VID iet pēc naudas, ne noziedzniekiem (4)

Iepriekšējos 3 šīs tēmas blogos iezīmēju problemātiku. Trešo personu atbildību praksē var piemērot pat tiem, kam ir tikai attāla saistība ar izkrāpšanu. Taču - kādi būtu risinājumi?

Vai likumdevējs vēlas kompensēt vai apkarot?

Šī varētu būt jaunās Saeimas konceptuāla izšķiršanās - norādīt iekasētājam, kā turpmāk rīkoties - vai turpināt papildināt valsts budžetu, iekasējot no trešajām personām noziedznieku izkrāpto un turēt visu biznesa vidi miera stājā, jo tai nekad nebūs pilnīgas pārliecības par savu biznesa partneru (un viņu apakšnieku) godprātību vai ķert pašus noziedzniekus.

Izvēles sekas

Pēdējais ir dārgs, tūlītējus augļus maz ienesīgs pasākums. Tomēr VID iešana pēc naudas (ar zināja vai vajadzēja zināt plakātu rokās) nesamazina izkrāpēju skaitu valstī. Tātad, pie trešo personu atbildības scenārija izkrāpšanas problēma un tās radītās izmaksas tikai palielināsies un VID nebūs ieinteresēts to risināt. Nemaz nerunāsim par to, ka ar trešo personu atbildību noziedznieki jūt arvien lielāku nesodāmību un bravūru (sk., piemēram, šo Netflix filmu), bet godīgais bizness - arvien lielāku nevienlīdzību un nevēlēšanos maksāt. Attiecīgi izvēlēto nostāju (tad pa kuru no šiem 2 ceļiem VID jāiet) būtu jāiestrādā VID darbību regulējošos tiesību aktos.

Priekš kam valstij nepieciešams VID?

Lai atbildētu uz iepriekš minēto izvēli, likumdevējam būtu konceptuāli jādod norādes nodokļu iekasētājam par tā mērķiem. Biznesā tā ir sen zināma patiesība - tu dabū to, ko tu mēri. Tātad, tas, ko likumdevējs un FM prasa no VID, nedrīkstētu būt nodokļu iekasēšanas plāna izpilde. Ja ierēdnim prēmija pienākas par efektīvu nodokļu iekasēšanu, cik elastīgs viņš vai viņa būs sarunās par nodokļu termiņa pagarināšanu?

Ja sāksim mērīt - cik biznesiem VID ir palīdzējis izdzīvot vai izaugt un kurš konkrēti ierēdnis to ir paveicis (attiecīgi viņu prēmējot), tik tad var sākties kultūras un attieksmes maiņa.

VID darbinieku prēmēšanas un atbildības sistēma

Patiesībā VID darbinieku motivēšanas sistēma un kadru politika (vai un kuru atlaist) droši vien atkarīga arī no VID vadības, ne tik daudz no likumdevēja. Dažas no manis aptaujāto VID darbinieku atbildēm:

• Novērtēšanas rezultāts kā formāls kritērijs, un … un … subjektīvā attieksme kā reals ietekmējošs faktors. Tas ir diezgan formāls pasākums. Sasaistes ar objektīviem kritērijiem nav.

• Piemaksas par smagu dabu, svētku prēmijas pēc gada novērtējuma atzīmes - A, B, C dilstošā secībā.

• Piemaksas par bīstamu darbu, jo jāsaskaras ar nodokļu maksātājiem. Viņi ne vienmēr ir pozitīvi noskaņoti.

Cerams, ka VID vadība kādreiz ar šādu info publiski padalīsies. Tikmēr, pajautāju to arī mākslīgajam intelektam un lūk, kādas samērā izplūdušas atbildes tas iedeva.

Mazāki nodokļi radīs vairāk godīgo

Kādā gudrā grāmatā reiz lasīju atziņu no vēstures - nodokļos iekasētā summa ir līdzīga, neatkarīgi no tā vai ir augsti nodokļi vai zemi nodokļi. Bizness un cilvēki samaksā tik, cik var samaksāt. Tātad, ja būs augstāki nodokļi, tad no tiem izvairīsies vairāk. Ja būs zemāki, godīgo maksātāju būs vairāk un visi jutīsies labāk, jo ir strīpas labajā pusē. Tad kādēļ iekasētājam par to būtu jāuztraucas?

