Bīstams Senāta spriedums par PVN pārmaksu
Ja agrāk pēc VID lēmuma neatmaksāt PVN nodokļu maksātājs varēja pameklēt papildus pierādījumus un prasīt VID pārmaksātā PVN atmaksu vēlreiz, tad pēc jaunā sprieduma tas kļuvis bīstami.
Jāapstrīd, nevis jāsniedz jaunu iesniegumu VID
Tātad, pēc šī š.g. oktobra Senāta sprieduma, ja VID atsaka atmaksāt PVN pārmaksu, turpmāk šādu lēmumu noteikti jāapstrīd, ja vēlaties pacīnīties par savu PVN! Šo secinājumu, Senāta ieskatā, apstiprina likums „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka pārmaksātās nodokļu summas dzēš, ja VID pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums.
Dažas citas spriedumā noteiktās svarīgas atziņas
PVN atskaitīšanas tiesības ir PVN sistēmas mehānisma neatņemama sastāvdaļa un tās principā nevar ierobežot.
PVN pārmaksa pēc savas būtības ir nodokļu maksātāja īpašums; tādēļ prasījumu tiesai persona var formulēt kā prasījumu atdot personas īpašumu.
Tiesa nevar vērtēt tādu PVN atmaksas atteikuma pamatojumu, kas nav norādīts VID lēmumā.
PVN pārmaksas atteikuma gadījumam ir tieši tādas pašas sekas, kā audita gadījumā. Ja VID lēmums par pārmaksas neatmaksāšanu nav pieņemts audita rezultātā, tad arī tiesai nav jāveic izmeklēšana tādā apjomā un dziļumā, kas būtībā aizvietotu auditu, kuru VID nav veicis.
Tad arī spriedums varētu tehniski izskatīties mazliet savādāks - ar spriedumu tiesa var uzlikt pienākumu VID apstiprināt pārmaksu.
VID nav šķēršļu par attiecīgo periodu veikt auditu; to VID drīkst darīt, kamēr vien nav iestājies 3 gadu noilgums - veicot pārbaudi par nodokļa pārmaksas pamatotību, vai arī pēc tam tiesas procesa laikā vai pat pēc tiesas sprieduma.
Tātad..
Turpmāk nodokļu maksātājiem jābūt uzmanīgiem ar VID lēmumiem, ar kuriem atsaka PVN pārmaksu. Savukārt, VID būs uzmanīgāks ar pamatojuma formulēšanu lēmumā, jo tiesā no cepures nekādus jaunus argumentus viņi izvilkt nedrīkstēs.
Šis spriedums ir bīstams, jo tagad jūs varat zaudēt tiesības uz PVN pārmaksu vienkārši nokavētā procesuālā termiņa dēļ.
Kādēļ šis varētu būt daudzpunkts, ne punkts?
Neesmu līdz galam pārliecināts vai šis spriedums saskan ar pašas tiesas minēto konstitucionālo tiesību uz īpašumu. Vai manu īpašumu valsts tik vienkārši drīkst atņemt (ja esmu nokavējis 30 dienu apstrīdēšanas termiņu)? It sevišķi laikā, kad mainījusies prakse un daudzi par to nezin. Par to reiz strīdējāmies Satversmes tiesā un tur ST (mazliet citā kontekstā, gan) teica, ka tas nav ok. Toreiz ar likumu daudziem tika atņemtas PVN pārmaksas. Mēs kopā ar klientu teicām ST, ka tur likuma pārejas periodam jābūt tikpat garam, cik noilgumam. Balstoties uz līdzīgām lietām Lielbritānijā u.c. Pie nepieciešamības būtu šo jāpapēta sīkāk.
Cik es saprotu, lietas būtība ir prakses maiņa tādējādi, ka strīds par atteikumu atmaksāt pārmaksu ir nevis strīds par labvēlīga AA izdošanu, bet gan par nelabvēlīga AA atcelšanu. Jāatzīst, ka pat ne katrs pratizējošs jurists labi izprot šo atšķirību (it īpaši ar tā praktisko ietekmi uz procesu), nemaz nerunājot par to, ka parasti šis lietas tiek risinātas grāmatvedībā (vismaz sākotnēji), kam šī atšķirība vispār nebūtu jāzina. Interesanti, kā tas izskatīsies no malas, kad bez likuma maiņas(!) viss tas, ko vidusmēra grāmatvedis/VID darbinieks labi zināja (ka pieprasījumu atmaksāt var iesniegt atkārtoti), pēkšņi, kļūva nederīgs... Domāju, ka par šo 99% uzzinās "hard way" un, vēl jo vairāk, interesanti, kā situācija izskatīsies tiem, kam jau bija atteikta pārmaksa un tie šobrīd is pierādījumu vākšanas stadijā "jo taču var iesniegt atkārtoti". Pirmšķietāmi, būtu jāprasa termiņa atjaunošana (izskatās pēc tiesiskās paļāvības principa pārkāpuma), bet, pirmkārt, ir šaubas, ka par to kāds laikus padomās (jo, ka minēju, īsti nav pamata aizdomāties par šo), otrkārt, kā VID/ART uzskatīs AT prakses maiņu par pietiekamu pamatu termiņa atjaunošanai.