Vai un kā tas iespējams? Gatavojoties šodienas vizītei pie Valsts Prezidenta, kur šaurā lokā plānota darba grupa par šī bloga virsrakstā minēto tēmu, atļaušos mazliet pasapņot.
Jāgroza Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 1.daļas 16.punkts, lai nodokļu administrācijai par visiem gadījumiem, kad konstatē nodokļu parādu lielos apmēros nebūtu pienākums virzīt ziņojumus policijai ar aizdomām par izdarītu izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc KL 218.panta. Ne vienmēr tā ir ļaunprātīgā izvairīšanās, ir vienošanās par nod.nomaksu utml., bet atbilstoši šai normai VID ziņo izmeklēšanas iestādei un lūdz vērtēt KPL kārtībā nepieciešamību uzsākt kriminālorocesu.
Paldies, Leila! Labs priekšlikums. Tikai, vai VID NMP tādos gadījumos nav tiesību neuzsākt kriminālprocesu, ja nav konstatēta ļaunprātīga izvairīšanās? Taču galvenais - vai te tomēr jāmaina VID izpratni par attiecīgo likuma normu, nevis jāgroza likumu? Man sanāk šāda loģiskā ķēdīte:
1. jūsu minētā norma saka, ka VID jāziņo policijai, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība;
2. KL 218.p. paredzēts par izvairīšanos no nodokļu samaksas;
3. N&N definīcijās ir 'izvairīšanās' - te kritēriji ir:
a. apzināts pārkāpums (kas būtībā norāda uz ļaunprātību); UN kāds no sekojošiem kritērijiem:
b. nepareiza informācija nodokļu deklarācijās,
c. deklarācijās prasītās informācijas nesniegšana VID;
d. nepamatota nodokļu atvieglojumu piemērošana;
c. cita darbība, kā rezultātā nav nomaksāti nodokļi pilnā apmērā.
Vai tam, ka piepildījušies biznesa riski un uzņēmums bankrotē un nevar samaksāt nodokļus var piepildīties 'apzināta pārkāpuma' kritērijs? Šaubos, ka nodokļu parāda gadījumā uzņēmums (tā valde) parastā gadījumā vēlējies nonākt bankrota vai vienkārši nodokļu parāda situācijā, kas noved pie nespējas samaksāt nodokļus. Jautājums laikam pat atsevišķas izpētes vērts.
Jāgroza Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta 1.daļas 16.punkts, lai nodokļu administrācijai par visiem gadījumiem, kad konstatē nodokļu parādu lielos apmēros nebūtu pienākums virzīt ziņojumus policijai ar aizdomām par izdarītu izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc KL 218.panta. Ne vienmēr tā ir ļaunprātīgā izvairīšanās, ir vienošanās par nod.nomaksu utml., bet atbilstoši šai normai VID ziņo izmeklēšanas iestādei un lūdz vērtēt KPL kārtībā nepieciešamību uzsākt kriminālorocesu.
Paldies, Leila! Labs priekšlikums. Tikai, vai VID NMP tādos gadījumos nav tiesību neuzsākt kriminālprocesu, ja nav konstatēta ļaunprātīga izvairīšanās? Taču galvenais - vai te tomēr jāmaina VID izpratni par attiecīgo likuma normu, nevis jāgroza likumu? Man sanāk šāda loģiskā ķēdīte:
1. jūsu minētā norma saka, ka VID jāziņo policijai, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība;
2. KL 218.p. paredzēts par izvairīšanos no nodokļu samaksas;
3. N&N definīcijās ir 'izvairīšanās' - te kritēriji ir:
a. apzināts pārkāpums (kas būtībā norāda uz ļaunprātību); UN kāds no sekojošiem kritērijiem:
b. nepareiza informācija nodokļu deklarācijās,
c. deklarācijās prasītās informācijas nesniegšana VID;
d. nepamatota nodokļu atvieglojumu piemērošana;
c. cita darbība, kā rezultātā nav nomaksāti nodokļi pilnā apmērā.
Vai tam, ka piepildījušies biznesa riski un uzņēmums bankrotē un nevar samaksāt nodokļus var piepildīties 'apzināta pārkāpuma' kritērijs? Šaubos, ka nodokļu parāda gadījumā uzņēmums (tā valde) parastā gadījumā vēlējies nonākt bankrota vai vienkārši nodokļu parāda situācijā, kas noved pie nespējas samaksāt nodokļus. Jautājums laikam pat atsevišķas izpētes vērts.