Dabū to, ko mēri

Manis jau daudz pieminētā nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria iepriekš citētajā rakstā savelk kopā nodokļu administrācijas uzvedību (un tāda nav tikai Latvijā) ar ASV policijas uzvedību, kad tai ļāva paturēt daļu no narko-tirgoņiem konfiscētās mantas. Tādiem lēmumiem konstatētās blaknes bija arī citu policistu pievēršanās narko-tirgoņu (un viņu mantas) ķeršanai, atstājot novārtā savas pamata funkcijas. Balstoties uz šo pieredzi Kanāda nolēma šādi konfiscēto mantu (naudu) dalīt visai policijai. Atkal izteikti redzams - tu dabū to, ko tu mēri. Kādēļ gan visu VID nevarētu prēmēt par tieši no noziedzniekiem, nevis trešajām personām atgūto naudu?

‘Zināja vai vajadzēja zināt’ - drauds demokrātijai

Tomēr, Rita de la Feria savā rakstā norāda uz zināja vai vajadzēja zināt (trešo personu atbildības principa) draudu demokrātijai. Ja ir ok, ka valsts nevis tvarsta noziedzniekus, bet mēģina kompensēt noziedznieku radīto caurumu valsts budžetā, kādi varētu būt nākamie soļi? Ar cik novērtēsim slepkavību? Un tad paņemsim attiecīgo summiņu vai mantu, kur vien var paņemt un kam bijušas kādas darīšanas ar slepkavu? Iešana šajā virzienā noved pie selektīvas, izdevīgāko noziegumu izmeklēšanas. Latvijā, kā zināms, nodokļu lietās kriminālatbildības slieksnis ir no valsts izkrāpti EUR 31k (50x620). Arī nodokļu iekasēšanā tad nākamais solis būtu iekasēt tik tos nodokļus, kur to var efektīvi paveikt. Šo jautājumu būtu vērts papētīt gan Tiesībsargam, gan Satversmes tiesai.

Bizness vairs negrib pa vecam

Te dažas no klientu šī rīta refleksijām par šo tēmu kontekstā ar vakar publiski izskanējušo, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs nav pietiekams visu vajadzību finansēšanai un tādēļ plānota nodokļu reforma. Tās domas neuzdrošinājos rediģēt, tādēļ jau iepriekš atvainojos par pagaro blogu. Starp citu, arī Lietuvā briest nodokļu reforma, jau pavisam drīz - vasarā. Kolēģi minēja, ka tur viss iet uz būtisku nodokļu palielināšanu.

Es no 1999 gada līdz 2018 gadam aktīvi, kā valdes loceklis, strādāju mūsu Igaunijas kompānijā, tirdzniecība, 4-7 veikali, 15-25 darbinieki, gada apgrozījums vairāk par 1milj. €. Es un grāmatvede ne reizi nebijām viņu VID un viņi pie mums. Es pat nezinu, kur atrodas VID ofiss Tallinā.

Varbūt jāsamazina vajadzības.

Nulles budžeta (zero based budgeting) vingrinājums šajā situācijā būtu tieši laikā.

Nevienai valstij nav pietiekošs, tādēļ ir valsts parāds un valsts ārējais parāds. Pēdējos gadus esam ļoooti daudz tērējuši un liela problēma korupcija.

Svarīgs vingrinājums būtu saprast cik ir produktīvo iedzīvotāju īpatsvars pret administrējošo, un ticiet man atbildi par to, ko vajadzētu izdarīt nebūs ilgi jāmeklē. Pārāk daudz ir tādu, kuri tajā vietā, lai koptu jaunaudzes deldē bikšu galu piemēram VID.

Man personīgi visvairāk sāpinaja šis moments (pat Ibumetin nepalīdz) no raksta: “2018.gada nodokļu reformas UIN īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir 2,7%, savukārt Igaunijā UIN ieņēmumi veido ap 10%. Vienlaikus Ašeradens pauda uzskatu, ka tik neliels uzņēmumu pienesums kopējā nodokļu masā nevar ilgi turpināties.” Izklausās pēc X Files, varbūt Skallija un Malders jāpieslēdz, lai izmeklē kāpēc tā Igaunijā mūžīgi skrien pa priekšu?! Varbūt ir iespējams kādas nodokļu pieredzes apmaiņas programmas ar Igaunijas VID un FM...

