Latvijas nodokļu vēsture: interesanti fakti

Ieskats Latvijas nodokļu vēsturē no 19. gadsimta līdz 2. Pasaules karam. Kā nodokļi ietekmēja vēlēšanu tiesības, komercdarbību un valsts attīstību?

Nejauši uzdūros nodokļu vēstures grāmatas Satversmes tiesneša Jāņa Neimaņa sadaļai par Latvijas vēsturi. Mēģināju te piefiksēt sev interesantus faktus - varbūt vēl kādam tas interesēs.

Nodokļu un vēlēšanu tiesību saistība

Latvijā

Jau 19.gs. 2.pusē vēlētājus, atkarībā no samaksāto nodokļu apmēra, iedalīja 3 klasēs un katru no tām vēlēšanu rezultātā pārstāvēja attiecīgajā pašvaldībā. Nodokļu parādniekiem nebija tiesību balsot. Vēlēšanu tiesības bija arī juridiskām personām, kas maksāja nodokļus.¹ Savukārt, Rīgā 19.gs., tiesības būt ievēlētiem bija atkarīgas gan no tā vai samaksāts noteikts nodokļu apmērs, gan no īpašuma tiesībām. Rezultātā vien 1% pilsoņu Rīgā bija tiesības būt ievēlētiem un nabadzīgākiem nebija cerību sagaidīt viņu interesēs pieņemtus likumus.

No taxation without representation

Kā zināms, virsrakstā minēto saukli 18.gs. lietoja ASV, lai protestētu pret Britu uzspiesto nodokļu sistēmu. Tur doma bija - nemaksāsim nodokļus, ja mūs nepārstāv parlamentā (pārstāv tikai Briti). Citiem vārdiem - mums arī jābūt teikšanai parlamentā, kā jāveido nodokļu sistēmu, ja reiz maksājam nodokļus. Tādējādi arī tur, gan - neoficiāli, vēlēšanu tiesības centās sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Kas notika tālāk, mēs visi zinām: 1775-1783 Amerikas revolūcija. Tāpēc virsrakstā minētais sauklis saistīts ar ASV cīņu par neatkarību.

Cilvēktiesības

Vēlēšanu saistība ar īpašumu vai nodokļiem ASV u.c. izzuda 19.-20.gs. demokrātijas principu evolūcijas rezultātā - dēļ taisnīguma un vienlīdzības visiem. Studentiem, pensionāriem un bezdarbniekiem arī jābūt pārstāvētiem parlamentā. Tādēļ arī valstis cenšas nodrošināt pakalpojumus visiem, neatkarīgi no samaksāto nodokļu apmēra. Kā parasti, visi principi galu galā atduras pret cilvēktiesībām.

UIN iedīgļi

19.gs. beigās Latvijas teritorijā saimniekoja Cariskā Krievija, kas uzņēmumiem piekopa nodokļu politiku, kas atbalstīja vietējos ražotājus un eksportētājus. Tādēļ daudziem vispār nepiemēroja nodokļus, bet citiem piemēroja ik gada licences maksu, kas bija izdevīgi lielākiem uzņēmumiem. Pēc tam parādījās 3-5% nodoklis uzņēmumu peļņai, pret kuru iebilda, jo peļņa ir komercnoslēpums.

Neatkarības sākums

Kopumā par nodokļu vēsturi pirms neatkarības iegūšanas 1918.g. rodas iespaids, ka mēģināja piemērot nodokļus visam iespējamam, kur vien varēja tos piemērot un tik daudz, lai neizsauktu uguni uz sevi. Piemēram, 19.gs. aplika visu pēc kārtas: noliktavas, sabiedriskā transporta organizēšanu, sabiedriskās pirts un krodziņu īpašumtiesības, prāmju un tiltu izmantošanu, suņu, zirgu vai velosipēdu turēšanu, utt. 1918.g. Cariskās Krievijas akcīzes un tirdzniecības nodokļiem, zīmognodevai, mantojuma un dāvinājuma nodoklim un zemesgrāmatu nodaļas nodevai klāt nāca arī vienu reizi maksājams kara (peļņas) nodoklis, kā arī nodoklis par valūtas maiņu, lai nostiprinātu Latvijas rubli. Interesanti, ka dažu luksuss preču imports bija aizliegts.

Cik ilgi plūksim zoss spalvas?

Citiem vārdiem, jau toreiz plūca zosi, cik vien iespējams, lai izraisītu pēc iespējas mazāku tās šņākšanu². Laikam pirmais, kas publiskoja šādu nodokļu analoģiju ar zoss plūkšanu bija Francijas finanšu ministrs Colbert, kas 17.gs. strādāja pie karaļa Luisa XIV. Brīžiem liekas, ka nekur tālu no šī 17.gs. zoss plūkšanas principa neesam tikuši. Iekasējam tik, cik tauta un uzņēmumi varētu pacelt bez šņākšanas vai košanas pretī. Gribētos tikt līdz Šveices līmenim, kur viņi saka, ka varētu jau pacelt nodokļus, bet kur to naudu pēc tam valsts liks? Jeb, ja ieviestu 20% PVN līdzšinējo 8% vietā, varētu atteikties no pārējiem federālajiem nodokļiem.

