VID halucinācijas par nodokļu rezidenci
VID nesaprot, ka nodokļu konvencijai ir priekšroka, pat ja Latvijā deklarēta dzīvesvieta. Turklāt, rezidence nav reģistrējama VID. Rezidence nosaka, kurai valstij ir tiesības uz jūsu nodokļiem.
Vārds ‘halucinācijas’ nāk prātā saistībā ar mākslīgā intelekta rīkiem - kur tas nepiedāvā atsauci uz avotu, bieži vien tas ar lielu pārliecību apgalvo kaut ko, kas ir izdomājumi. Tas pats vārds nāk prātā, novērojot pēdējā laika novērojumus jautājumos par fizisko personu nodokļu rezidenci. Varu saprast arī VID arvien stingrāku nostāju šajā jautājumā, it sevišķi, kad runa ir par slideniem gadījumiem, kas flirtē uz Latvijas un Igaunijas vai Emirātu robežas. Tomēr šis jautājums jau sāk traucēt nopietniem biznesiem, kuru valdes locekļi, piemēram, dzīvo ārzemēs, bet deklarējuši (vai dažādu iemeslu dēļ nav de-reģistrējuši) Latvijas PMLP pastāvīgo dzīvesvietu.
Halucinācija Nr.1 - deklarēta dzīvesvieta nosaka rezidenci
Jā, Latvijā pavadītas 183 dienas jebkuros 12 mēnešos vai deklarēta dzīvesvieta ir Latvijas likumā paredzētie nodokļu rezidences kritēriji. Taču, ja piepildoties kādam no tiem persona ir arī citas valsts nodokļu rezidents, tik pēc nodokļu konvencijas kritērijiem (cietiem, kā uzskaitīju tos zemāk) izšķirams, kuras valsts rezidents ir attiecīgā persona. Persona vienlaikus nevar būt vairāku valstu nodokļu rezidents. Izņēmums - ja Latvijai ar attiecīgo valsti nav nodokļu konvencijas, tad gan dubultā aplikšana ar nodokļiem ir iespējama.
Halucinācija Nr.2 - nodokļu rezidence ir reģistrējama VID
Ar nodokļu rezidenci ir kā ar būšanu stāvoklī - vai nu tu esi vai nē. Trešā varianta nav. Un jebkāda reģistrācija vai nereģistrēšana nemaina šo faktu. Ar nodokļu rezidenci ir tieši tāpat - tā nav atkarīga no tā vai persona ir to reģistrējusi VID.
VID mājas lapā rakstīts: Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents, VID iesniedz: 1) iesniegumu par rezidences statusa maiņu, 2) jaunās nodokļu rezidences valsts rezidences apliecību. Pēc to izskatīšanas VID izlems vai veikt izmaiņas savā sistēmā!
Nav šādu normatīvo aktu, kas nosaka, ka vispār kaut ko būtu pie nodokļu rezidences maiņas jāiesniedz VID. Vēl jo vairāk - nav nekāda juridiski saistoša spēka tam, ko un kā savās datu bāzēs ieraksta VID. Visbeidzot, ļoti retos gadījumos mēdz gadīties, kad persona var nebūt nevienas valsts nodokļu rezidents. Pat no loģikas viedokļa, kādu tad apliecību jāiesniedz VID? Tādā gadījumā VID ir tiesīgs tik pārbaudīt vai persona pēc Latvijas likumā noteiktiem 2 kritērijiem ir Latvijas nodokļu rezidents. Nav arī nevienam tiesību normās noteikta pienākuma reģistrēt VID faktu, ka sevi vairs neuzskatu par Latvijas nodokļu rezidentu un ar kuru datumu es tā uzskatu. Tā visa šķiet vien samērā patvaļīga konvencijas interpretācija.
Halucinācija Nr.3 - man jāpierāda, ka neesmu LV rezidents
Loģiski, ka citreiz pat nav iespējams pierādīt negatīvu faktu, šajā gadījumā - ka neesmu zilonis (Latvijas nodokļu rezidents). Ko es darītu, ja Zimbabve mani uzskatītu par savas valsts rezidentu? Neko. Ignorētu. Kamēr vien tās ir kādas nevienam nesaistošas vēstules. Tomēr vienlaikus krātu (elektroniskā) mapītē pierādījumus. Ja tas būtu administratīvais akts, tad es to apstrīdētu tiesā un pēc tam piedzītu zaudējumus. Tik Latvijā ar to zaudējumu piedziņu tā čābiski pagaidām. Pēdējā tiesu praksē redzēju mistiskus EUR 60/h, ko varēja piedzīt. Novēlu veiksmi atrast par tādu taksi labu advokātu. Man tādējādi tomēr būs jācenšas pierādīt, ka neesmu Latvijas nodokļu rezidents, ja VID ar administratīvo aktu apgalvos pretējo.
