ASV zinātnieki apgalvo, ka nodokļu ieņēmumi valstij palielinātos, ja palielinātu nodokli zemei un attiecīgi samazinātu IIN darbaspēkam un NĪN ēkām. Rezultāts - IKP pieaugums un laimīgāki iedzīvotāji.
Manuprāt, šis tiek apspriests jau diezgan sen. Kopumā, NĪN celšana ir visai loģiskais solis un, cik saprotu, par to īsti strīda (lēmjošo personu lokā) nav (vēl jo vairāk, ja tas tiks darīts kopā ar IIN samazināšanu). Jautājums ir drīzāk par to, kā to darīt - nevaru teikt, ka ļoti sekoju tam līdzi, bet no pēdējiem gadiem atceros vismaz divas koncepcijas: (1) kadastrālās vērtības celšana/pietuvināšanas tirgus vērtībai, (2) likmes palielināšana, bet ar pirmā īpašuma atbrīvojumu. Pirmais variants, cik es saprotu, neaizgāja (pareizāk, droši vien, ļoti bremzē) dēļ tā, ka no Jūrmalas būtu jābrauc projām visiem "parastiem cilvēkiem" (kaut gan man šis arguments nešķiet loģisks - ja reiz vieta tirgus attīstības rezultātā(!) kļūst dārgākā un tu vairs nevari tādu atļauties - pārdod zemi un iegādājies tur, kur var atļauties + vēl nopelnīsi + nebūs mākslīgi jāveido tirgum prētējo situāciju). Otrais neaizgāja tādēļ, ka dažiem ir tikai viens īpašums, bet tā ir miljoniem vērta pils, bet dažiem ir divas dārzu mājiņas - šādos apstākļos maksā tikai otrais, kas acīmredzami neatbilst attiecīga nodokļa mērķim (šis variants tik tiešām ir nepārdomāts, bet ja "neapliekamu minimumu" veidot ne no NĪ skaita, bet no kad.vērtības, tad, man šķiet, veidotos visai loģiskā konstrukcija: dzīvojamai telpai par pirmajiem XXX tūkstošiem no kad.vērtības nodokļis netiek piemērots - nezinu vai šis variants bija piedāvāts).
Bet vēlmi uzrakstīt šo komentāru izraisīja pašvladību jautājuma pieminēšanā rakstā. Sabiedriskajā darbībā pēdējā laikā esmu periodiski iesaistīts pašvaldību jautājumos, un no šī redzespunkta teiktu, ka pirms vērtēt IIN vs. NĪN ritlodziņa (vai pareizais vārds? domāts paredzāmo ieņēmumu sadalījumu starp šiem nodokļiem) bīdīšanas ietekmi uz pašvaldībām ir jāsakārto pašvaldības izlīdzināšanas fonda darbība (nebiju vēl pētījis, vai un kā to ietekmēja jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana, iespējams situācija beidzot sāka kustēties uz labo pusi), jo citādi pastāv (manuprāt, liels) risks, ka labas un tirgus ekonomikā balstītas idejas nodokļu sadalē tiks izjauktas ar "lūdzošās ekonomikas" (kā to sauc LTRK priekšsēdētājs Rostovska kungs) izpausmēm un tml. (proti, ja galu galā konkrētai pašvaldībai piekrituša nodokļu nauda tālāk tiks sadalīta ar izlīdzināšanas fonda starpniecību, kam ar tirgus ekonomiku ir mazs sakars, tad pat ļoti pareizajam sākotnējam sadalījumam būs visai maza nozīme).
Manuprāt, šis tiek apspriests jau diezgan sen. Kopumā, NĪN celšana ir visai loģiskais solis un, cik saprotu, par to īsti strīda (lēmjošo personu lokā) nav (vēl jo vairāk, ja tas tiks darīts kopā ar IIN samazināšanu). Jautājums ir drīzāk par to, kā to darīt - nevaru teikt, ka ļoti sekoju tam līdzi, bet no pēdējiem gadiem atceros vismaz divas koncepcijas: (1) kadastrālās vērtības celšana/pietuvināšanas tirgus vērtībai, (2) likmes palielināšana, bet ar pirmā īpašuma atbrīvojumu. Pirmais variants, cik es saprotu, neaizgāja (pareizāk, droši vien, ļoti bremzē) dēļ tā, ka no Jūrmalas būtu jābrauc projām visiem "parastiem cilvēkiem" (kaut gan man šis arguments nešķiet loģisks - ja reiz vieta tirgus attīstības rezultātā(!) kļūst dārgākā un tu vairs nevari tādu atļauties - pārdod zemi un iegādājies tur, kur var atļauties + vēl nopelnīsi + nebūs mākslīgi jāveido tirgum prētējo situāciju). Otrais neaizgāja tādēļ, ka dažiem ir tikai viens īpašums, bet tā ir miljoniem vērta pils, bet dažiem ir divas dārzu mājiņas - šādos apstākļos maksā tikai otrais, kas acīmredzami neatbilst attiecīga nodokļa mērķim (šis variants tik tiešām ir nepārdomāts, bet ja "neapliekamu minimumu" veidot ne no NĪ skaita, bet no kad.vērtības, tad, man šķiet, veidotos visai loģiskā konstrukcija: dzīvojamai telpai par pirmajiem XXX tūkstošiem no kad.vērtības nodokļis netiek piemērots - nezinu vai šis variants bija piedāvāts).
Bet vēlmi uzrakstīt šo komentāru izraisīja pašvladību jautājuma pieminēšanā rakstā. Sabiedriskajā darbībā pēdējā laikā esmu periodiski iesaistīts pašvaldību jautājumos, un no šī redzespunkta teiktu, ka pirms vērtēt IIN vs. NĪN ritlodziņa (vai pareizais vārds? domāts paredzāmo ieņēmumu sadalījumu starp šiem nodokļiem) bīdīšanas ietekmi uz pašvaldībām ir jāsakārto pašvaldības izlīdzināšanas fonda darbība (nebiju vēl pētījis, vai un kā to ietekmēja jaunā Pašvaldību likuma pieņemšana, iespējams situācija beidzot sāka kustēties uz labo pusi), jo citādi pastāv (manuprāt, liels) risks, ka labas un tirgus ekonomikā balstītas idejas nodokļu sadalē tiks izjauktas ar "lūdzošās ekonomikas" (kā to sauc LTRK priekšsēdētājs Rostovska kungs) izpausmēm un tml. (proti, ja galu galā konkrētai pašvaldībai piekrituša nodokļu nauda tālāk tiks sadalīta ar izlīdzināšanas fonda starpniecību, kam ar tirgus ekonomiku ir mazs sakars, tad pat ļoti pareizajam sākotnējam sadalījumam būs visai maza nozīme).