Mūsu jaunā progresīvā IIN pasaule - vai nodokļu taisnīgums ir sasniedzams?
Latvija ieviesusi jaunas progresīvā IIN likmes, taču cik godīgas un efektīvas tās ir? Salīdzinām ar Igauniju, vērtējam caurumus un nodokļu slogu ietekmi uz ekonomiku.
Ja atrastos kāds interesents, labprāt šo jautājumu aiznestu testēt uz Satversmes tiesu, kamēr vēl nav pagājuši 6 mēneši kopš jaunās IIN progresivitātes.
Mūsu jaunā progresīvā IIN pasaule
Nu jau pāris nedēļas mēģinām sadzīvot ar jauno IIN dalījumu, ka:
līdz 6120 gadā neapliekas ar IIN (pensionāriem - līdz 12 000 gadā);
no 6120 līdz 105 300 gadā apliekas ar 25,5%;
no 105 300 līdz 200 000 gadā - ar 33%;
virs 200 000 gadā - 36% (33 + 3).
Cik godīgas ir citas IIN likmes?
Īres maksas un MUN
Arvien aktuālāks šajā kontekstā varētu būt jautājums - cik godīga ir sistēma ar 10% IIN īres maksām? Jā, bet izīrētāji nevar atskaitīt izdevumus. Tad kādēļ MUN ir 25%, ja tie arī nevar atskaitīt izdevumus? Īres maksas vajadzēja legalizēt, lai izīrētāji vismaz kaut ko sāk maksāt. Taču tagad ar Booking un Airbnb ziņošanu VID un mākslīgo intelektu VID nevajadzētu būt problēmām izskaitļot izīrētājus. Un vai MUN maksātājus nevajag izvilkt no ēnām? Šodien vedīšu dēlu uz treniņu - par telpām jāmaksā kasē, bet trenerim skaidrucī.
Patentmaksa
Patentmaksa ir EUR 17 gadā! Bet šo varbūt nav jāaiztiek, jo tas attiecas vien uz pensionāriem un invalīdiem, kas nodarbojas ar, piemēram, apģērbu un apavu izgatavošanu, līdz apgrozījumam EUR 3k gadā. Tikai te vispār gribētos redzēt sistēmas uzturēšanas izmaksas - vai lētāk (un morāli pareizāk) nav atteikties no šīs sistēmas.
Caurumi nerezidentiem
Kādēļ nerezidentiem IIN var būt vien 3% par nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanu? Ok, no bruto summas, bet arī MUN un īres IIN ir no bruto summas. Turklāt, nerezidentiem IIN un UIN samaksa dažreiz var būt brīvprātīga - ofšors var pārdot ofšoram kapitāla daļas uzņēmumā, kuram pieder nekustamais īpašums Latvijā. Skandināvi, protams, samaksās, kad jāmaksā, bet nav kontroles mehānisma, bet pārējie? Tam nepieciešams nekustamo īpašumu PLG reģistrs ar iespēju mainīt PLG, ja pierāda, ka samaksāts kapitāla pieauguma nodoklis.
Gandrīz katra trešā IIN sistēma - kaitīga
Nesen arī rakstīju par dažādiem citu ES valstu IIN režīmiem, lai piesaistītu cilvēkus, kas gatavi pārcelties. Šai ziņā Latvijas 15% IIN nomad vīzu ieguvējiem īsti nekonkurē ar grandu IIN pārvilināšanas režīmiem. Interesanti, ka ir ES Uzvedības Kodekss (ko apstiprināja Ecofin 1997.g.), kur vērtēti 700 dažādi IIN režīmi - 200 no tiem atzīti par kaitīgiem (sīkāk par to - van Thiel, (2022) Harmful Tax Competition and the Code of Conduct for Business Taxation).
Caurumi rezidentiem
Zemāk iekopēju Vox video, kur viņi norāda uz veidu, kā bez nodokļiem dzīvo turīgā pasaule. Proti, pēc tam, kad izveidots liels iegādāto akciju portfelis, turīgie iet uz banku un aizņemas, ieķīlājot akcijas vai jebkuru citu īpašumu. Tik tālu viss ok - par šo naudu jāmaksā vien %, tāpēc arī pie mums tas varētu šķist kā likuma caurums. Taču, kaut kad šo aizdevumu būs arī jāatmaksā - no kurienes tam radīsies nauda bez nodokļiem?
Atkal aizņemties, lai samaksātu parādu, un tā līdz aiziešanai uz citiem medību laukiem? Mantošanas nodokļa pie mums nav, tik neliela nodeva. Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Tātad, mantinieki var iegūt aktīvus ar palielinātu vērtību un pārdot šos aktīvus bez IIN (nav pieauguma)!