Halucinācija Nr.4 - rezidences kritēriji
VID mājas lapā rakstīts: “Nosakot fiziskās personas rezidenta statusu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai, izvērtē:
vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
vai personai pieder nekustamais īpašums (vai persona īrē nekustamo īpašumu) ārvalstī;
vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī.”
Šie ir no konteksta izrauti daži kritēriji un neviens Latvijas normatīvais akts tādus neparedz, ja persona nav kādas citas valsts nodokļu rezidents un tādēļ piemērojams tikai Latvijas likums, ne konvencija. Savukārt, ja piemērojama nodokļu konvencija (t.i., ja persona vienlaikus ir 2 valstu nodokļu rezidents), tad to, kurai no šīm valstīm ir tiesības uz personas nodokļiem, noteiks sekojoši secīgi piemērojami kritēriji. Proti, pie katra nākamā kritērija var iet tikai tad, ja nepiepildās augstāk uzskaitītais no tiem. Katru no kritērijiem skaidro apjomīgi ekspertu komentāri, no kuriem galvenie - OECD Modeļa konvencijas komentāri un atzītākā eksperta Klaus Vogel komentāri.
pastāvīgā dzīvesvieta;
ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs) - droši vien šo iepriekš citētajā uzskaitījumā VID centās skaidrot detalizētāk, taču šāds skaidrojums ir nekorekti formulēts un nepilnīgs;
ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kas tai ir ierastā mītnes zeme;
ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
Daži praktiski ieteikumi
Iesaku pasekot, kuras valsts nodokļu rezidenci norādiet savai bankai. Ja bankai Kanādā (vai arī Revolut Lietuvā) norādiet, ka esat Latvijas nodokļu rezidents, informācija par Jūsu kontu atplūdīs automātiski no tās valsts uz Latvijas VID. Tāpēc redzēts, ka klienti paši grēko, nekorekti norādot bankai savu rezidenci. Piemēram, kļūdaini uzskatot, ka ir Latvijas rezidents, ja ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet pats pastāvīgi uzturas ārzemēs.
Latvietim atstāt deklarēto dzīvesvietu Latvijā bija loģiski un pareizi, jo tādējādi persona norādīja vietu, kur valsts viņu var sasniegt. Tomēr, izbraucot dzīvot ilgstoši citur, ieteiktu PMLP mājas lapā de-reģistrēt dzīvesvietu, jo 1) PMLP ir iespējams reģistrēt dzīvesvietu ārzemēs, un 2) Latvija.lv labāk reģistrēt oficiālo elektronisko adresi un tad vairs nebūs problēmas ar ierakstītu vēstuļu izņemšanu Latvijas Pastā u.tml.
Latvijā pagaidām ir liberāli nodokļu rezidences kritēriji. ja nepiepildās abi no tiem, persona nav te nodokļu rezidents. Viss. Citur ir noteikts laika periods (3 gadi u.tml.), kurā joprojām var personu uzskatīt par nodokļu rezidentu, kaut arī viņš/viņa ir pametis attiecīgo valsti. Tāpēc pat redzēti gadījumi, kad persona pārceļas uz kādu laiku uz citu valsti, ja nākotnē plānoti lielāki personīgi darījumi.
Ja daudz ceļojiet, ielādējiet kādu no neskaitāmām aplikācijām, kas pēc GPS datiem uzskaita, kurā valstī cik dienas jūs pavadiet. Tad būs viegli pierādīt nodokļu rezidenci, ja kāds par to interesēsies.
Tie, kam izsniegtas uzturēšanās atļaujas, automātiski kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem, jo viņiem atļaujas saņemšanai nepieciešams deklarēt Latvijā pastāvīgo dzīvesvietu. Tomēr tas parasti nenozīmē, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem, ja viņi un viņu ģimenes pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas.