Labas ziņas eksportētājiem

Senāts septembrī apturējis VID centienus liegt piemērot 0% PVN likmi, ja preci.. tā teikt 'palaida pa apli' (A-B-C-A). Senāts vērtēja tikai 0% PVN kritērijus, bet apgabaltiesa pārsniegusi pilnvaras.

Kas notika?

Uzņēmums A (SIA Latvijā) pārdeva uzņēmumam B (arī SIA Latvijā) preces (vistas fileju), kuras B ar uzcenojumu pārdeva uzņēmumam C (OU Igaunijā). Preces uz Igauniju fiziski aizvestas, bet.. C tās par to pašu iegādes cenu pārdeva atpakaļ A un nogādāja uz A noliktavu Latvijā. Puses savstarpēji nav bijušas saistītas.

Ko saka apgabals un VID?

Uz to, ka šajā darījumu ķēdē kaut kas nav ok, norāda Igaunijas uzņēmuma iesaiste bez jebkādas peļņas. Mūsdienu pasaulē nekas nenotiek bez maksas, taču nereti uzņēmumiem gadās slikti biznesa lēmumi, kuri var būt pat zaudējumus nesoši. Tā vai savādāk, VID uzskatīja un apgabals arī nosprieda, ka faktiski darījumi ir anulēti un tādēļ bija jāveic priekšnodokļa korekcijas.

Sajūtas

Šis viedoklis man šķiet neloģisks tādēļ vien, ka pievienotā vērtība ir bijusi - B pārdeva preci ar uzcenojumu. Turklāt, pagaidām nekas neliecina, ka uzņēmumus vajadzētu sodīt ar papildus 21% neatskaitāmu PVN. Visbeidzot, PVN sistēma tā nestrādā, ka VID var skatīties uz visu darījumu ķēdi - jāskatās uz vienu konkrētu nodokļu maksātāju un tā darījumiem. Šajā gadījumā - vai B bija tiesības piemērot 0% PVN?

Ko teica Senāts?

0% PVN kritēriji

0% PVN piemērošanai jāizpildās 2 kritērijiem (mazliet tos vienkāršoju):

1. pircējs ir norādījis derīgu savu citas dalīb-valsts PVN nr.;

2. preces nosūtītas uz galamērķi citā dalībvalstī.

Tiesu praksē šo interpretē ar sekojošiem 2 kritērijiem:

1. Tiesības rīkoties kā īpašniekam nodotas pircējam;

2. preces ir izvestas no pārdevēja valsts.

Vajadzēja zināt

Un, protams, visam šim ir lielais izņēmums - vai Latvijas uzņēmumam vajadzēja zināt, ka kaut kur darījumu ķēdē notika vai notiks (!) PVN izkrāpšana. Tiesa interpretē arī, ka krāpšana ir arī nekorektas piegādes adreses norādīšana pavaddokumentos. Tikai tad vēl jāpierāda pārdevēja saistību ar šo krāpšanu.

Ja kas aizdomīgs, jāskaidro

Tiesa arī norāda uz to, ka pārdevējs nevar paļauties uz to, ka viņš neko par krāpšanu nezin. Ja tam ir pamanāmas kādas aizdomīgas darījuma detaļas, tad jāmēģina noskaidrot to cēloni. Senāts to nemin, bet no ES tiesu prakses atceros, ka var būt vienīgi viens šāds aizdomas izraisošs faktors - tirgum acīmredzami (par PVN tiesu) neatbilstoša darījuma cena. Un uzņēmumiem jādokumentē, ka tas mēģinājis skaidrot aizdomīgu detaļu cēloņus.

Kas tad ar uzņēmumu B?

Senāts apturēja VID un apgabaltiesas jaunradi un konstatēja, ka šajā gadījumā uzņēmums B bija izpildījis iepriekš minētos kritērijus. Turklāt, VID nepārliecināja tiesu par a) krāpšanas esamību un b) par pārdevēja zināšanu par to, pat, ja tāda būtu notikusi. Pārdevēja pārliecināšanās par preces nonākšanu galamērķī jau sniedzas pāri nepieciešamajām prasībām, lai pārdevējs drīkstētu piemērot 0% PVN.

Procesuāla nianse

Kasācijas sūdzībā uzņēmums B norādīja, ka apgabals ir VID vietā izdomājis jaunu argumentāciju, kas nemaz nebija ietverta VID lēmumā. Likumā noteikts, ka tā darīt nedrīkst - jāņem vērā tikai to pamatojumu, kas ietverts VID lēmumā. Līdz ar to Senāta vērtējumam palika vien jautājums - vai tiešām notikusi pamatojuma maiņa? VID apgalvoja, ka darījumi ir imitēti - noformēti dokumenti bez reālas preču kustības. Taču tiesas laikā pierādīts, ka preču kustība bijusi. Apgabals teica, ka darījumu ķēde (aplis) notikusi, lai slēptu uzņēmuma B veikto preču iegāžu un piegāžu anulēšanu (!). Tādēļ Senāts konstatēja VID lēmuma pamatojuma maiņu un ka šī pārkāpuma dēļ arī apgabaltiesas spriedums ir atceļams.