Rīgas Astoņkājis (2) - Draudi
Brīvdienās nododu Jūsu vērtējumam un komentāriem pa nodaļai no topošā stāsta. Vai Reno atmaskos korumpēto tīklu, pirms tie iznīcinās viņu un klientu Fēliksu? Ja patīk, lūdzu pārsūtiet interesentiem.
2.nodaļa. Draudi
Fēliksa birojs vairāk atgādināja nevis finanšu konsultanta biroju, bet gan kādu SPA salonu, ar klusiem, gariem tumšas japāņu motīvu apdares, bet gaumīgi izgaismotiem koridoriem un noslēpumainiem, moderni aprīkotiem kabinetiem, kuri ir piedzīvojuši tik daudz pilsētā notiekošo.
“Velns, sekretāre jau prom,” pie sevis nomurmināja Fēlikss. Viņš paskatījās uz tukšo sekretāres vietu cauri sava kabineta stiklam, kas bosam ļāva labi redzēt biroja klientu zonu. Tad bez klauvēšanas ienāca viņi, visi uztrenētas miesasbūves – četri tetovēti tēvaiņi ar noskūtām galvām, tērpušies viscaur melnā.
“Kā varu palīdzēt?”
“Apsēdies, Fēlikss. Redzu, ka tev ir garšīgs dzēriens. Lieliski. Ceru, ka pacienāsi.” Svešajam runātājam bija zema balss.
Latvijā labi zināmais un cienītais finansists Fēlikss Blūms apsēdās pie sava Rīgas biroja darbagalda un, apstulbis no negaidītās ielaušanās, novēroja notikušo, kā zemē iemiets. Fēlikss priekš saviem 43 gadiem bija labā fiziskā formā, jo regulāri gāja uz svaru zāli, taču negaidītie viesi bija acīmredzami fiziski pārāki. Gan viņu muskuļu masas ziņā, gan skaitliskā ziņā.
Krēsls nedaudz iečīkstējās, runasvīram apsēžoties. Pārējie gorillas palika aiz viņa kājās stāvot.
“Slikti, ka Fēlikss tomēr birojā nesalika tās novērošanas kameras, kas savienotas ar apsardzi,” Reno pie sevis nodomāja. Reno mazliet atvilka ausi no durvīm un bija gatavs tam, ka tās jebkurā brīdī var atsprāgt. “Bļāviens,” Reno nodomāja, “mans viskijs. Aizmirsu to uz galda.”
“Vēl viena glāze? Vai tev ir ciemiņš?” galvenais centās izklausīties draudzīgs.
“Eh, nē, viņš aizgāja. Bija pie stūres.” Fēlikss joprojām diezgan samulsis nomurmināja.
“Protams.”
Ledus Fēliksa glāzē iegrabējās, kad viņš nolēma mēģināt nomierināties un samitrināt lūpas. Viņš vīrietim nepiedāvāja dzērienu. “Tad vēlreiz. Kā es varu jums palīdzēt?”
“Ak, manas manieres.. Ļauj man iepazīstināt ar sevi. Mani sauc Fišs. Neuztraucies par šiem trīs kungiem, viņu vārdi šobrīd nav svarīgi. Man tev ir biznesa piedāvājums.”
“Nezināju, ka mēs jau uz ‘tu’. Kāds bizness? Saprotu, ka diez vai jums nepieciešamas finanšu konsultācijas? Birojs jau šodien slēgts.”
Reno pamēģināja notiekošo vērot pa atslēgas caurumu. “Fēlikss bija labi pazīstams Latvijas finanšu aprindās. Taču, ja vēlies viņa pakalpojumus, tu neierodies bez brīdinājuma ar gorillām pilnu auto. Fēlikss ir biroja cilvēks, ne jau ielu cīnītājs,” nodomāja Reno.