Šajā brīdī kā lai neatceras Tomas Piketī bestsellera 21.gs. kapitāls ieteikumu, ka atdeve no aktīviem parasti ir lielāka par ekonomikas pieaugumu, tādēļ nevienlīdzība tikai pieaugs. Tas nozīmē, ka bagātajiem bagātība uzkrājas ātrāk nekā darbiniekiem aug algas. Tādēļ viņš piedāvā ikgada 1-2% IIN neto turīgumam (turīguma pieaugumam).
Ja saņem dividendes vai īres maksas, tad tām IIN ir attiecīgi 3% (jaunā likme ienākumiem virs EUR 200k gadā) un 10%.
Nemaz nerunāsim par to, ka algu saņēmējiem vēl jāmaksā arī VSAOI un solidaritātes nodokli (kas pēc savas būtības ir vēl viens IIN, ko tikai neviens oficiāli nav atzinis par tādu). Pat Satversmes tiesas tiesnesis 2023.g. izdotajā grāmatā The Dialectical Relationship between Taxation and the Political Balance of Power norādījis solidaritātes nodokli starp nodokļiem, kas apdraud demokrātiju un tiesiskumu:
“Demokrātiju un tiesiskumu apdraudēja šādi apstākļi: .. skaidrības trūkums par solidaritātes nodokli, tā nepieciešamību un no tā izrietošo ieņēmumu izlietojumu”.
Turīgajiem jāmaksā vairāk un viņi maksā
Piekrītu, ka turīgiem jāmaksā vairāk, kā tiem, kam nav dzīvē tik ļoti veicies. Tik par to jau neviens nestrīdas. Turīgie jau maksā vairāk: 25% no 200k ir 2x vairāk, kā 25% no 100k. Varbūt tas ir drīzāk jautājums par to, ka vairākums ievēlē politiķus? Taču turīgie vairāk lobē izmaiņas. Šis patiesībā ir politisks jautājums un prasa daudz lielāku izpēti par šādu samērā virspusēju blogu. Jā, turīgie algo konsultantus, lai izmantotu legālus veidus maksāt mazāk. Taču tas vairs nav jautājums par progresivitātes likmju un IIN likmju kopumā taisnīgumu. Un vai tās nav katra tiesības - izmantot likumā paredzētos veidus maksāt tik, cik likums paredz? Atkal - tad jāver nevēlamos logus, caurumus utt ciet, nevis jāpiemēro dažādas likmes.
Kāpēc Igaunijā visiem vienāda likme?
Vēl kāds arguments par labu IIN progresivitātei - valstis ar progresīvo IIN iekasē vairāk un tāpēc dzīvo labāk. Bet tad kā Igaunija ar visiem piemērojamu vienotu IIN likmi iekasē vairāk IIN, nekā mēs ar vairāk cilvēkiem un progresīvo IIN? Varbūt Igaunija iekasētu vēl vairāk, ja tur būtu progresīvais IIN? Neesmu nevienā pusē, tik skaļi domāju un cenšos meklēt zinātniskākus skaidrojumus, kas pārsniedz spekulācijas. Šai ziņā jāapbrīno Igaunijas spēju būt par Donkihotiem, kas iet cīņā pret vējdzirnavām (vairumu pārējās pasaules, kas piemēro IIN progresivitāti). Tik neaizmirsīsim, ka investoriem ir svarīga sistēmas vienkāršība un uz investoriem lielā mērā balstās ekonomikas izaugsme. Kādreiz vergturība un sievietes bez tiesībām balsot arī pastāvēja gandrīz visur.
Padomāsim ar piemēriem
Quora uzdūros labai diskusijai par šo tēmu. Tur bija šāds piemērs: trīs cilvēkiem ir katram pa 5 āboliem, no kuriem viņi atdod vienu valstij. Kādēļ ceturtajam, kuram ir 50 āboli, būtu jāatdod valstij vairāk par 10 āboliem? Turpat Quora bija arī cits loģisks piemērs. Ja kādam ir 100k ienākumi, par kuriem viņš maksā 25%, vai tiešām viņš būs de-motivēts nopelnīt miljonu, ja viņam no tā jāmaksā 40%? Vai es labāk izvēlētos pelnīt 100k, nevis miljonu, jo par to ir mazāka IIN likme? Diez vai. Taču par to jau nav runa. Jautājums ir - vai dažādas likmes (t.sk. caurumi) ir godīgas?
