Jau rakstīju, ka mazajam biznesam, kas lieto Booking u.c. platformas, kā pārsteigums nāca ziņa, ka jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Taču iespējama PVN reģistrācija ar ierobežotu atbildību - kas tā ir?
Interneta dzīlēs uzgājām, ka kāda blogere sašutusi, ka jāreģistrējas PVN reģistrā, jo saņem pakalpojumus no citām valstīm. Starp saviem sekotājiem viņa veica aptauju, kā izvairīties no reģistrācijas un te ir rezultāti, ko droši vien izmanto tirgū... Protams, arī šajos variantos pastāv riski..
1) maksāt platformai no sava privātā konta (te laikam domāts - ja strādā ar platformu caur SIA, tad maksāt no personīgā konta, savādāk cits privātpersonas konts nenozīmē citu personu);
2) līdzīgs variants - izveidot šādiem maksājumiem citu SIA, ko reģistrēt kā PVN maksātāju;
3) outsourcing (te laikam domāts pirkt Latvijā šo pakalpojumu no PVN maksātāja, kas tālāk to pērk no platformas).
VID iepriekš paustais viedoklis par PVN reģistrēšanās pienākumu faktiski pamatots ar PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. punktu, kurā noteikts, ka nodokļa maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, pirms tas saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.
PVN likuma 25. pantā noteikts, ka ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.
Kādēļ šādā situācijā nav piemērojams PVN likuma 25. pants?
Domāju, ka platformas uzskata, ka tās sniedz vien savu aplikāciju (elektroniski sniegto) pakalpojumu. Tāpat, kā vairums taksometru aplikācijas uzskata, ka tās nesniedz taksometru pakalpojumus, bet gan IT.
Interneta dzīlēs uzgājām, ka kāda blogere sašutusi, ka jāreģistrējas PVN reģistrā, jo saņem pakalpojumus no citām valstīm. Starp saviem sekotājiem viņa veica aptauju, kā izvairīties no reģistrācijas un te ir rezultāti, ko droši vien izmanto tirgū... Protams, arī šajos variantos pastāv riski..
1) maksāt platformai no sava privātā konta (te laikam domāts - ja strādā ar platformu caur SIA, tad maksāt no personīgā konta, savādāk cits privātpersonas konts nenozīmē citu personu);
2) līdzīgs variants - izveidot šādiem maksājumiem citu SIA, ko reģistrēt kā PVN maksātāju;
3) outsourcing (te laikam domāts pirkt Latvijā šo pakalpojumu no PVN maksātāja, kas tālāk to pērk no platformas).
VID iepriekš paustais viedoklis par PVN reģistrēšanās pienākumu faktiski pamatots ar PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. punktu, kurā noteikts, ka nodokļa maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, pirms tas saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.
PVN likuma 25. pantā noteikts, ka ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.
Kādēļ šādā situācijā nav piemērojams PVN likuma 25. pants?
Domāju, ka platformas uzskata, ka tās sniedz vien savu aplikāciju (elektroniski sniegto) pakalpojumu. Tāpat, kā vairums taksometru aplikācijas uzskata, ka tās nesniedz taksometru pakalpojumus, bet gan IT.