Šī lielākā PVN izkrāpšanas lieta pievērsa uzmanību ar no ES valstu budžetiem izkrāpto summu - EUR 2,2 miljardi 22 ES valstīs! Tā ir arī skaļākā 2021.g. dibinātās Eiropas prokuratūras (EPPO) lieta.
Pārrobežu dienestu sadarbībai vajag ticību, ka citas valsts dienests izmeklēšnas info nenopludinās. Zinu gadījumus, kur mūsu dienestus neiesaista, jo uzskata, ka tir nopludinās info pašiem blēžiem.
Paldies par kārtējo interesanto rakstu. Šķiet, ka šī ir līdz šim iepaidīgākā PVN izkrāpšanas Operācija, ko izmeklējis EPPO. Zaudējumi ES dalībvalstīm miljardos mērāmi, bet nu tas ir tikai par izmeklēto periodu, kurš rakstā netiek minēts. Jāņem vērā, ka transnacionālā organizētā noziedzība savstarpēji sadarbojoties ikgadu no ES valstu budžetiem izkrāpj 10x vairāk nekā 2,2 miljardi Eiro, bet kompetentiem dienestiem nepietiek kapacitātes, zināšanu un savstarpējas koordinācijas, lai izmeklētu šāda mēroga shēmas. Jāatzīst, ka joprojām proaktīva informācijas apmaiņa starp dienestiem vertikālā līmenī nav pietiekami efektīva un par to tiek runāts no gada uz gadu, bet attīstība notiek tik lēnu, ka atliek vien noskatīties kā kārtējais miljards tiek izkrāpts no valstu budžetiem. Pārrobežu informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām ir pietiekami attīstīta izmantojot formālos un neformālos informācijas apmaiņas kanālus, bet ar vertikālo informācijas apmaiņu starp nodokļu administrāciju, tiesībaizsardzības iestādēm un prokuratūru, joprojām ir diezgan vāji. Attiecīgi šādās shēmās tiek izmantotas valstis, kurās ir lielākās PVN likmes un kurās ir vāja nodokļu atmaksas kontroles sistēma, kā arī mazāk efektīva cīņa ar grupējumiem, kuri nevis vietējā, bet starptautiskā mērogā iesaistās šādu shēmu praktiskā īstenošanā. Reversā PVN ieviešana Latvijā uz daudzām elektronikas preču grupām, tiešām ir bijis labs preventīvs lēmums, lai vismaz mazinātu iesaisti šādās ES mēroga PVN izkrāpšanas shēmās. Portugāles nodokļu administrācijas proaktīvā rīcība ziņojot EPPO ir apsveicama. Šeit gan jāpiebilst, ka Portugāles nodokļu administrācija acīmredzot par šo ir ziņojusi savai Prokuratūrai, kuras pārstāvji, līdzīgi kā Latvijā ir deleģēti pārstāvēt savas valsts intereses EPPO. Šis apliecina, ka Portugālē proaktīva vertikāla nacionāla sadarbība starp dienestiem ir efektīva, bet tas tā nebūt nav visās ES dalībvalstīs. Protams, būtu interesanti zināt, uz kādām ārzonas jurisdikcijām tika pārskaitīts izkrāptais PVN, ar nolūku atmazgāt un izmantot ikdienas vajadzību (nekustamais īpašums, luksus auto, u.t.t.) apmierinšanai. Tāpat, būtu interesanti saprast, kur/kurš bija šīs shēmas smadzenes un pārrobežu koordinācijas centrs, jo bez ciešas sadarbības starp vairākiem organizētās noziedzības grupējumiem dažādās ES valstīs šādu shēmu īstenot nu nav īsti iespējams. EPPO pareizi atzīmē, ka pēc biznesa modeļa no vienas valsts nodokļu administrācijas skatu punkta aizdomas nerodas, jo nav piekļuves visai nepieciešamajai informācijai, kā arī sadarbība ar pārējiem dienetiem nav efektīva, kas praksē ir pierādījies un kam daļējs risinājums centralizētai koordinācijai un izmeklēšanai ES ietvaros ir EPPO, sadarbība ar Eiropolu, u.t.t. PVN izkrāpšanas shēmas un šo noziedzīgā ceļā iegūto budžeta līdzekļu legalizēšanu veic slikti cilvēki, nevis uzņēmumi, šo uzņēmumu fiktīvie direktori, vai AirPodi.
Iesaistītās valstis ārpus ES: Albānija, Ķīna, Maurīcija, Serbija, Singapūra, Šveice, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.
No pirmā acu uzmetiena izskatās, ka šīs ir trešās valstis ir izmantotas, nevis, lai pagarinātu fiktīvo darījumu ķēdi tādā veidā maksimāli apgrūtinot kompetento dienestu darbu darījumu patiesuma pārbaudē, bet gan lai spētu jau izkrāptos finanšu līdzekļus un patiesos labuma guvējus aiz ārzonas uzņēmumu nosaukumiem un ārzonas jurisdikcijās ļauno spēku kontrolētiem norēķinu kontiem. Vēl liels darbs priekšā un EPPO sadarbībā ar valstu dienestiem būs ko noņemties sevišķi aspektos, kuri saistīti ar informācijas iegūšanu no šīm ārpus ES valstīm.
Tieši tā, Zanda. Divpusēja vai daudzpusēja uzticēšanās starp pārrobežu informācijas apmaiņā iesaistītajām pusēm ir sadarbības pamatu pamats. Ja uzticības nebūs, tad neviens ar tevi nedalīsies. Un praksē ir piedādījies, ka viens negatīvs sadarbības gadījums aizēno visus iepriekšējās pozitīvās sadarbības gadījumus. Atjaunot uzticību ir ļoti grūti vai pat neiespējami kamēr nemainās cilvēki.