Ezotērika
Cits redzētais arguments - turīgākiem viens eiro nav tik svarīgs un vērtīgs, kā mazāk turīgiem. Ok, bet ar to pašu likmi turīgie samaksās vairāk nodokļos. Turklāt, turīgie var kļūt turīgi dēļ tā, ka vairāk izmanto sabiedrībā veidoto infrastruktūru, nekā mazāk turīgie. Minētajā Quora forumā par šo bija labi pateikts: “Viņam ir mašīna, ko nozagt, un māja, kas var nodegt. Viņam karā ir ko zaudēt. Viņa uzņēmumam ir nepieciešami ceļi, sliedes un lidostas, lai piegādātu preces. Viņam ir vajadzīgi labi izglītoti strādnieki. Viņam var būt iemesls baidīties no ārvalstu konkurences ar savu biznesu vai uzņēmumiem, kuros viņš iegulda. Viņš var vēlēties juridisku aizsardzību savām idejām vai juridisku iejaukšanos pret konkurentiem.”
Taisnība. Tik kā aprēķināt vai tas pamato lielāku likmi?
Te mēs, šķiet, ieejam kādā ezotēriskā zonā, kur maz pierādījumu, jo tikpat labi var apgalvot, ka turīgie ir turīgāki, jo ceļas 5 no rīta, jo pietika disciplīnas vai prāta mācīties, kamēr citi spēlē datorspēles vai tirgo džinsus un ‘pelna naudu’, vai piespiež sevi pastrādāt lidmašīnā, kamēr pārējie skatās filmas.
Par Bobu Dilanu
Starp citu, runājot par filmām, iesaku noskatīties lielisku jauno filmu par Bobu Dilanu - tur labi redzams, ko nozīmē aizraušanās, pat mīlestība pret to, ko dari. Kā teica mans brālis, tā ir viena no retajām filmām par mūzikas zvaigznēm, kas necīnās filmā ar atkarībām. Ja vien totālu nodošanos mūzikai neuzskata par atkarību. Piemēram, Latvijā Kurši biznesa īpašnieks šķiet šāds darba fanātiķis, pozitīvā nozīmē. Tādu cilvēku un stāstu ir daudz.
Visbeidzot..
Ok, pieņemsim, ka vienkārši turīgajiem ir dzīvē paveicies, jo īstajā brīdī gadījusies pie rokas īstā grāmata vai padomdevējs. Iespējams.. Taču tikpat iespējams, ka atstājot vairāk naudas šo veiksmīgo un izdarīgo rokās, radīsies vairāk darba vietas un ekonomika (un labums pārējiem) plauks vēl vairāk.
Lai nebūtu tikai emocijas
Ieskatīsimies grāmatā par cilvēku pamata tiesībām - Lenaerts, Van Nuffel, Corthaut, (2021) EU Constitutional Law. Tur minēts, ka atbilstoši vienlīdzības principam “salīdzināmas situācijas nedrīkst traktēt atšķirīgi un dažādās situācijās nedrīkst izturēties vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota”. Objektīvi pamatota.. Taču šis var pavērt pandoras lādi - cik pamatoti ir visdažādākie nodokļu atvieglojumi? Reiz EK bija aprēķinājusi, ka Latvijā PVN likme varētu būt 15%, lai iekasētu to pašu summu, ko tā iekasē, ja tā atteiktos no izņēmumiem.
Grāmata un multene
Par nevienlīdzības tēmu februārī būs Tax Stories podkāsta saruna ar nodokļu profesori Rita de la Feria - par viņas jauno grāmatu ‘Taxation and Inequalities’ (Nodokļi un nevienlīdzības). Pēc šīs sarunas gan jau atkal būs iemesls paturpināt šo tēmu. Tikmēr, lai iesildītos sarunai, varam pabaudīt klasisko stāstu, kas progresīvo IIN skaidro ar alu:
Off topic..
Tikko vīlos par mūsu sabiedrības vispārīgo nodokļu pratību. RSU maģistratūras eksāmenā nejauši redzēju šādu jautājumu: Kāds ir mikrouzņēmumu nodokļa maksājuma apmērs? (Izvēlieties vienu atbildi:)
Procentuāls maksājums no uzņēmuma peļņas.
Nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz ienākumiem un izdevumiem.
Nodoklis tiek maksāts tikai tad, ja uzņēmums gūst peļņu.
Fiksēta naudas summa, ko nosaka valsts.
Tad nu studenti pēc tam apsprieda, ka ChatGPT esot teicis, ka MUN likme ir 15%, bet kāds zinošs jurists studentam teicis, ka noteikti jāmaksā fiksētu naudas summu. :) Sākumā likās, ka tas ir t.s. trick question, bet nebija iespēju atzīmēt, ka neviena atbilde nav pareiza..