Kāpēc Latvijā ir akcīze kafijai? Fiskālie apsvērumi un ES regulējumi

Kafijas akcīze Latvijā tika ieviesta fiskālu apsvērumu dēļ. Kāpēc citas ES valstis nepiemēro šo nodokli un uz kāda pamata lūdzām EK to atcelt?

Atļāvāmies pasūdzēties Eiropas Komisijai par akcīzi kafijai. Akcīzes ieviešanai jābūt pamatotai ar kādu veselības vai citu sabiedrībai svarīgu iemeslu, bet kafijas akcīzi Latvijā ieviesa vien aiz fiskāliem apsvērumiem. Sūdzība EK tapa sadarbībā ar King Coffee Service.

Kādēļ Latvijā ir akcīze kafijai?

Lai gan akcīze kafijai ir t.s. brīvprātīgs objekts, arī to regulē attiecīgās ES direktīvas un ES tiesu prakse. Jā, Latvija drīkst izvēlēties būt starp tām sešām ES valstīm, kas piemēro akcīzi kafijai. Taču, tas ir neapstrīdams fakts (ko var konstatēt no likumprojekta anotācijas), ka akcīzes kafijai pieņemšanas brīdī nebija citu apsvērumu, kā vien šādi iekasēt naudu valsts budžetā. Šādu iemeslu pat publiski Delfi rakstā neslēpj FM.

Kādam jābūt iemeslam akcīzes ieviešanai?

Tā akcīzei nevajadzētu strādāt. Ne attiecībā uz brīvprātīgiem, ne obligātiem objektiem. Lai apliktu kādu objektu ar akcīzi, jābūt dokumentētam sabiedrībai svarīgam iemeslam. Vēl arī jautājums - vai kafijai šādu sabiedrībai svarīgu iemeslu pat teorētiski iespējams atrast. Taču tas šajā gadījumā pat nav svarīgi - likuma pieņemšanas brīdī (pirms >20 gadiem) šāds iemesls nav bijis.

1992.g. direktīvā kafija - luksuss prece

Publiski mazliet par šo tēmu sākām diskutēt ar profesori Rita de la Feria. Turpat iepriekšējā blogā par šo tēmu arī rakstīts sīkāk par attiecīgo ES tiesas spriedumu, vismaz kā mēs to saprotam, kas pamato iepriekš minēto pieeju. Arī profesore publiski norādīja, ka kafija ir novecojis akcīzes objekts, jo to ieviešanas brīdī uzskatīja par luksuss preci. Savukārt šī brīža akcīzes objektu uzskaitījumā, atšķirībā no 1992.g. direktīvas, jaunajā ES direktīvā kafijas nemaz nav. Ok, valstis joprojām drīkst ieviest brīvprātīgos akcīzes objektus, arī kafiju. Tomēr tad nepieciešams vismaz attiecīgs pētījums un pamatojums, kas nav fiskāli apsvērumi.

Zinātnieki vēl strīdas par ietekmi uz veselību

Te ir manabalss.lv iniciatīva vākt parakstus, lai ierosinātu Saeimas komisijai lemt par akcīzes kafijai atcelšanu (tur vēl iespējams parakstīties). Tur ir vērtīgi 2023.g. apkopoti materiāli par svaigākajiem pētījumiem par kafijas ietekmi uz veselību. No tiem izskatās, ka es drīzāk turpināšu dzert kafiju, nevis atturēšos no tās. Jā, 1991.g. PVO klasificēja kafiju kā "iespējami kancerogēnu cilvēkiem". Taču 2016.g. PVO mainīja viedokli un kafijas klasifikāciju: "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem".

Tad kādēļ akcīze kafijai?

Tātad, kafija nav luksuss prece un nav kancerogēna. Tad kādēļ pastāv akcīze kafijai? Taču galvenais - vai tagad akcīzes nodokļa likums kļūs par tādu universālu nodokli, ar ko varēs aplikt jebko, kad vien valstij aptrūksies nauda? Ja papēta iekasēto nodokļu valsts budžeta pīrāgu, salīdzinoši ar citām OECD valstīm (vidēji ap 7% no visiem nodokļu ieņēmumiem), mums akcīzes īpatsvars jau ir lielāks - ap 11%. Turklāt, te nedaudz paķidājām profesores de la Feria rakstu par to, ka pēc būtības arī auto reģistrācijas nodokļi ir to lietošanas (akcīzes) nodokļi. Tātad, akcīzes īpatsvars ir vēl lielāks Latvijas nodokļu pīrāgā.

