PVN risinājums platformu lietotājiem
Jau rakstīju, ka mazajam biznesam, kas lieto Booking u.c. platformas, kā pārsteigums nāca ziņa, ka jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Taču iespējama PVN reģistrācija ar ierobežotu atbildību - kas tā ir?
VID tikai korekti izpilda likuma prasību
Blogs par šo problemātiku atrodams te, bet te otrs - par ES direktīvu, saskaņā ar kuru platformas šogad sāka ziņot VID par to lietotājiem. VID nevarēja nereaģēt - tas sāka sazināties un lūgt platformu lietotājus - biznesus, kas tajās reklamējas, reģistrēties kā PVN maksātājiem. Jo likums paredz šādu kārtību. Šai ziņā viss korekti no VID puses.
Rezultāts - jāapliek ar PVN vietējos darījumus
Problēma mazajam biznesam palika - dēļ darījumiem ar ārzemju platformām jāmaksā grāmatvežiem par PVN reģistrāciju un deklarācijām, taču sāpīgākais - jāapliek ar PVN vietējos darījumus, kaut arī nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis.
Atkal Igauņi biznesam draudzīgāki
Par šo Igaunijas kolēģi padalījās, ka viņiem ir likumā iestrādāts risinājums - PVN reģistrācija ar ierobežotu atbildību. Šo risinājumu derētu FM nokopēt arī Latvijā un virzīt uz Saeimu apstiprināšanai. Protams, atbildīgs alternatīvs risinājums būtu attiecīgajām platformām reģistrēties kā PVN maksātājam katrā no ES dalībvalstīm.
Ko paredz Igaunijas risinājums?
PVN reģistrācijas slieksnis, biznesam saņemot no citām ES valstīm pakalpojumu, Igaunijā nav no pirmā eiro, bet gan tikai pārsniedzot EUR 10 000 gadā slieksni. Pēc reģistrācijas šāds bizness (kas reģistrējis PVN numuru ar ierobežotu atbildību) piemēro PVN tikai pārrobežu darījumam ar attiecīgo platformas pakalpojumu sniedzēju, bet ne vietējam darījumam.
P.s. par 10% IIN un godīgu konkurenci
Daudziem droši vien nepatiks šis komentārs - nav skaidra FM izvēle saglabāt 10% IIN īres maksām, kur pārējiem ienākumu veidiem tagad IIN vai UIN ir g.k. robežās starp 20% līdz 25,5%. Sākotnēji bija doma, ka izīrētāji nereģistrēsies vispār, bet tagad ir direktīva, kas par izīrētājiem ziņo VID + nāk arī no bankām info par kontu apgrozījumiem. Nav skaidrs, kādēļ pasīvajam ienākumam būtu jāpiemēro mazāku IIN, kā tiem, kas 8h dienā stāv pie virpas.
Interneta dzīlēs uzgājām, ka kāda blogere sašutusi, ka jāreģistrējas PVN reģistrā, jo saņem pakalpojumus no citām valstīm. Starp saviem sekotājiem viņa veica aptauju, kā izvairīties no reģistrācijas un te ir rezultāti, ko droši vien izmanto tirgū... Protams, arī šajos variantos pastāv riski..
1) maksāt platformai no sava privātā konta (te laikam domāts - ja strādā ar platformu caur SIA, tad maksāt no personīgā konta, savādāk cits privātpersonas konts nenozīmē citu personu);
2) līdzīgs variants - izveidot šādiem maksājumiem citu SIA, ko reģistrēt kā PVN maksātāju;
3) outsourcing (te laikam domāts pirkt Latvijā šo pakalpojumu no PVN maksātāja, kas tālāk to pērk no platformas).
VID iepriekš paustais viedoklis par PVN reģistrēšanās pienākumu faktiski pamatots ar PVN likuma 55. panta pirmās daļas 2. punktu, kurā noteikts, ka nodokļa maksātājs reģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā, pirms tas saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu.
PVN likuma 25. pantā noteikts, ka ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar nekustamo īpašumu saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, nekustamā īpašuma nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.
Kādēļ šādā situācijā nav piemērojams PVN likuma 25. pants?