Pārrobežu dienestu sadarbībai vajag ticību, ka citas valsts dienests izmeklēšnas info nenopludinās. Zinu gadījumus, kur mūsu dienestus neiesaista, jo uzskata, ka tir nopludinās info pašiem blēžiem.
Paldies par kārtējo interesanto rakstu. Šķiet, ka šī ir līdz šim iepaidīgākā PVN izkrāpšanas Operācija, ko izmeklējis EPPO. Zaudējumi ES dalībvalstīm miljardos mērāmi, bet nu tas ir tikai par izmeklēto periodu, kurš rakstā netiek minēts. Jāņem vērā, ka transnacionālā organizētā noziedzība savstarpēji sadarbojoties ikgadu no ES valstu budžetiem izkrāpj 10x vairāk nekā 2,2 miljardi Eiro, bet kompetentiem dienestiem nepietiek kapacitātes, zināšanu un savstarpējas koordinācijas, lai izmeklētu šāda mēroga shēmas. Jāatzīst, ka joprojām proaktīva informācijas apmaiņa starp dienestiem vertikālā līmenī nav pietiekami efektīva un par to tiek runāts no gada uz gadu, bet attīstība notiek tik lēnu, ka atliek vien noskatīties kā kārtējais miljards tiek izkrāpts no valstu budžetiem. Pārrobežu informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām ir pietiekami attīstīta izmantojot formālos un neformālos informācijas apmaiņas kanālus, bet ar vertikālo informācijas apmaiņu starp nodokļu administrāciju, tiesībaizsardzības iestādēm un prokuratūru, joprojām ir diezgan vāji. Attiecīgi šādās shēmās tiek izmantotas valstis, kurās ir lielākās PVN likmes un kurās ir vāja nodokļu atmaksas kontroles sistēma, kā arī mazāk efektīva cīņa ar grupējumiem, kuri nevis vietējā, bet starptautiskā mērogā iesaistās šādu shēmu praktiskā īstenošanā. Reversā PVN ieviešana Latvijā uz daudzām elektronikas preču grupām, tiešām ir bijis labs preventīvs lēmums, lai vismaz mazinātu iesaisti šādās ES mēroga PVN izkrāpšanas shēmās. Portugāles nodokļu administrācijas proaktīvā rīcība ziņojot EPPO ir apsveicama. Šeit gan jāpiebilst, ka Portugāles nodokļu administrācija acīmredzot par šo ir ziņojusi savai Prokuratūrai, kuras pārstāvji, līdzīgi kā Latvijā ir deleģēti pārstāvēt savas valsts intereses EPPO. Šis apliecina, ka Portugālē proaktīva vertikāla nacionāla sadarbība starp dienestiem ir efektīva, bet tas tā nebūt nav visās ES dalībvalstīs. Protams, būtu interesanti zināt, uz kādām ārzonas jurisdikcijām tika pārskaitīts izkrāptais PVN, ar nolūku atmazgāt un izmantot ikdienas vajadzību (nekustamais īpašums, luksus auto, u.t.t.) apmierinšanai. Tāpat, būtu interesanti saprast, kur/kurš bija šīs shēmas smadzenes un pārrobežu koordinācijas centrs, jo bez ciešas sadarbības starp vairākiem organizētās noziedzības grupējumiem dažādās ES valstīs šādu shēmu īstenot nu nav īsti iespējams. EPPO pareizi atzīmē, ka pēc biznesa modeļa no vienas valsts nodokļu administrācijas skatu punkta aizdomas nerodas, jo nav piekļuves visai nepieciešamajai informācijai, kā arī sadarbība ar pārējiem dienetiem nav efektīva, kas praksē ir pierādījies un kam daļējs risinājums centralizētai koordinācijai un izmeklēšanai ES ietvaros ir EPPO, sadarbība ar Eiropolu, u.t.t. PVN izkrāpšanas shēmas un šo noziedzīgā ceļā iegūto budžeta līdzekļu legalizēšanu veic slikti cilvēki, nevis uzņēmumi, šo uzņēmumu fiktīvie direktori, vai AirPodi.
Iesaistītās valstis ārpus ES: Albānija, Ķīna, Maurīcija, Serbija, Singapūra, Šveice, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis.
No pirmā acu uzmetiena izskatās, ka šīs ir trešās valstis ir izmantotas, nevis, lai pagarinātu fiktīvo darījumu ķēdi tādā veidā maksimāli apgrūtinot kompetento dienestu darbu darījumu patiesuma pārbaudē, bet gan lai spētu jau izkrāptos finanšu līdzekļus un patiesos labuma guvējus aiz ārzonas uzņēmumu nosaukumiem un ārzonas jurisdikcijās ļauno spēku kontrolētiem norēķinu kontiem. Vēl liels darbs priekšā un EPPO sadarbībā ar valstu dienestiem būs ko noņemties sevišķi aspektos, kuri saistīti ar informācijas iegūšanu no šīm ārpus ES valstīm.
Tieši tā, Zanda. Divpusēja vai daudzpusēja uzticēšanās starp pārrobežu informācijas apmaiņā iesaistītajām pusēm ir sadarbības pamatu pamats. Ja uzticības nebūs, tad neviens ar tevi nedalīsies. Un praksē ir piedādījies, ka viens negatīvs sadarbības gadījums aizēno visus iepriekšējās pozitīvās sadarbības gadījumus. Atjaunot uzticību ir ļoti grūti vai pat neiespējami kamēr nemainās cilvēki.