Discussion about this post

User's avatar
JB's avatar

Diezgan daudz savulaik ņemos ar tiem grafikiem un mans iespaids ir sekojošs: likuma Par NunN 24. panta pirmajā daļā ir tie gadījumi, kad nodokļu maksātājam ir tiesības prasīt no VIDa grafiku, savukārt 26. panta vienpadsmitajā daļā un visādos "vienošanas līgumos" - tur VIDa "pretimnākšanas pienākums" ir daudz mazāks.

Kopumā parasti esmu argumentējis grafika nepieciešamību, paturot šo domu prātā, un nekad nebiju saņēmis atteikumu (tiesa, jāatzīst, ka ne vienmēr dabūju vēlamo termiņu, bet tomēr), līdz ar to 24. panta regulējums praksē, manuprāt, strādā daudzmaz sakarīgi.

Savukārt, runājot par vienošanas līgumu - pievienojos iepriekš autora (manuprāt) rakstītajam, ka tas ir visai dīvains jēdziens kā pēc būtības, tā arī pēc nosaukuma :) cerams, ka kaut kad valsts saprātīs, ka daudz lētāk un efektīvāk vienoties par mazāku summu un to saņemt, nekā bezgalīgi skriet pakaļ uzņēmuma amatpersonām un tērēt naudu uzņēmuma pārejas izmeklēšanai, kas galu galā tik un tā bieži vien beidzās maksātnespējās un tml., nemaz nerunājot, ka viss šis (izņemot, cerams pagaidām, uzņēmuma pārejas) tiek skaitīts ne tikai pie ģenerāldirektora, bet arī trīs tiesu instancēs, kas prasa no valsts vēl papildus izdevumus (kā tiesas darba, tā arī VID juristu apmaksai).

Expand full comment

No posts