Biznesam draudzīgs VID

Vai un kā tas iespējams? Gatavojoties šodienas vizītei pie Valsts Prezidenta, kur šaurā lokā plānota darba grupa par šī bloga virsrakstā minēto tēmu, atļaušos mazliet pasapņot.

VID galvenie klienti

VID prioritātēm droši vien jāsakrīt ar valsts ekonomikas attīstības prioritātēm. Tādēļ īpašu attieksmi pelnošas nodokļu maksātāju kategorijas varētu būt: eksportētāji, investori un pēc Paretto principa - tie 20%, kas valstij atnes 80% budžeta ieņēmumu,

Kas svarīgi VIP klientiem?

Visām šīm kategorijām droši vien svarīgi, lai VID būtu VIP klientu nodaļa, kas viņus spētu apkalpot zinoši cilvēki ar ļoti labu angļu valodu. Polijā pat šai ziņā ir bijusi īpaša ‘akcija’ - pārvilināt uz nodokļu administrāciju augsta līmeņa nodokļu konsultantus no privātā sektora. Vai valstij tas atmaksāsies? Diez vai te prasās atbilde.

Jārunā ar VIP klientiem

Uzņēmumi nu jau labi pārzina savas KYC procedūras un riskus (piemēram, PVN uzrēķina riskus), ko nes elementāras informācijas nezināšana par klientiem un darījumiem. Arī VID būtu jātiekas ar saviem svarīgākajiem klientiem un jānoskaidro viņu biznesa plānus un problēmas. Lietuvas VID jau cenšas ieviest šādu praksi, piemēram. Par to stāstīja mūsu Lietuvas biroja nodokļu prakses vadītāja, kas agrāk bija vadošā amatā Lietuvas VID.

Ātrāki strīdi

Jāievieš pirmstiesas strīdu izskatīšanas komisiju un izlīguma iespēju. Lai uzņēmumiem būtu iespēja ātri izbeigt strīdu ar kādu kompromisa risinājumu un atgriezties pie naudas pelnīšanas.

Moderna Nodokļu policija

Jāturpina reformēt VID Nodokļu un muitas policiju - tai jātiek vaļā no pagātnes super-negatīvās reputācijas un jāuzlabo nodokļu likumu zināšanas, jo nodokļu strīdiem arvien biežāk novirzoties no administratīvā procesa uz kriminālprocesu policijas darbs būtiski var ietekmēt biznesa vidi kopumā.

Statistika nemelo

Starp citu, uztaisīju grafiku, kā izskatās attiecīgajā gadā uzsākto nodokļu lietu skaits administratīvajā un kriminālprocesā. Tendence, šķiet, acīmredzama - uz kuru procesu virzās nodokļu lietas. Avoti: VID un IeM.

Nokavējuma nauda

18,25% gadā ir par daudz. Tik lieli procenti pat būtībā vairs nav kavējuma %, bet sods. Šis nav, protams, VID jautājums, bet biznesa vides uzlabošanas jautājums. Arī nesenajā Dienas Bizness rakstā par VID redzams, ka nokavējuma naudas ir ienesīga VID rūpala, no kuras valsts nevēlas atteikties - pēdējos gados tas ienes stabili starp EUR 30 un 40 milj. ik gadu. Lietuvā, piemēram, šis procents ir krietni samērīgāks - 0,029% dienā, jeb ap 10,6% gadā.

Uzziņas par maksu

Viens no veidiem, kā uzlabot uzziņu kvalitāti, ir ieviest samaksu par uzziņas izsniegšanu, kā tas ir Igaunijā u.c. valstīs. Tas atsijās uzziņas, kas paņem daudz administrācijas resursu, bet nav pietiekoši svarīgas. Kopumā VID darbinieku profesionalitāte uzlabotos ar iekšējās akadēmijas, atestācijas (kad par daudz darbinieku) un bonusu sistēmas izveidošanu. Iespējams, VID darbinieki varētu stažēties privāto konsultāciju uzņēmumos.

Aplikācija ziņošanai par problēmām

Te gribētos atgādināt par Singapūras pieredzi - ne visi risina savas problēmas caur NVO (LTRK, LDDK). Tādēļ VID svarīgāk būtu ieviest visiem pieejamu resursu (aplikāciju, speciālu dienestu, utt), kur ikvienam iespējams ziņot par sistēmiskām problēmām. Tādējādi ziņotājs saņemtu par problēmu atbildīgās personas koordinātes un turpat no VID sagaidītu atbildi - kāds tad ir problēmas risinājums?

Sadarbība ar ministrijām

Prieks, ka šī brīža VID direktorei veidojas laba sadarbība ar FM, atšķirībā no vairākām viņas priekšgājējām. Tas vieš cerības, ka FM spēs operatīvāk no VID saprast, kas nepieciešams nodokļu maksātājiem. Piemēram, nodokļu likumu vienkāršošana uzlabos arī VID darbu un draudzīgumu nodokļu maksātāju acīs.

Piemēram, tiesisko vidi uzlabos, ja uzņēmumu pārejas lietas tiesā skatīs ‘parastajā kārtībā’ - 3 instancēs, jo šobrīd nolēmumi vienā instancē mēdz būt nekvalitatīvi. Bieži nolēmumi pat ir pretrunā lietā noskaidrotai informācijai un pierādījumiem, bet augstākās instances nav.

Nepieciešams ļaut uzņēmumiem izdzīvot līdz tiesas gala nolēmumam. Šobrīd, ja VID nepiešķir nomaksas grafiku (piemēram, dēļ jocīgiem striktiem pieteikšanās termiņiem), bet tiesas nedod pagaidu noregulējumu (un tiesas parasti nedod), VID lēmumam seko aktīvās piedziņas darbības. Tas būtiski ierobežo uzņēmēja spēju turpināt biznesu un spēju aizstāvēt savas tiesiskās intereses, jo VID uzliek liegumu aktīvu atsavināšanai un inkaso bankas norēķinu kontiem. Piemēram, Lietuvā nodokli nav jāmaksā, kamēr ir strīds, bet Somijā administrācijai ir pienākums apturēt piedziņu, ja strīds nav acīmredzami nepamatots. Proti, tiklīdz nodokļu maksātājam ir kaut cik loģiski argumenti, administrācijai obligāti jāaptur piedziņu.

Un kādas ir Jūsu domas?

Vēl varat paspēt līdz pēcpusdienai te iekomentēt savu VID prakses uzlabošanas versiju. Iespējams, ka paspēšu to nokomunicēt tālāk pēc piekritības.