Mieru tikai mieru, arī sākotnēji 10 gadus igauņiem bija zemi UIN ienākumi. Bet auga sabiedrības labklājība. Viena projekta ietvaros bija ļoti labs ārvalstu ekonomistu pētījums.

Mums ar Taukača kungu bija saruna par Igauniju v. Latviju. Igaunijas veiksmes pamata ir vienkāršība t.sk. arī nodokļu sistēmā. Viena PVN likme bez izņēmumiem, viena UIN likme utt. Nav 1000 izņēmumi, atrunas, nav lobiju grupu “izsisti” atvieglojumi kā rezultātā nodokļi ir vieglāk administrējami. Sistēma līdz ar to ir godīgāka un VID var fokusēties uz problēmu gadījumiem ar mazākiem resursiem. Papildus visam nav administratīvais slogs, kura pamatā ir kaut kādas nevajadzīgas kustības, kuras jāveic, lai sertificētos, atskaitītos, apliecinātu un izkniksētos valsts un pašvaldību uzdevumā. Tiesu sistēmai arī ir vieglāk utt. Visbeidzot vienkāršs salīdzinājums. Igaunijas izglītības ministrijā ir, vismaz kādu laiku atpakaļ bija 30+ cilvēku, mums 300. Manuprāt ar to viss ir pateikts. Tur vienkarši vairs nav vajadzīgi komentāru. Viņiem katras darba rokas ir vērtīgas, mums, es vēl tagad atceros, kā manā iepriekšējā darba vietā tika aizstāvēts gaismas pils projekts ar argumentu, ka tam ir sociāla funkcija. Tas, ka tie celtnieki bija nodarbināti par valsts naudu bezjēdzīgā smilšu kustināšanā netika uztverta kā kaut kas slikts.

… un vēl viens būtisks iemesls kādēļ pēkšņi sāk pietrūkt naudas ir komunalo pakalpojumu sadārdzinājums. Tas īpaši skar veselības, izglītības nozares un beigu beigās arī valsts drošību. Ja Arvils un tas no names ekonomikas ministrijā pieķertos un kārtīgi izvēdinātu sabiedrisko pakalpojumu regulētāju, pārskatītu tarifus. 10% no problēmas atrisinātos.

Vēl viens piemērs VNI runā, ka Elizabetes 2 ir jāpatur valsts īpašumā un jāuztaisa par jauno ekonomikas ministrijas māju. Pie tās ofisu pārprodukcijas kāda tagad ir ieguldīt vēl minimums 2000€/m2 ir pilnīga izšķērdība, ja var uz 10 gadiem noīrēt jaunu A klases ofisu par 14 €/m2 ar 3 % indeksāciju. Kad valstī kāds sāks domāt šādi , tad nevajadzēs stenēt, ka naudas nepietiek. Finanšu patība ministriem ir mana 7-klasnieka līmenī.

Pilnīgi piekrītu, ka Igaunijā, likumdošana, ir daudz vienkāršāka un saprotama - esmu veikusi tur grāmatvedības uzskaiti. Likumdošanā nav teikumu: “… jāņem vērā šīs, ja tas nav pretrunā ar to …” un šo ķēdīti var turpināt. Vienā seminārā pārstāve minēja, ka viņas kolēģi Igaunijā sēž bez darba, jo Igauņu VID visu izdara viņu vietā - konsultē, palīdz un atbalsta uzņēmumus. Ļoti ceru, ka piedzīvošu to brīdi, kad Latvijā izmantos līdzīgu modeli.

Ja ieviestu vienkāršu nodokļu sistēmu un samazinātu nodokļu slogu uzņēmumiem, tad visi maksātu un miers, nevis meklētu nodokļu “optimizācijas” iespējas. Ir bijis pētījums, var sameklēt, ka pie nodokļu sloga samazināšanas valsts budžets iegūs vairāk. Un nodokļu sloga celšana nostrādā otrādi.

Respektīvi īstais brīdis Arvilam būt par varoni un ieiet vēsturē. Vai alternatīva atkal nomuļļāt maks. 4 gadus un aizšmaukt uz Briseli aknas bendēt.