“He, mēs to tavu biroju tikko atkal atvērām. Nē, man nav vajadzīgs padoms. Tev ir jauks birojs. Un jauka draudzene. Tāpēc tev būs tagad jāielāgo divas lietas. Pirmā. Ja vēlies turpināt savu biznesu, pierakstiet šo bankas konta numuru. Tas pieder Panamas uzņēmumam Jacob Trade, kur tev būs jāmaksā zināmu nodokli.. Ļauj man ātri veikt vienu tālruņa zvanu. Paga, tā.. Es ieslēgšu skaļruni.. Helēna, dārgā, nodod sveicienu savam puisim.”
“Fēliks, viņi ielauzās mūsu dzīvoklī un tur mani sasietu! Kas notiek?” Fēlikss nevarēja šo balsi sajaukt ne ar vienu citu. Arī Reno tā bija labi pazīstama, kopš nesen Fēlikss ar Helēnu svinēja pusgada pazīšanos.
“Helēna!” Fēlikss izklausījās panikā.
Fišs iesmējās. “Neuztraucies, Helēna, dārgā, viss būs kārtībā. Viss būs labi, Fēlikss, vai ne? Tu taču visu izdarīsi pareizi?” Zvans aprāvās.
“Ja tu vai tavi rokaspuiši viņai ko nodarīsiet..” Felikss aiz dusmām piesarka.
Fišs ātri kaut ko uzrakstīja telefonā un tad noskanēja īsziņai tipiskā švīkstoņa.
“Viņa arī drīz dosies strādāt uz Āfriku. Tā nav pārāk droša vieta.” Pēc neilga klusuma brīža Fišs iesmejas: “Izskatās, ka mēs zinām daudz par tevi!”
“Izdzimteņi, es visu izdarīšu, ko prasiet, tikai neiesaistiet tajā Helēnu,” caur sakostiem zobiem Fēlikss nomurmināja. “Ko tieši, pie velna, tev vajag?”
“Nodokļu administrācijā runā, ka tavs uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Nu ko, apsveicu! Bet tici man, biznesa nebūs un varbūt šis tas svarīgāks par biznesu arī nebūs, ja tuvākā laikā mūsu kontā neieripos mūsu prasītā naudiņa. Regulāri.”
“Gribat uzsēdināt uz adatas?”
“Paga, noklausies visu līdz galam. Es teicu - divas lietas. Pirmā - ko jau minēju. Jā, būs jāmaksā uz Jacob Trade regulāri. Par otro izlasi mierīgi šo te. Te viss rakstīts.” Fišs iedeva Fēliksam aploksni. “Īsumā tik izstāstīšu, ka varēsi iesniegt nodokļu administrācijai deklarācijas par fiktīviem, neesošiem pirktiem pakalpojumiem. Tādā veidā valsts tev būs parādā pievienotās vērtības nodokli, jo tev pēc tam visi pārdošanas darījumi iet uz ārzemēm. Naudu, ko samaksāt par tiem pakalpojumiem, saņemsi no mūsu ofšora uzņēmuma, arī kā par pakalpojumiem. Cik saņemsi, tik pārskaitīsi tālāk, pieliekot tik klāt no sevis to pievienotās vērtības nodokli, bet arī to saņemsi atpakaļ no valsts. Te tev viss pa nullēm sanāks. Tik jāizlaiž sev cauri mūsu naudu. Nekas traks.”
“Skaidrs. Pēc tam tie jūsu pakalpojumu sniedzēji Latvijā no mana uzņēmuma saņemto nodokli paturēs sev, nevis nomaksās valstij, un pazudīs ofšoros ar visu valstij pienākošos naudu? Tur tā sāls? Vai man administrācija neuzbruks, redzot, ka regulāri veicu darījumus ar ik pa laikam pazudušiem tirgotājiem?”
“Par to lai tev galva nesāp - par to jau parūpēsimies mēs. Tev tik jāzina, ka tavas deklarācijas neviens administrācijā par šiem darījumiem nepārbaudīs. Ja būsi labs sadarbības partneris, ar laiku varēsi maksāt mums uz Jacob Trade mazāk vai pat nemaz - mums pietiks ar to valstij neiemaksāto nodokli,” Fišs izklausījās apmierināts ar sevi.