1919. gada Padomju nodokļi Latvijā

Daudzi varbūt piemirsuši, bet šī gada sākumā Latviju pārņēma Padomju vara. Lai nostiprinātu valsts īpašuma tiesības un apspiestu privātos īpašniekus, šī vara ieviesa augstu progresīvo IIN, t.sk. īpašumiem. Kolhoziem bija daudz mazāki nodokļi, kā privāto zemju īpašniekiem un tiem, kas tur strādāja. Šie divi, gan, tad arī bija vienīgie nodokļi - pārējo nodrošināja Padomju Krievijas aizdevumi un subsīdijas. Jau toreiz bija noteikts, cik drēbju un pārtikas drīkstēja tirgot vienai personai. Pārējo bija jānodod speciālām komisijām. Būtībā - konfiscējošs nodoklis.

Neatkarība v.2.0 1919.g. beigās

IIN & NĪN

Par laimi, šis murgs drīz vien beidzās. 1919.g. beigās neatkarīgās valsts nodokļu sistēma sākās ar IIN un NĪN. Latgalē NĪN bija uz 1/2 mazāks, kā citur.

Baznīcas nodoklis

Baznīcas nodokli aizstāja ar brīvprātīga maksājuma iespēju, kas tomēr nevarēja būt mazāks par minimālo, saskaņā ar cilvēku turīguma kategorijām.

1920.g. IIN reforma

Jaunais IIN ieviesa 6 IIN maksātāju kategorijas, atkarībā no vecuma, dzimuma un profesijas. 1928.g., savukārt, lauksaimniecībā, zvejniecībā un mežsaimniecībā strādājošos atbrīvoja no IIN, lai veicinātu šo jomu attīstību.

Mazie nodokļi

Tad šo nodokļu klāstu papildināja loteriju un azartspēļu kāršu, naftas produktu, kā arī luksusa preču nodokļi. 1927.g. tomēr nodokli petrolejai atcēla, lai atbalstītu lētāku apgaismojumu mazturīgajiem, bet fabrikām un auto lietotājiem samazināja nodokli eļļām, lai attiecīgi vairāk ražotu un brauktu.

Tirdzniecības un ražošanas nodoklis

1924.g. ieviesa tirdzniecības un ražošanas nodokli uzņēmumiem. Tomēr arī te zemnieku un zvejnieku uzņēmumiem piemēroja atbrīvojumu, lai nepalielinātu cenas un atbalstītu eksportu.

Krīzes novēršanas nodoklis

To ieviesa 1931.g. pēc Lielās depresijas visiem, kas maksāja IIN un NĪN. Valsts un pašvaldību ierēdņiem to nepiemēroja, bet viņiem samazināja atalgojumu.

Ierēdņu nodoklis

Šādu ieviesa tiem valsts un pašvaldību ierēdņiem, kuru atalgojums vai pensija pārsniedza noteiktu summu.

Ieķīlāšanas municipālais nodoklis

Vienā jautājumā, gan, kāds no cienījamiem autoriem nošāvis greizi, apgalvojot, ka 1920.gadu sākumā Latvijā ieviesa PVN. Tad mēs papildus Ziemassvētku eglīšu stāstam varētu lepoties ar šī nodokļa izgudrotāju stāstu. Visticamāk, te kaut kas pazudis tulkojumā, jo arī nodokļa skaidrojums ir PVN būtībai neatbilstošs - apliek nekustamā īpašuma ķīlas.

PVN radās 1954.g. Francijā

Cik zināms, PVN izgudroja Francijas ekonomists Maurice Lauré, kas toreiz vadīja Francijas nodokļu administrāciju, vien 1954.g., lai novērstu dažādu nodokļu akumulēšanu dažādos ražošanas ciklos.

Pašvaldību fantāzijas

1920.gadu sākumā pašvaldībām bija dota vaļa izdomai un tās arī izdomāja: dzīvokļa nodoklis, īres nodoklis, viesu namu nodoklis, izklaides nodoklis, gaļas sanitārās uzraudzības nodoklis un citi nodokļi.

VID audits

Ja uzņēmuma nodokļu pārbaudes rezultātā administrācija uzskatīja, ka no grāmatvedības nav pietiekošu datu nodokļu aprēķinam, tā varēja vidējos datus ņemt no līdzīgiem uzņēmumiem. Ziņošanas kultūra veiPersonām, kas identificēja nodokļu pārkāpējus, izmaksāja līdz 30% no uzliktā naudas soda.

Iespējams, vēlāk paturpināsim šo tēmu.

1. A. Urtāns et al., Nodokļi, nodevas un muita Latvijā (A. Urtāna ed., RTU izdevniecība 2008).

J. Neimanis, Chapter 22: Latvia in History and Taxation: The Dialectical Relationship between Taxation and the Political Balance of Power (P. Essers ed., IBFD 2023).

2. "The art of taxation consists in so plucking the goose as to obtain the largest amount of feathers with the least possible amount of hissing."