VID nedrīkst no advokātiem prasīt info
Tā kārtējo reizi lēmusi tiesa. Šoreiz - ES tiesa. Arī Latvijas VID robežas nav skaidras. Par advokātu nodokļu nomaksu, protams, VID drīkst interesēties, bet ne par viņu klientiem. Ko lēma ES tiesa?
Kas notika?
Advokātu birojam (AB) tika uzlikts pienākums sniegt visu dokumentāciju par tās attiecībām ar klientu saistībā ar noteiktu korporatīvu ieguldījuma struktūru izveidošanu, sīki aprakstīt darījumus, par kuriem tā attiecīgi konsultējusi, paskaidrot klienta iesaistīšanos šajos procesos un identificēt tās sarunu partnerus. Šo rīkojumu nodokļu pārvalde (NP) izdeva pēc citas ES valsts nodokļu administrācijas pieprasījuma. AB bija atteikusies nodot iepriekš prasīto informāciju un dokumentus. AB apgalvoja, ka tādējādi tiktu izpausts advokāta noslēpums, kas ir saistošs AB. Šajā gadījumā attiecīgās konsultācijas turklāt netika sniegtas nodokļu jomā. Strīdīgajā rīkojumā NP par neizpildi piemēroja AB naudas sodu un apgalvoja, ka AB nevar atsaukties uz advokāta noslēpumu. Lieta nonāca tiesā un pēc tam - ES tiesā.
Ko par to saka Latvijas likums?
Advokatūras likums nosaka, ka:
zvērināti advokāti nedrīkst izpaust no un par klientu iegūto informāciju pat pēc tam, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir noslēgusies;
valsts un pašvaldību institūcijām jāgarantē advokātu neatkarība, un tām ir aizliegts pieprasīt ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu vai saturu.
Tādējādi mēs pat nedrīkstam VID apstiprināt vai noliegt vai VID norādītais klients ir vai nav mūsu klients, nemaz nerunājot par jebkādu palīdzības saturu.
Ko teica ES tiesa?
Par šo situāciju š.g. 26.septembrī lēma ES tiesa. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ES Pamat-tiesību hartu, minētais ES tiesas spriedums pasaka, ka:
Lēmums, ar ko advokātam pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādei saistībā ar informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kura paredzēta par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, tiek uzdots sniegt visu dokumentāciju un informāciju, kas saistīta ar advokāta attiecībām ar tā klientu un kas attiecas uz šo konsultāciju, ir iejaukšanās tiesībās uz advokāta un klienta saziņas neaizskaramību.
Faktiski personas, kas konsultējas ar advokātu, var pamatoti sagaidīt, ka viņu saziņa paliek privāta un konfidenciāla. Tāpēc, izņemot ārkārtas situācijas, šīm personām jābūt tiesiskajai paļāvībai, ka viņu advokāts bez viņu piekrišanas nevienam neizpaudīs informāciju, ka tās ir konsultējušās ar šo advokātu.
No minētajiem apsvērumiem izriet, ka advokāta juridiskajām konsultācijām, lai arī kādā tiesību jomā tās tiktu sniegtas, ir piemērojama ar Hartas garantētā pastiprinātā aizsardzība attiecībā uz advokāta un klienta saziņu.
Faktiski no minētās direktīvas izriet, ka atbilstīgi Hartai katrai dalībvalstij, īstenojot valsts procedūras saistībā ar šo informācijas vākšanu, ir pienākums garantēt advokāta un viņa klienta saziņas pastiprinātu aizsardzību.
Advokāta un viņa klienta saziņas pastiprināta aizsardzība ir piemērojama, neatkarīgi no tā, kādā tiesību jomā advokāts konsultē vai pārstāv savu klientu.
Pat nacionālā likuma normas, kas noteiktos gadījumos paredz atkāpi no advokāta-klienta noslēpuma, nav atbilstošas iepriekš minētajām ES tiesību normām.