“Esmu jau dzirdējis, ka jums ir iespaidīga aizmugure. Kaut kādi 90ie gadi atgriezušies..” nolemtā balsī nomurmināja Fēlikss.
“Jā, visi mums klausa, jo labi zinām visu par mūsu klientiem un protam mīļi palūgt. Rēķinus maksājumiem uz Jacob Trade mēs tev sūtīsim ik mēnesi. Tur nebūs nekas lielāks par piecciparu skaitli, tā kā nesatraucies - viss tev ir paceļams. Tev ir laiks pārdomām līdz rītam, Fēlikss,” Fišs nevērīgi izmeta un piecēlās, lai virzītos uz durvīm.
Draudi Helēnai un uzņēmumam likās pārliecinoši argumenti. Fēlikss piekāpīgi novilka: “Jā, sapratu. Laiks līdz rītam.”
Cik strauji viņi uzradās, tik strauji arī aizgāja. Tik aizejot Fišs nevīžīgi noteica: “Te būs mana vizītkarte. Ja kas, zvani.”
“Fišs, drošības pakalpojumi,” lēnām izlasīja Fēlikss.
Tiklīdz nelūgtie viesi bija prom, Reno iznāca no blakus kabineta, bet Fēlikss viņu ignorēja un nekavējoties paķēra telefonu, nospieda uz favorītu sadaļas augšējās rindiņas un nolika telefonu uz galda, ieslēdzot skaļruni.
“Jā, dārgais! Kā iet?” atskanēja Helēnas pacilāta balss.
“Kā man iet? Kā iet tev? Viss kārtībā tagad? Viņi ir prom?”
“Par ko tu runā? Kādi viņi?” Fēliksa draudzenes balsī bija neizpratne.
Nu neizpratne bija arī Fēliksam “Pie tevis dzīvoklī nebija neviens ielauzies?”
“Dārgais, es šodien vēl neesmu bijusi atpakaļ dzīvoklī, kopš no rīta abi kopā aizbraucām uz pilsētas centru. Vai kas noticis?”
“Viss ok, aizmirsti, laikam kaut ko sajaucu,” apmulsumu balsī gan Fēlikss nespēja noslēpt. “Līdz vakaram, dārgā! Ā, pagaidi.. vēl viens īss jautājums – vai plāno kaut ko darīt Āfrikā?”
Pēc neilga minstināšanās brīža atskanēja “Jā, par to vakarā mājās gribēju ar tevi parunāt. Ja es dabūšu to ANO darbu Ņujorkā, tad viņiem Āfrikā būs jāpalīdz ar vairākiem labdarības projektiem. Bet kā tu zini?”
“Parunāsim vakarā, dārgā..” lēnām novilka Fēlikss un pārtrauca sarunu.
Nodokļu sistēma nevar palikt tāda, kāda tā ir šobrīd. Cilvēki un tehnoloģijas ir gatavi pārejai uz nodokļu pasaules Netflix – pārejai uz vienkāršu, automatizētu sistēmu, iekasējot tikai tik daudz, cik nepieciešams, bez izkrāpšanas iespējām. Kas attiecas uz šo stāstu – spriediet paši, kas ir patiesība, taču lielākā daļa iedvesmas nāk no realitātes.
Ievērojams nodokļu advokāts Reno Grants palīdz uzņēmējam Fēliksam Blūmam, kurš saskaras ar naudas izspiedējiem un korumpētiem nodokļu ierēdņiem un nolemj ar viņiem cīnīties. Abi apzinās, ka korupcija ir daudz dziļāka, nekā viņi domāja – ierēdņi ir tikai marionetes kāda cita rokās. Lai meklētu taisnību, abi dzenas pēc ārzonas zirnekļa tīkla, jo uz spēles ir likts viss, kas Fēliksam dārgs. Spēles noteikumi – kurš skries ātrāk: noziedznieki un varas iestādes, kas vēlas apklusināt nemierniekus, vai duets, kurš arvien vairāk atklāj, kā tīmeklis darbojas. Tātad, sākas pakaļdzīšanās, tikai kurš ir kaķis un kurš ir pele?