsties tiesas argumentācijai.

• ES tiesa, savukārt lēma svarīgā lietā par to, ja darījumā piemērota pārāk augsta PVN likme, bet pircējs pārmaksāto PVN vairs nevar atgūt no pārdevēja. Tad PVN neitralitātes principa dēļ pircējs to drīkst atprasīt tieši no valsts.

• Atkarībā no katra uzņēmuma individuālās situācijas, svarīgākie jautājumi var būt pavisam citi. Iesaku vismaz ieskatīties pilnajā versijā. Piemēram, svarīgi var būt arī ES tiesas spriedumi par dubultās sodīšanas aizlieguma principu vai par to, ka darbinieka veiktas krāpšanas gadījumā atbild uzņēmums, vai arī par pakalpojumiem uzņēmumu grupas labā, vai PVN ieskaitu maksātnespējas gadījumā.

• Publicēta arī VID uzziņa par PVN starpnieka pakalpojumiem saistībā ar kapitāldaļu pārdošanu - kā nodalīt starpnieka pakalpojumu (ap PVN apliekamu) no starpniecības komisijas. Komisija ir ar PVN neapliekama, jo starpniecībai kā papildus pakalpojumam piemēro tādu pat režīmu kā pamata pakalpojumam. Kapitāla daļu pārdošana nav ar PVN apliekama, tāpēc arī starpniecības komisija nav ar PVN apliekama.

• VID publicējis vadlīnijas par naudas sodiem transfertcenu jomā, kā arī praktiskus padomus uzņēmējiem sava jaunā reitinga uzlabošanai, u.c. VID metodikas.

• Daudziem var būt noderīgi OECD sniegtie skaidrojumi par DAC7 direktīvas piemērošanu, kā arī publicētā rokasgrāmata par minimālā ienākuma nodokļa (Pillar 2) ieviešanu.

• Visbeidzot, atgādināšu, ka starptautiskais nodokļu konsultantu tīkls WTS Global ir izstrādājis rīku Sustainability index, lai uzņēmumi pēc atbildēšanas uz 60 jautājumiem varētu noteikt savu atbilstību modernākajām ESG tendencēm pasaulē nodokļu jomā. Sistēma bez maksas uz nākamo dienu sagatavos atbilstības ziņojumu.