Reprezentācija, ilgtspēja vai reklāma?

Ienācās jautājums par šo trīs terminu nodalīšanu. Pacelsim arī pāris vecākas tiesu lietas likuma līkloču problemātikas ilustrēšanai.

Īsumā

Reprezentācijas un ilgtspējas izdevumus nav jāapliek ar UIN tikai likumā uzskaitītos gadījumos. Tātad, aizliegts (apliekams at UIN) ir viss, kas nav atļauts (likumā šaurs uzskaitījums). Reprezentācijas izdevumiem tik 40% no PVN ir atskaitāmi. Ilgtspējas izdevumiem šāda PVN ierobežojuma nav, bet jāvērtē katrā gadījumā sasaisti ar apliekamu darījumu veikšanu (bieži tādas nebūs).

Ko atļauj UIN likums?

Noteikumi gan reprezentācijai, gan ilgtspējai

• Pie izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti VSAOI.

• Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī ekonomiskajai būtībai.

Kas ir ilgtspēja?

• Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir:

  • izdevumi darbinieku motivēšanai un saliedēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar IIN apliekamajā bāzē vai ja šim ienākuma veidam ir noteikts IIN atbrīvojums;

  • izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem:

    • darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās,

    • izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām;

  • darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.

  • pārskata gadā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājums, kā arī šo aktīvu atlikusī vērtība, ja aktīvs tiek norakstīts.

Kas ir reprezentācija?

Reprezentācijas izdevumi ir izdevumi:

• nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;

• darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;

• par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.

Neatkarīgi no izdevumu kvalificēšanas

Ar saimniecisko darbību saistīti ir izdevumi par:

• sava zīmola izveidi un izvietošanu;

• priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās un kuru vērtība:

  • nepārsniedz 70 euro,

  • pārsniedz 70 euro, bet nepārsniedz 5% no reklāmas kampaņas ietvaros reklamētās preces vērtības;

• nodokļa maksātāja paša izsniegtu dāvanu karti, kura tiek piedāvāta nodokļa maksātāja rīkotā publiskā reklāmas kampaņā un izmantojama tikai nodokļa maksātāja tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietās.

Kas ir reklāma

Reklāmas izdevumi, savukārt, ir atskaitāmi pilnībā, gan UIN, gan PVN vajadzībām. Tikai, kā tos nošķirt? Tautā mēļo, ka reklāmas mērķis ir pārdot konkrētu pakalpojumu vai produktu, bet reprezentācija vairāk vērsta uz uzņēmumu kopumā. Vai tiešām? Retajos brīžos, kad redzu TV reklāmas, vairāk reklamē uzņēmumu, nevis kādu tās produktu. Vai tādēļ tā nebūs reklāma, it sevišķi, ja tās dēļ palielinājās uzņēmuma apgrozījums? Tātad, jautājums paliek - kā tos nošķirt? Ir tāds reklāmas likums, kas nosaka, ka reklāma ir jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Tālāk jau drīzāk jāskatās uz tiesu praksi.

Tiesu lietas

SEB lieta: reprezentācija vs. nesaistīti izdevumi

Banka sapirka klientiem biļetes un braucienus uz olimpiskajām spēlēm. Līdzi brauca arī darbinieki (klientu bija vairāk). Augtākā tiesa pateica, ka braucienus, kuros dodas bankas amatpersonas kopā ar klientiem, var atzīt gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu (un tie tad ir uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem), gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tiesa secināja, ka pierādījumi liek nosvērties par labu tam, ka šie izdevumi ir atzīstami par reprezentācijas izdevumiem. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti „iet roku rokā” ar vēlmi tās turpināt. Brauciena piešķiršanu par „pliku” pateicību varētu uzskatīt tad, ja klients būtu pārgājis uz citu banku un par iepriekšējo sadarbību viņam tiktu piešķirt šāds labums.

Merks lieta par PČ hokejā (iztiesājāmies līdz Senātam 3x!)

Te strīds bija par nepārdotiem suvenīriem, ko uz pasaules čempionātu hokejā 2006.g. saražoja pārāk daudz, jo Latvijā nebija čempionātu rīkošanas pieredzes. Tad suvenīrus ar Arēna Rīga logo sāka dalīt bez maksas. Tādēļ, ka lielāko daļu no pārdošanai izgatavotajiem nepārdeva, VID un tiesa neatļāva atskaitīt kā ar biznesu saistītus izdevumus. Taču, kā tad ar nodomu pārdot preču iegādes brīdī? Tas jau ir PVN sistēmas viens no pamata principiem. Tiesa neapstrīdēja šo principu, bet gan nosprieda, ka vien 7% saražoto preču nodošana tirdzniecībai neliecina par nodomu (mērķi) iegādāties preces to tālākai pārdošanai. Tiesa neuzskata, ka īpašu vērību pelnījuši attaisnojuma dokumenti vieni paši, jo tie var neatbilst tirgus realitātei.