Būtisks pelēkais tirgus

Nozares spēlētāji gaužas arī par to, ka akcīzes kafijai blakne ir, ka liela daļa šo nodokli nemaksā un neatskaitās. Rezultātā atkal cieš godīgie - viņiem grūti konkurēt ar pelēko sektoru. Kafijas akcīzes tirgus arī šķiet pārāk mazs, lai VID aktīvi vēlētos to sakārtot. Tāpat kā ar dabas resursu nodokli u.c. mazajiem nodoklīšiem. Maksā vien tie, kas to dara labprātīgi.

No statistikas par 2022.g. redzams, ka 84% kafijas akcīzes samaksā vien 20 uzņēmumi. Kopā tajā pat gadā akcīzes nodokļa par kafiju maksātāju skaits bija ap 250.

Ak šīs pelēkās balkona (online) durvis..

Nemaz nerunāsim te par iespējām ieiet interneta veikalu dzīlēs un saņemt kafiju sev tuvākajā pakomātā vai pie mājas durvīm bez akcīzes. It kā piegādātājam jāmaksā arī par tādām piegādēm, bet vai maksā? Varbūt lielākie online tirgotāji ir informēti par šādu Latvijas īpatnību - pienākumu te maksāt akcīzi, bet pārējie.. Kā VID plāno konstatēt online tirgotāju nesamaksāto akcīzi un kā tikt klāt online tirgotājiem, kas te nemaksā kafijas akcīzi? Kosmoss. Ja online veikals nav parūpējies Latvijā akcīzes nomaksai iecelt pārstāvi, vai jūs zinājāt, ka jūs katrs kā pircējs esiet atbildīgi par akcīzi par katru saņemto kafijas paku? Tikai, kā es kā pircējs varu zināt vai pārdevējs ir samaksājis akcīzi? Kārtējās prasības vien papīra smērēšanai, kas praksē nestrādā. Varbūt VID jāveido kafijas policiju, jo kafija ir gandrīz katrā mājā.

Lieka birokrātija

Kādam no mūsu klientiem nācās gadiem strīdēties ar VID, jo akcīzes preču noliktavas dokumentācijā mēdz veidoties nesakritības dēļ kafijas akcīzes pārvietošanas un glabāšanas regulējuma nesakritībām Latvijā un ES. Piemēram, ja Latvijas noliktavā tur kafiju ES tirgum, to ne vienmēr novieto akcīzes preču noliktavā vai to novieto akcīzes noliktavā bez speciālas atļaujas glabāt kafiju. Tādējādi nepamatoti šādai kafijai jāpiemēro atliktā nodokļa režīmu. Tehniski - pārkāpums, kas iesaistītajiem var maksāt licences un sodus. Par ko? Arī šādi apstākļi ir laba augsne pelēkajam tirgum.

Latvijā 2.lielākie nodokļi kafijai ES

Tabulā - akcīze un PVN kafijai ES, ja pieņemta pašizmaksa ir EUR 10/kg. Ap 1/2 no ES valstīm kafijai piemēro samazināto PVN likmi.

Kas ideālā gadījumā notiks tālāk?

Ja EK piekritīs mūsu viedoklim un konstatēs ES tiesību normu pārkāpumu, tā nosūtīs paziņojumu Latvijai, kurai divu mēnešu laikā ir jāsniedz skaidrojumu vai jāgroza likumu. Ja Latvija to nedarīs, EK var iesūdzēt Latviju ES tiesā. Tomēr jāatzīst, ka šāds sūdzību mehānisms praksē nostrādā ļoti retos gadījumos.

P.s. Droši pakomentējiet, ja redzat jūs interesējošu nodokļu tēmu, ko būtu vērts komentēt kādā no nākamajiem blogiem, vai arī ir kāds cilvēks, kuru vēlaties dzirdēt kādā no nākamajiem podkāstiem.